1 Krønikebok 16

1 Då dei hadde ført Guds kista inn, sette dei henne i tjeldet som David hadde sett upp åt henne; deretter bar dei fram brennoffer og takkoffer for Guds åsyn.

Un tie atveda Dieva šķirstu un to nolika tai teltī, ko Dāvids tam bija uzcēlis, un upurēja dedzināmos upurus un pateicības upurus Dieva priekšā.

2 Og då David hadde ofra brennofferet og takkofferet, velsigna han folket i Herrens namn.

Un kad Dāvids tos dedzināmos upurus un pateicības upurus bija pabeidzis, tad viņš tos ļaudis svētīja Tā Kunga Vārdā.

3 Og til kvar og ein av alle israelitarne, både kar og kvinna, skifte han ut ein brødleiv, eit stykke kjøt og ei rosinkaka.

Un viņš izdalīja ikkatram no Israēla, tā vīram kā sievai, pa klaipam maizes un pa gabalam gaļas un pa mēram vīna.

4 Og han sette sume levitar til å gjera tenesta framfor Herrens kista, at dei skulde prisa, takka og lova Herren, Israels Gud.

Un kādus no Levitiem viņš nolika par kalpotājiem priekš Tā Kunga šķirsta, godāt, teikt un slavēt To Kungu, Israēla Dievu.

5 Asaf var den fremste, og Zakarja næst etter honom, og so Je’iel, Semiramot, Jehiel og Mattitja, Eliab, Benaja, Obed-Edom og Je’iel med harpor og cithrar, og Asaf skulde slå på cymblar.

Asafs bija par virsnieku un otrs pēc viņa Zaharija; Jeīls, Zemiramots, Jeķiēls un Matitija un Elijabs un Benaja un ObedEdoms un Jeīels ar spēlēm, somastabulēm un koklēm, un Asafs skandināja ar pulkstenīšiem.

6 Men prestarne Benaja og Jahaziel skulde standa stendigt med trompetarne sine framfor Guds sambandskista.

Un Benaja un Jeaziēls, tie priesteri, pūta vienmēr trumetes Dieva derības šķirsta priekšā.

7 Den dagen var det at David fyrst fastsette den skipnaden at dei ved Asaf og brørne hans skulde prisa Herren på denne visi:

Tai dienā Dāvids pirmo reiz deva šo dziesmu, To Kungu slavēt, caur Asafu un viņa brāļiem:

8 «Prisa Herren, kalla på hans namn! Forkynn millom folkeslagi hans storverk!

Teiciet To Kungu, piesauciet Viņa vārdu, dariet zināmus starp tautām Viņa darbus.

9 Syng for honom, syng honom lov! Tala um alle hans under!

Dziedājiet Viņam, slavējiet To ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.

10 Rosa dykk av hans heilage namn, hjarta glede seg hjå deim som søkjer Herren!

Slavējiet viņa svēto vārdu, lai sirds priecājās tiem, kas To Kungu meklē.

11 Spør etter Herren og hans magt, søk hans åsyn alltid!

Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa stipruma, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās.

12 Kom i hug hans under som han hev gjort, hans undergjerningar og domsordi frå hans munn,

Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš darījis, Viņa brīnuma zīmes un Viņa mutes tiesas.

13 de etterkomarar av Israel, hans tenar, søner åt Jakob, hans utvalde.

Tu, Israēl, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie.

14 Han er Herren, vår Gud; yver all jordi gjeng hans domar.

Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas iet pār visu zemi.

15 Kom æveleg i hug hans pakt, det ord han sette fast for tusund ætter,

Pieminiet mūžīgi Viņa derību, to vārdu, ko Viņš iecēlis tūkstošiem dzimumiem,

16 den pakt han gjorde med Abraham, og hans eid til Isak!

Ko Viņš derējis ar Ābrahāmu un ko zvērējis Īzakam.

17 Han gjorde det til ein rett for Jakob, for Israel til ein æveleg pakt,

To Viņš arī Jēkabam iecēlis par likumu un Israēlim par mūžīgu derību,

18 med di han sagde: «Deg vil eg gjeva Kana’ans land til arvlut, »

Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu; -

19 då de var ein liten flokk, få og framande der.

Kad jūs bijāt mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās.

20 Og dei vandra frå folk til folk, frå eitt rike til eit anna folk.

Un tie staigāja no vienas tautas pie otras, un no vienas valsts pie citiem ļaudīm.

21 Han let ikkje nokon få gjera valdsverk mot deim, og han refste kongar for deira skuld:

Viņš nekam neļāva tos spaidīt, Viņš arī ķēniņus pārmācīja viņu dēļ.

22 «Rør ikkje deim eg hev salva, og gjer ikkje vondt med mine profetar!»

Neaizskariet Manus svaidītos, un nedariet ļauna Maniem praviešiem.

23 Syng for Herren, all jordi! Forkynn frå dag til dag hans frelsa!

Dziedājiet Tam Kungam, visa zeme, sludinājiet ikdienas Viņa pestīšanu.

24 Fortel millom heidningar hans æra, millom alle folkeslag hans under!

Teiciet pagānu starpā Viņa godu, visu tautu starpā Viņa brīnumus.

25 For Herren er stor og mykje lovsungen, og skræmeleg er han framfor alle gudar.

Jo Tas Kungs ir liels un ļoti slavējams un bijājams pār visiem dieviem.

26 For alle gudar hjå folki er avgudar; men Herren hev gjort himmelen.

Jo visi pagānu dievi ir elki, bet Tas Kungs debesis radījis.

27 Høgd og herlegdom er for hans åsyn, styrke og gleda er på hans stad.

Augstība un gods ir Viņa priekšā, spēks un līksmība ir Viņa vietā.

28 Gjev Herren, de folkeætter, gjev Herren æra og magt!

Dodiet Tam Kungam, jūs ļaužu tautas, dodiet Tam Kungam godu un spēku,

29 Gjev Herren hans namns æra, tak gåvor med og kom for hans åsyn, tilbed Herren i heilagt skrud!

Dodiet Tam Kungam Viņa vārda godu, atnesiet dāvanas un nāciet priekš Viņa vaiga, pielūdziet To Kungu svētā glītumā.

30 Skjelv for hans åsyn, all jordi! Jordriket stend fast; det let seg ikkje rikka.

Bīstaties priekš Viņa, visa pasaule; tiešām zeme stāv un nekustās.

31 Himmelen glede seg, og jordi fagne seg, og dei skal segja millom heidningarne: «Herren er konge.»

Lai debess priecājās un lai zeme līksmojās, un lai saka tautu starpā: Tas Kungs ir ķēniņš.

32 Havet dure og alt som i det er! Marki frygde seg og alt det som på marki er!

Lai jūra kauc un viss, kas iekš tās ir, lai lauki līksmojās ar visu, kas tur virsū.

33 Då fegnast trei i skogen for Herrens åsyn; for han kjem og skal døma jordi.

Lai gavilē meža koki Tā Kunga priekšā, jo Tas nāk, zemi tiesāt.

34 Prisa Herren, for han er god, for æveleg varer hans miskunn!

Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

35 Og seg: «Frels oss, du vår Frelse-Gud, og samla oss og fria oss ut frå heidningarne, so me kann prisa ditt heilage namn, rosa oss av ditt lov!»

Un sakāt: atpestī mūs, Dievs, mūsu Pestītājs, un sapulcini mūs un izglāb mūs no pagāniem, ka teicam Tavu svēto vārdu un Tevi augsti slavējam.

36 Lova vere Herren, Israels Gud, frå æva og til æva!» Og alt folket sagde amen og lova Herren.

Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen, un lai slavē To Kungu. -

37 Og der, framfor Herrens sambandskista, gav han Asaf og brørne hans det yrket, at dei stendigt skulde gjera tenesta framfor kista, soleis som det var fastsett for kvar dag.

Tā viņš tur Tā Kunga derības šķirsta priekšā lika palikt Asafam un viņa brāļiem, vienmēr kalpot tā šķirsta priekšā, ikdienas savā kārtā,

38 Men Obed-Edom og brørne deira var åtte og seksti i tal, og Obed-Edom Jeditunsson og Hosa sette han til dørvaktarar.

Un ObedEdomam ar saviem brāļiem, - to bija sešdesmit un astoņi, ObedEdomam, Jedituna dēlam, un Osam par vārtu sargiem,

39 Og pesten Sadok og brørne hans, prestarne, sette han framfor Herrens hus på offerhaugen i Gibeon,

Un priesterim Cadokam un viņa brāļiem, tiem priesteriem, priekš Tā Kunga dzīvokļa uz tā kalna Gibeonā,

40 at dei stendigt skulde ofra åt Herren brennoffer på brennofferaltaret, morgon og kveld, og gjera alt det som var fyresagt i Herrens lov, som han hadde sett for Israel.

Tam Kungam upurēt dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra vienmēr, rītos un vakaros, tā kā rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko viņš Israēlim bija pavēlējis.

41 Og i lag med deim var Heman og Jedutun og dei andre utvalde som var nemnde, at dei skulde lova Herren, av di hans miskunn varer æveleg.

Un ar viņiem bija Hemans un Jedituns un tie citi izredzētie, kas ar vārdiem bija noteikti, To Kungu slavēt, ka Viņa žēlastība paliek mūžīgi.

42 Og trompetarne og cymblarne åt spelemennerne vart gøymde hjå Heman og Jedutun, og like eins andre spelgogner som høyrde gudstenesta til. Og Jedutuns-sønerne gjorde han til dørvaktarar.

Un ar šiem Hemans un Jedituns, skandināt ar trumetēm un pulkstenīšiem un ar svētu dziesmu spēlēm, bet Jedituna bērni bija par vārtu sargiem.

43 Deretter gjekk heile lyden heim, kvar til sitt; men David snudde heim att, vilde helsa på husfolket sitt.

Tā visi ļaudis nogāja ikkatrs savā namā, un Dāvids atgriezās, savu namu sveicināt.