Salomos Ordsprog 15
1 Mildt svar døyver harm, men eit kvast ord vekkjer vreide.
Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
2 Tunga åt vismenner gjev god kunnskap, men narreskap gøyser or munnen på dårar.
Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
3 Allstad hev Herren augo sine, dei ser etter vonde og gode.
Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
4 Linnmælt tunga er livsens tre, men range tunga gjev hjartesår.
Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
5 Ein uviting vanvyrder far sin’s age, men den som agtar på refsing, vert klok.
Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
6 Rettferdig manns hus eig stor rikdom, men d’er ugreida med ugudleg manns inntekt.
Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
7 Vismanns-lippor strår ut kunnskap, men so er ei med dårehjarta.
Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
8 Gudløysings offer er ei gruv for Herren, men bøn frå ærlege han likar godt.
Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
9 Gudløysings veg er ei gruv for Herren, men han elskar den som renner etter rettferd.
Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
10 Hard refsing fær den som gjeng ut av vegen, den som hatar age, skal døy.
Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
12 Spottaren likar ikkje at ein lastar honom, til vismenner gjeng han ikkje.
Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
13 Gladværugt hjarta gjer andlitet ljost, men modet vert brote i hjartesorg.
Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
14 Vitug manns hjarta søkjer kunnskap, men dåremunn fer berre med narreskap.
Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
15 Alle ein armings dagar er vonde, men den glade i hjarta hev gjestebod alltid.
Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
16 Betre er lite med otte for Herren enn eigedom stor med uro attåt.
Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
17 Betre ei nista av kål med kjærleik til enn gjødde uksen med hat attåt.
Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
18 Brålyndt mann valdar trætta, men den toluge stiller kiv.
Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
19 Vegen for letingen er som eit klungergjerde, men stigen er brøytt for dei ærlege.
Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
20 Ein vis son gjer far sin gleda, men eit dårlegt menneskje vanvyrder mor si.
Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
21 Dårskap er gleda for vitlaus mann, men ein vitug mann gjeng beint fram.
Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
22 Råder vert til inkjes utan rådleggjing, men med mange rådgjevarar kjem dei i stand.
Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
23 Mannen gled seg når munnen kann svara, og eit ord i rette tid, kor godt det er!
Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
24 Den vituge gjeng livsens veg uppetter, for han vil sleppa burt frå helheimen der nede. (Sheol h7585)
Gudram dzīvības ceļš iet uz augšu, lai izbēg no elles apakšā. (Sheol h7585)
25 Herren riv huset ned for dei ovmodige, men for enkja let han merkesteinen standa.
Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
26 Vonde tankar er ei gruv for Herren, men milde ord er reine.
Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
27 Den vinnekjære fær sitt hus i ulag, men den som hatar mutor, han skal liva.
Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
28 Rettferdig tenkjer i sitt hjarta korleis han skal svara, men gudlause let vondskap gøysa ut or munnen.
Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
29 Langt er Herren burte frå dei gudlause, men bøni frå rettferdige han høyrer.
Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
30 Ljos i augo hjarta gled, tidend god gjev merg i beini.
Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
31 Det øyra som høyrer på rettleiding til livet, held seg gjerne med vismenn i lag.
Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
32 Den som vandar age, vanvyrder si sjæl, den som høyrer på rettleiding, vinn seg vit.
Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
33 Otte for Herren er age til visdom, og fyre æra gjeng andmykt.
Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
