Salomos Ordsprog 16

1 Hjartans rådleggjing høyrer menneskja til, men tunga fær svaret frå Herren.

Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.

2 Kvar mann tykkjer at hans eigi ferd er rein, men det er Herren som prøver ånderne.

Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.

3 Legg verki dine på Herren, so skal tankarne dine få framgang.

Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.

4 Herren hev gjort kvar ting til sitt endemål, ogso den ugudlege til uferdsdagen.

Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.

5 Kvar ovmodig er ei gruv for Herren, du kann vera viss, han skal’kje verta urefst.

Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.

6 Med kjærleik og truskap vert misgjerning sona ut, med otte for Herren flyr ein frå det vonde.

Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.

7 Når Herren likar ferdi åt ein mann, so let han jamvel fiendarne halda fred med honom.

Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.

8 Betre er lite med rettferd enn innkomor store med urett.

Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.

9 Mannsens hjarta tenkjer ut sin veg, men Herren styrer hans stig.

Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.

10 Gudsord er på konungs lippor, i domen skal hans munn ei gjera mistak.

Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.

11 Rett vegt og rette vegtskåler høyrer Herren til, hans verk er alle lodd i pungen.

Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.

12 Ugudleg åtferd er ein styggedom for kongar, for truna stend trygt ved rettferd.

Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.

13 Kongen likar rettferdige lippor, dei elskar den som segjer det som er rett.

Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.

14 Konungs vreide er daude-bod, men ein vismann stiller vreiden.

Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.

15 I ljos frå konungs åsyn er det liv, og hans godhug er som ei regnsky um våren.

Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.

16 Å vinna visdom - kor mykje betre er det ei enn gull! Å vinna vit er meire verdt enn sylv.

Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.

17 Den vegen dei ærlege gjeng, er å fly frå vondt, den som agtar på sin veg, han varar si sjæl.

Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.

18 Fyre undergang gjeng ovmod, og stormod fyre fall.

Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi

19 Betre er med armingar å vera audmjuk enn skifta herfang med ovmodige.

Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.

20 Den som agtar på ordet, skal finna lukka, den som lit på Herren - sæl er han!

Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.

21 Den vise i hjarta vert kalla vitug, og søtleik på lipporne aukar lærdom.

Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.

22 Klokskap er livsens kjelda for deim som eig han, men fåvit er refsing for fåvise folk.

Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.

23 Vismanns hjarta gjer munnen hans vitug og aukar læra på lipporne hans.

Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.

24 Milde ord er honningdropar, søte for sjæli og lækjedom for beini.

Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.

25 Mang ein veg tykkjer folk er rett, men enden på honom er vegar til dauden.

Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.

26 Vinne-kars hunger onnar for honom, for hans eigen munn driv på.

Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.

27 Ein låk mann grev ei ulukke-grav, og det logar som eld på lipporne hans.

Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.

28 Ein ranglyndt mann yppar trætta, og den som ber drøs, skil ven frå ven.

Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.

29 Ein valdsmann lokkar næsten sin, og leider han inn på ein veg som ei er god.

Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.

30 Den som let augo att, vil tenkja range tankar, den som knip lipporne i hop, set vondt i verk.

Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;

31 Grå hår er fager krans! Han er å vinna på rettferds veg.

Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.

32 Ein tolug mann er betre enn ei kjempa, og den som styrer hugen sin, stend yver den som tek ein by.

Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.

33 Dei kastar terningen i fanget, men all hans avgjerd kjem frå Herren.

Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.