Luka 2
1 nambeambe katika lichoba liyo, yatibonekana kwamba kaisari Agusto apiite agizo kumuelekeza kwamba itolekwe sensa ya bandubaatama mulunia.
Un notika tanī laikā, ka grāmatas no ķeizara Augusta tapa izsūtītas, ka visa pasaule taptu uzrakstīta.
2 Yeno yabile ni sensa ya kwanza yaipangilwe muda Krenio abile gavana wa Siria.
Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijus Sīrijā valdīja.
3 nyoo kila yumo atiyenda mjini kwayenda yakuandikisha sensa.
Un visi nogāja, ka liktos pierakstīties, ikviens savā cilts pilsētā.
4 Niywembe Yusufu atiboka kae katika mji wa Nazaleti kwa Galilaya na atisafiri Yudea kwa mji wa Bethlehemu, utangilikwa kati mji wa Daudi, kwa sababu atepitiya lukoloo lwa Daudi.
Tad arī Jāzeps no Galilejas, no Nacaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Bētlemi, tāpēc ka tas bija no Dāvida rada un cilts,
5 Atiyenda kwa kujiandikicha pamope na Mariamu, ywembe abile kobeka na abile pekaniliya mwana.
Ka liktos pierakstīties ar Mariju, savu saderēto sievu, kas bija grūta.
6 Nambeyambe atikuipya kwamba, pabile kolo muda wake wa papa mwana utimile.
Un notikās, tiem turpat esot, tas laiks atnāca, ka tai bija dzemdēt.
7 Apapite mwana nnalome, mmbeleko wake wa kwanza, atikumbilingia ngobo muyega atikumlendelana mbepo mwana. Boka po atikumbeka kwenye liholilyalelya inyama, kwasababu yabile ntopo nafasi kwenye nyumba ya wageni.
Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un tā To ietina autiņos un To lika silē, jo tiem citur nebija rūmes tai mājas vietā.
8 Katika eneo lelo, babile bachungaji mmigunda batilendanga kipenga sa ngondolo wabe kilo.
Un gani bija ap to pašu vietu laukā pie laidariem, tie nomodā būdami naktī savus lopus sargāja.
9 Ghafla, malaika wa Ngwana atibonekana, na utukufu wa Ngwana uting'ara kubatindiya, ni babile na hofu muno.
Un redzi, Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.
10 Ndipo malaika atikuwabakia “Lana muyogope”kwa sababu natikubaletya habari njema ambayo ipala kululetya puraha ngolo kwa bandu boti.
Un tas eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstaties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks;
11 Leno mwokozi atibelekwa kwaajili yinu mjini mwa Daudi! ywembe nga Kristu Ngwana!
Jo jums šodien Tas Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, Tas Kungs, Dāvida pilsētā.
12 Yeno nga ishara ambayo tupeilwe, mpala kumkolia mwana atitabilwa ngobo ni atigonja ku'liholi lya lelilya inyama.”
Un to ņematies par zīmi: jūs atradīsiet bērnu autos ietītu un silē gulošu.”
13 Ghafla kwabile na jeshi likolo lya kumaundebatiungana na malaika hago batikumsifu Nnongo, batibaya, “
Un tūdaļ tur pie tā eņģeļa bija tas debesu draudzības pulks; tie Dievu slavēja un sacīja:
14 Utukufu kwa Nnongo ywa abile kunani muno, ni amani ibi mukilambo kwa boti bapendezwa nae.”
“Gods Dievam augstībā un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts.”
15 Yabile kwamba malaika payomwike boka yenda kumaunde, bachungaji batibakiana bene kwa bene, “tuyende na mbeyambe kolo Bethlehemu, na tukannole cheno kilebe ambacho kitibonekana, ambacho Ngwana atitubakia.”
Un notikās, kad tie eņģeļi no tiem uz debesīm bija aizgājuši, tad tie gani runāja savā starpā: ejam tad nu uz Bētlemi, raudzīt, kas tur noticis, kā Tas Kungs mums licis ziņu dot.
16 Batiyombeteka kolo, na batikunkoliya Mariamu na Yusufu, bamweni mwana atigonja ku'holi la, lelya inyama.
Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un To bērniņu, silē gulošu.
17 Na bapamweni nyoo, batekuwabakiya bandu celo chabakibweni batibakilwa chakimhusu mwana.
Bet kad tie to bija redzējuši, tad tie izpauda to vārdu, kas tiem par To bērnu bija sacīts.
18 Boti babayowine habari yeno batishangara na chelo chabalongei na bachungaji.
Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to valodu, ko tie gani tiem bija sacījuši.
19 Lakini Mariamu atiyendelea fikiri husu gooti yayomwike kuyapekaniya, atikuyatunza mwoyoni mwake.
Bet Marija visus tos vārdus paturēja, tos savā sirdī apdomādama.
20 Bachungaji babuyangite batikumtukuza na kumsifu Nnongo kwaajili ya kila kilebe chabakipekani na kukibona, kama tu yaibile inenwa kwabe.
Un tie gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā uz tiem bija sacīts.
21 Payeikite lichiba lya nane na yabile ni muda wa ina mwana, batikumkema lina Yesu, lina lapeilwe na yolo malaika kabla ya kundumbo inatunga kwaa ndumbo.
Un kad astoņas dienas bija pagājušas, ka tas bērns taptu apgraizīts, tad Viņa vārdu nosauca Jēzu, kā no tā eņģeļa bija sacīts, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.
22 Mazao yagapalikwa ya utakaso zapitike, lingana na sakiya ya Musa, Yusufu na Mariamu bampotwike kulihekalu kolyo Yerusalemu kum'beka nnonge ya Ngwana.
Un kad viņu šķīstīšanas dienas nāca pēc Mozus bauslības, tad tie Viņu nesa uz Jeruzālemi, ka To stādītu Tā Kunga priekšā.
23 Kati yaiandikilwe katika saliya ya Ngwana, “kila nnalome yayogowa ndumbo ndumbo apala kemelwa ywapiitwe wakfu kwa Ngwana.”
(Kā Tā Kunga bauslībā stāv rakstīts: ikviena pirmdzimtība no vīriešu kārtas lai top nosaukta Tam Kungam svēta);
24 Balo nyanyanya baichile piya sadaka lengana na chelo chakibailwe katika saliya ya Ngwana, “Jozi ya ngunda ama mabunda mabele ya ngunda.”
Ka tie arī to upuri dotu, kā Tā Kunga bauslībā ir sacīts: vienu pāri ūbeļu baložu vai divus jaunus baložus.
25 Linga, pabile na mundu katika Yerusalem ambaye lina lyake abile akemelwa Simeoni. mundu ywa abi na haki na mcha Nnongo. Ywembe abile atilenda kwaajili ya mfariji wa Israel, na Roho mpeletau abi kunani yake.
Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Tas Svētais Gars bija iekš viņa.
26 Yabile iyomwike tunuliwa kwa ywembe ywa Roho mpeletau kwomba ywembe apala waa kaa kabya ya kum'mona Kristob wa Ngwana.
Tam no Svētā Gara bija pasludināts, ka nāvi neredzēšot, iekams Tā Kunga Svaidīto nebūšot redzējis.
27 lichoba limo aichile nkati ya hekalu, ationgozwa na Roho mpeletau, ambapo azazi batikunleta mwana, Yesu, kumpangia galo yapalikwe kawaida ya saliya.
Tas nāca Dieva namā no Svētā Gara skubināts; un kad tie vecāki To Jēzus bērnu ienesa, ka ar To darītu pēc bauslības ieraduma,
28 ndipo Simeoni atipokiya kwaluboko lwake, na atikumsifu Nnongo nabaya,
Tad To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29 “Nambeyambe ruhusa mtumishi wako ayende kwa amani Ngwana, lengana na Neno lyako.
“Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
30 Kwa kuwa minyo gango yabwe ni wokovu wako,
Jo manas acis Tavu pestīšanu redzējušas,
31 ambao utibonekana kwa minyo ya bandu boti.
Ko Tu esi sataisījis priekš visiem ļaudīm,
32 Ywembe ni nuru kwaajili ya ufunuo kwa bamataifa na utukufu wa bandu baisraeli.”
Gaismu, apgaismot pagānus, un par slavu Taviem Israēla ļaudīm.”
33 Tate na mao ba mwana batishangala kwa makowe ambayo atilongela kunani yake.
Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34 Ndipo Simeoni atikuwabariki na baya kwa Mariamu mao bake, “pekaniya kwa makini! mwana yo atakuwa sababu ya obiya na okoka kwa bandu benge katika Israel na ni ishara ambayo bandu benge bataikana.
Un Sīmeans tos svētīja un sacīja uz Mariju, Viņa māti: “Redzi, Šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm iekš Israēla, un par zīmi, kam top pretī runāts,
35 Pia ni upanga wapala kuchoma nafsi yako na mwene, ili kwamba mawaso ya mioyo ya benge yatangike.”
Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, ka daudz siržu domas taps zināmas.”
36 Nabii nnwawa akemelwa Ana pia abile mulihekalu. ywembe abile nwawa wa Fanueli boka likabila lya Asheri. Abii na miaka yanambone muno. Naye atitama na nchengowe kwa miaka saba baada ya kobekwa.
Un tur bija viena praviete, Anna, Fānuēļa meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca, un pēc savas jumpravības bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37 Na ndipo abii mjane kwa miaka themanini na ncheche. Naye abile kwaa boka muhekalu na abile atiyendelea kumuabudu Nnongo pamope na taba roba, kilo na mutwekati.
Un tā bija atraitne pie astoņdesmit četriem gadiem; tā neatstājās no Dieva nama, ar gavēšanu un lūgšanu Dievam kalpodama dienās, naktīs.
38 Na kwa muda woo, aichile palo pabile natumbwa shukuru Nnongo, nalongela husu mwana kwa kila mundu ambaye abile akilenda ukombozi wa Yerusalemu.
Tā arīdzan tai pašā stundā piegāja un teica To Kungu, par To runādama uz visiem, kas uz pestīšanu Jeruzālemē gaidīja.
39 Pabayomwile kila kile chawapalike panga lingana na saliya ya Ngwana, batibuya Galilaya, mjini kwabe, Nazareti.
Un visu pabeiguši pēc Tā Kunga bauslības, tie atkal griezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.
40 Mwana atikola, na abii na ngupu, atiyongezeka katika hekima, na neema ya Nnongo yabile kunani yake.
Bet Tas Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa.
41 Wazazi bake kila mwaka batiyenda Yerusalem kwaajili ya sikukuu ya Pasaka.
Un Viņa vecāki gāja ik gadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.
42 Pabile na umri wa miaka komi na ibele, batiyenda kae muda mwafaka kidesturi kwaajili ya sikukuu.
Un kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.
43 Baada ya bakia machoba goti kwaajili ya sikukuu, batumbwile buyangana kunyumba. lakini nnalome Yesu atiigala nnchogo mwolo Yerusalem na wazazi bake batangite kwaa.
Un kad tās svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot Tas Bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un Viņa māte to nezināja.
44 Batangite kwamba abile mu'kipenga cha babile nabo musafari, batibutuka safari ya lichoba limo, ndipo batumbwile kumpala miongoni mwa anunange na marafiki wabe.
Bet tie domāja, ka Tas esot pie tiem ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nākuši, tie To meklēja pie radiem un pazīstamiem.
45 Pabashindwile kumpala, batibuya Yerusalem na tumbwa kumpala.
Un kad tie To neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, To meklēdami.
46 Itibonekana kwamba baada ya lichoba lya itatu, batikumpata hekaluni, abi atitama katikati ya baalimu, akibapekania na kuwalokiya maswali.
Un notikās, pēc trim dienām tie Viņu atrada baznīcā sēžam starp tiem mācītājiem, tos dzirdot un tos jautājot.
47 Boti bayowine batishangala na ufahamu wake na majibu gake.
Un visi, kas Viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par Viņa saprašanu un Viņa atbildēšanu.
48 Pmweni, batishangala, mao bake atikumkumbatia, mwanango, namani cha ututendeite nyaa? Pekani, tate boka na nee tutikupala kwa wasiwasi nkolo.”
Un Viņu ieraudzījuši, tie pārbijās; un Viņa māte uz To sacīja: mans dēls, kāpēc Tu mums tā esi darījis? Redzi, Tavs tēvs un es, mēs Tevi ar sāpēm esam meklējuši.
49 Atikuwabakia,'kitumbwe namani kunipala? mwatangite kwaa kwamba lazima nibii ku'nnyumba ya Tate bangu?
Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani esat meklējuši? Vai nezinājāt, ka Man iekš Mana Tēva lietām jādarbojas?”
50 Lakini baelewite kwaa namani chamaanisha kwa maneno galo.
Bet tie to vārdu neizprata, ko Viņš uz tiem sacīja.
51 Ndipo ayeii pamope nao mpaka kaya Nazareti na abile mtii kwabe. Mao bake abekite makowe goti moyoni mwake.
Un Viņš nogāja tiem līdz un nāca uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.
52 Lakini Yesu atiendelea kola katika hekima na kimo, na azidite pendwa na Nnongo na bandu.
Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
