Jobs 18

1 Då tok Bildad frå Suah til ords og sagde:

Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:

2 «Kor lenge driv de jagt på ord? Gjev gaum, lat oss so talast ved!

Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.

3 Kvi skal me reknast liksom fe, som ureine i dykkar augo?

Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?

4 Å, du som riv deg sund i sinne, skal jordi øydast for di skuld? Skal fjellet flytjast frå sin stad?

Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?

5 Men sløkt vert ljoset for den vonde, og hans åre-eld skal ikkje skina.

Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.

6 I tjeldet hans vert ljoset myrkt, og lampa sloknar yver han.

Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.

7 Hans sterke stig vert snævra inn; han snåvar yver sine planar.

Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.

8 Hans fot vert fløkt i garnet inn, og upp i netet ferdast han;

Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.

9 og snara triv um hælen hans, og gildra tek på honom fat.

Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.

10 I jordi løynde gildror lurer, og fellor ventar på hans veg.

Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.

11 Og rædslor trugar rundt ikring og skræmer han for kvart eit stig.

Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.

12 Ulukka hungrar etter han, og vondt vil føra han til fall,

Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.

13 vil eta kvar ein led og lem, ja, det vil daudens eldste son.

Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.

14 Hans trygd er rivi frå hans tjeld; du sender han til rædsle-kongen.

Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.

15 I huset hans bur framande, det vert strått svåvel på hans bustad.

Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.

16 Hans rot i grunnen turkar ut; den høge kruna visnar burt.

No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.

17 Hans minne kverv frå jordi burt, og namnlaus vert han vidt og breidt.

Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.

18 Frå ljos til myrker driv dei honom og jagar han frå landi burt.

No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.

19 Han barnlaus vert i eige folk; i heimen hans slepp ingen undan.

Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.

20 Og vestmenn støkk for dagen hans, og austmenn vert av rædsla slegne.

Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.

21 Just soleis gjeng det nidings hus, den heim der ingen kjenner Gud.»

Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.