Whakatauki 14
1 Ko ta te wahine whakaaro nui he hanga i tona whare; ko ta te wahine wairangi, ko ona ringa hei wahi iho.
Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
2 Ko te tangata e haere ana i runga i tona tika, e wehi ana i a Ihowa; ko te tangata he parori ki ona ara e whakahawea ana ki i ia.
Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
3 Kei te mangai o te wairangi he patu whakapehapeha; ma nga ngutu ia o te hunga whakaaro nui ratou ka ora ai.
Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
4 Ki te kahore he kau, ka ma te takotoranga kai; ma te kaha ia o te kau ka nui ai nga hua.
Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
5 E kore te kaiwhakaatu pono e teka; ka puaki ia te teka i te kaiwhakaatu teka.
Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
6 E rapu ana te tangata whakahi i te whakaaro nui, heoi kahore e kitea e ia; ki te tangata matau ia he mama noa te matauranga.
Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
7 Haere atu ki te aroaro o te kuware, ina kahore e kitea e koe he ngutu matau ona.
Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
8 Ko te whakaaro nui o te tangata tupato, he matau ki tona ara; ko te wairangi o nga kuware, he tinihanga.
Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
9 Ko ta nga wairangi he kata ki te he: na kei te hunga tika te whakaaro pai.
Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
10 E mohio ana te ngakau ki tona ake mamae, e kore ano hoki tona koa e pikitia e te tangata ke.
Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
11 Ka whakangaromia te whare o te hunga kino: ka tupu ia te teneti o te hunga tika.
Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
12 He huarahi ano tera e tika ana ki ta te tangata titiro, ko tona mutunga ia ko nga huarahi ki te mate.
Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
13 Ahakoa e kata ana, e mamae ana te ngakau; a, ko te mutunga o te koa, he pouri.
Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
14 Ko te tangata i te ngakau tahuri ke, ka makona i ona ara ake: a ko te tangata pai ka makona i tana ake ano.
Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
15 Ko ta te kuware he whakapono ki nga kupu katoa; tena ko te tangata tupato, ka ata titiro ki tana hikoi.
Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
16 E wehi ana te tangata whakaaro nui, ka neke atu i te kino; ko te kuware ia ka whakahi, ka tohe.
Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
17 Ko te tangata riri wawe ka mahi i te wairangi; ka kinongia ano hoki te tangata i nga rauhanga kino.
Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
18 He wairangi te whakarerenga iho mo nga kuware; ko te tangata tupato ia ka karaunatia ki te matauranga.
Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
19 E piko ana te hunga kino ki te aroaro o te hunga pai; a ko te hunga he ki nga kuwaha o te tangata tika.
Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
20 E kinongia ana te rawakore e tona hoa ake nei ano; he tokomaha ia nga tangata e aroha ana ki te tangata taonga.
Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
21 Ko te tangata e whakahawea ana ki tona hoa, e hara ana; ko te tangata ia e atawhai ana ki nga rawakore, ka hari.
Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
22 He teka ianei e kotiti ke ana nga kaiwhakatakoto i te kino? He atawhai ia, he pono, kei nga kaihanga i te pai.
Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
23 He hua to nga mauiuitanga katoa; tena ko te korero o nga ngutu e ahu ana ki te rawakore.
Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
24 Hei karauna mo nga whakaaro nui o ratou taonga; ko te wairangi ia o nga kuware, he wairangi kau.
Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
25 Ka ora nga wairua i te kaiwhakaatu pono: ko te tangata korero teka ia e mea ana kia tinihanga.
Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
26 U tonu, kaha tonu te whakaaro ina wehi ki a Ihowa; ka whai rerenga atu ano hoki ana tamariki.
Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
27 He puna ora te wehi ki a Ihowa, e mahue ai nga reti o te mate.
Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
28 Ma te nui o te iwi ka whai honore ai te kingi; ma te kore o te iwi ka taka ai te rangatira.
Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
29 He matauranga nui to te tangata manawanui; ko te tangata riri wawe ia, e whakaneke ake ana ia i te wairangi.
Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
30 He ora ki nga kikokiko te ngakau ora; ko te hae ia, he pirau ki nga wheua.
Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
31 Ko te tangata e tukino ana i te ware, he tawai tana ki tona Kaihanga; ko te tangata ia e atawhai ana i te rawakore, e whakahonore ana i a ia.
Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
32 E uakina iho ana te tangata kino i runga i tona he; ko te tangata tika ia ka whai tumanakohanga i tona matenga.
Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
33 Ka noho te whakaaro nui ki te ngakau o te tangata matau; engari ko te mea kei te wahi ki roto o nga kuware e whakaaturia ana.
Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
34 Ma te tika ka kake ai te iwi; ma te hara ia ka ingoa kino ai nga iwi.
Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
35 Ka manako te kingi ki te pononga mahara; a ka riri ki te tangata i takea ai te whakama.
Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
