Salomos Ordsprog 10

1 Ordtøke av Salomo. Ein vis son er til gleda for far sin, men ein dårleg son er mor si til sorg.

Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.

2 Ragn-fegne skattar gagnar inkje, men rettferd frelser frå dauden.

Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.

3 Herren let ikkje rettferdig mann hungra, men giren hjå gudlause viser han burt.

Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.

4 Lat-hand skaper armod, men strevsam hand gjer rik.

Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.

5 Ein klok son sankar um sumaren, ein skjemdar-son søv um hausten.

Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.

6 Velsigningar kjem yver hovudet på den rettferdige, men munnen åt dei gudlause gøymer vald.

Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.

7 Minnet um den rettferdige ert til velsigning, men namnet åt dei gudlause morknar.

Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.

8 Den vise tek imot påbod, men gapen gjeng til grunns,

Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.

9 den som ferdast i uskyld, ferdast trygt, men den som gjeng krokvegar, skal verta kjend.

Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.

10 Den som blinkar med auga, valdar vondt, men gapkjeften gjeng til grunns.

Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.

11 Rettferdig manns munn er ei livsens kjelda, men munnen åt gudlause gøymar vald.

Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.

12 Hat yppar trætta, men kjærleik breider yver alle brot.

Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.

13 På vitug manns lippor er visdom å finna, men riset høver åt ryggen på dåren.

Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.

14 Dei vise gøymer kunnskapen sin, men or narremunn kann ein venta fåre.

Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.

15 Rikmanns eiga er hans faste by; fatigfolks ulukka er deira armod.

Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.

16 Det den rettferdige tener, gjeng til liv, det den gudlause vinn, gjeng til synd.

Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.

17 Den som på tukt tek vare, gjeng til livet, men den fer vilt som ikkje agtar age.

Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.

18 Den som løyner hat, hev ljugarlippor, og den som breider ut baktale, er ein dåre.

Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.

19 Der d’er mange ord, vil synd ikkje vanta, men den som set lås for lipporn’, er klok.

Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.

20 Rettferdig manns tunga er utvalt sylv, men gudløysings vit er lite verdt.

Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.

21 Rettferdig manns lippor læskar mange, men dårarne døyr for dei vantar vit.

Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.

22 D’er Herrens velsigning som gjer rik, og eige stræv legg inkje til.

Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.

23 Dåren finn moro i skjemdarverk, men den vituge mannen i visdom.

Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.

24 Det den ugudlege gruar for, kjem yver han, og det rettferdige ynskjer, vert deim gjeve.

No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.

25 Der stormen hev fare, er den gudlause burte, men den rettvise stend på æveleg grunn.

Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.

26 Som edik er for tennerne og røyk for augo, so er letingen for den som sender han.

Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.

27 Otte for Herren lengjer livet, men gudløysings år vert stytte.

Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.

28 Rettferdige kann venta gleda, men voni åt gudlause vert til inkjes.

Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.

29 Herrens veg er vern for den skuldfri, men øydeleggjing for illgjerningsmenner.

Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.

30 Rettferdig mann skal aldri rikkast, men gudlause skal ei få bu i landet.

Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.

31 Rettferdig manns munn ber visdoms frukt, men avskori vert den falske tunga.

No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.

32 Rettferdig manns lippor søkjer hugnad, men munnen på gudlause berre fals.

Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.