Augstā Dziesma 1
1 Salamana augstā dziesma.
Høisangen av Salomo.
2 Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
Han kysser mig med kyss av sin munn! For din kjærlighet er bedre enn vin.
3 Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
Liflig er duften av dine salver, ditt navn er en utgytt salve; derfor elsker jomfruene dig.
4 Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
Drag mig! Vi vil løpe efter dig. Kongen har ført mig inn i sine kammer; vi vil fryde og glede oss i dig, vi vil prise din kjærlighet mere enn vin; opriktig elsker de dig.
5 Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Ķedara teltis, kā Salamana gardīnes(aizkari).
Sort er jeg, men yndig, I Jerusalems døtre, som Kedars telter, som Salomos telttepper.
6 Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
Se ikke på mig, fordi jeg er så sort, fordi solen har brent mig! Min mors sønner blev vrede på mig, de satte mig til å vokte vingårdene; min egen vingård har jeg ikke voktet.
7 Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
Si mig, du som min sjel elsker: Hvor vokter du hjorden? Hvor lar du den hvile om middagen? For hvorfor skal jeg være lik en kvinne som går tilsløret ved dine stallbrødres hjorder?
8 Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
Vet du det ikke, du fagreste blandt kvinner, så gå ut i fårenes spor og vokt dine kje ved hyrdenes hytter!
9 Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
Med gangerne foran Faraos vogner ligner jeg dig, min venninne!
10 Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
Yndige er dine kinner mellem kjedene, din hals i perleradene.
11 Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
Gullkjeder vil vi gjøre dig med sølvprikker på.
12 Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
Så lenge kongen satt ved sitt bord, gav min nardus sin duft.
13 Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
Min elskede er mig en myrrakule, som hviler mellem mine bryster.
14 Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
Min elskede er mig en cyperdrue i En-Gedis vingårder.
15 Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
Hvor fager du er, min venninne, hvor fager du er! Dine øine er duer.
16 Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
Hvor du er vakker, min elskede, hvor skjønn du er! Og vårt leie er grønt.
17 Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.
Sedrer er bjelkene i vårt hus, cypresser er vårt tavlede loft.
