Psalmi 80

1 Asafa dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „Lilijas ir liecība“. Israēla gans, klausies, Tu, kas Jāzepu vadi kā avis; Tu, kas sēdi pār ķerubiem, parādies ar spožumu!

To the chief Musician upon Shoshannim-eduth, A Psalm of Asaph. Give ear, O Shepherd of Israel, thou that leadest Joseph like a flock; thou that dwellest [between] the cherubims, shine forth.

2 Uzmodini savu varu priekš Efraīma, Benjamina un Manasus, un nāc mūs pestīt.

Before Ephraim and Benjamin and Manasseh stir up thy strength, and come [and] save us.

3 Ak Dievs, atgriez mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

Turn us again, O God, and cause thy face to shine; and we shall be saved.

4 Kungs, Dievs Cebaot, cik ilgi Tava dusmība kūpēs pie Tavu ļaužu lūgšanas?

O LORD God of hosts, how long wilt thou be angry against the prayer of thy people?

5 Tu tos ēdini ar asaru maizi un tos dzirdini ar lielu mēru asaru.

Thou feedest them with the bread of tears; and givest them tears to drink in great measure.

6 Tu mūs esi licis par ķildu mūsu kaimiņiem, un mūsu ienaidnieki mūs apmēda.

Thou makest us a strife unto our neighbours: and our enemies laugh among themselves.

7 Dievs Cebaot, atgriezi mūs un liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

Turn us again, O God of hosts, and cause thy face to shine; and we shall be saved.

8 Vienu vīna koku Tu esi atvedis no Ēģiptes, pagānus Tu esi izdzinis un to dēstījis.

Thou hast brought a vine out of Egypt: thou hast cast out the heathen, and planted it.

9 Vietu priekš viņa Tu esi sataisījis un viņam licis iesakņoties, ka viņš zemi piepildījis.

Thou preparedst [room] before it, and didst cause it to take deep root, and it filled the land.

10 Kalni ar viņa ēnu ir apklāti un Dieva ciedru koki ar viņa zariem.

The hills were covered with the shadow of it, and the boughs thereof [were like] the goodly cedars.

11 Viņš izplēta savus zarus līdz pat jūrai un savus jaunos zariņus līdz tai lielai upei.

She sent out her boughs unto the sea, and her branches unto the river.

12 Kāpēc tad Tu viņa sētu esi salauzījis, ka visi, kas iet garām, viņu plosa?

Why hast thou [then] broken down her hedges, so that all they which pass by the way do pluck her?

13 Mežacūka viņu izrakusi, un lauka zvēri viņu noēduši.

The boar out of the wood doth waste it, and the wild beast of the field doth devour it.

14 Dievs Cebaot, atgriezies jel, skaties no debesīm un redzi un uzlūko šo vīna koku,

Return, we beseech thee, O God of hosts: look down from heaven, and behold, and visit this vine;

15 To stādu, ko Tava labā roka dēstījusi, un To Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis!

And the vineyard which thy right hand hath planted, and the branch [that] thou madest strong for thyself.

16 Viņš ar uguni ir sadedzināts un izcirsts; no Tava vaiga rāšanas tie iet bojā.

[It is] burned with fire, [it is] cut down: they perish at the rebuke of thy countenance.

17 Tava roka lai ir pār to vīru pie Tavas labās rokas, pār To Cilvēka Dēlu, ko Tu Sev esi izredzējis.

Let thy hand be upon the man of thy right hand, upon the son of man [whom] thou madest strong for thyself.

18 Tad mēs neatkāpsimies no Tevis; uzturi mūs dzīvus, tad mēs Tavu vārdu piesauksim.

So will not we go back from thee: quicken us, and we will call upon thy name.

19 Ak Kungs, Dievs Cebaot, atgriez mūs, liec Savam vaigam spīdēt, tad tapsim pestīti.

Turn us again, O LORD God of hosts, cause thy face to shine; and we shall be saved.