Psalmi 81
1 Asafa dziesma, dziedātāju vadonim uz Ģittit. Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam.
For the leader. On the gittith. Of Asaph. Sing aloud to God our strength, shout for joy to the God of Jacob.
2 Uzdziedat dziesmas un dodiet šurp bungas, mīlīgas kokles ar stabulēm.
Raise a song, sound the timbrel, sweet lyre and harp.
3 Pūtiet trumetes jaunā mēnesī, pilnā mēnesī, mūsu svētku laikā.
On the new moon blow the horn, at the full moon, the day of our festival.
4 Jo tas ir likums iekš Israēla, tiesa no Jēkaba Dieva.
For this is a statute for Israel, a ruling of the God of Jacob,
5 To Viņš licis par liecību iekš Jāzepa, kad izgāja pār Ēģiptes zemi, kad es dzirdēju valodu, ko nesapratu.
a witness he set up in Joseph, when he marched against Egypt’s land, where he heard an unknown voice say:
6 “Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, un viņa rokas atsvabinājis no nestavas.
‘I removed from your shoulder the burden, and freed your hands from the basket.
7 Kad tu Mani piesauci bēdās, tad Es tevi izglābu; Es tevi paklausīju, paslēpies pērkona padebešos, Es tevi pārmanīju pie bāršanās ūdens.
At your call of distress I delivered you, from the thundercloud I answered you. At Meribah’s waters I tested you. (Selah)
8 Klausāties, Mani ļaudis, Es jums došu liecību; Israēl, kaut tu Mani klausītu!
‘Listen, my people, to my warning, O Israel, if you would but listen!
9 Lai tavā starpā nav cita Dieva, un tev nebūs pielūgt svešu Dievu.
There must not be a strange god among you, you must bow to no foreign god.
10 Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes; atplet savu muti, lai Es to pildu.
I am the Lord your God who brought you up out of Egypt. Open your mouth, that I fill it.
11 Bet Mani ļaudis neklausa Manu balsi un Israēlim Manis negribās.
‘But my people did not listen to my voice, Israel would have none of me.
12 Tad Es tos arī esmu pametis viņu cietam sirds prātam, ka tie staigā pēc saviem padomiem.
So to their own hard hearts I left them, to follow their own devices.
13 Kaut Mani ļaudis Man klausītu, un Israēls staigātu uz Maniem ceļiem!
O that my people would listen, that Israel would walk in my ways.
14 Es pazemotu viņu ienaidniekus drīz un grieztu Savu roku pret viņu spaidītājiem.
Soon would I humble their enemies, and turn my hand on their foes.
15 Kas To Kungu ienīst, tiem bija Viņam padoties, tad tie mūžīgi pastāvētu.
Those who hate the Lord would cringe before him in everlasting terror.
16 Un Viņš tos barotu ar briedušiem kviešiem, un ar medu no akmens kalna Es tevi pieēdinātu.”
But you would I feed with the richest wheat, and with honey from the rock to your heart’s desire.’
