Psalmi 66

1 Dziesma dziedātāju vadonim. Gavilējiet Dievam, visa zeme!

Es juble zu Gott die ganze Erde.

2 Dziediet Viņa vārda godībai, teiciet Viņa godu.

Singt Psalmen der Herrlichkeit Seines Namens, machet Sein Lob zur Herrlichkeit.

3 Sakait uz Dievu: kāds bijājams Tu esi Savos darbos! Tavi ienaidnieki Tev padosies Tavas lielās varas pēc.

Sprechet zu Gott: Wie furchtbar sind Deine Taten! Dir huldigen Deine Feinde ob Deiner vielen Stärke.

4 Lai visa zeme Tevi pielūdz un Tev dzied, lai dzied Tavam Vārdam! (Sela)

Alles Land bete Dich an, und singe Dir Psalmen, Deinem Namen singen sie Psalmen! (Selah)

5 Nāciet un raugāt Dieva darbus. Viņš ir bijājams Savos darbos pie cilvēku bērniem.

Kommet her und sehet die Werke Gottes! Furchtbar ist Sein Tun an den Söhnen des Menschen.

6 Viņš pārvērta jūru par sausumu, kājām varēja iet caur upi; par to mēs iekš Viņa priecājamies.

Das Meer hat Er ins Trockene verwandelt; zu Fuß zogen sie hinüber durch den Fluß. Da sind wir fröhlich in Ihm.

7 Viņš valda mūžīgi ar Savu spēku, Viņa acis raugās uz tautām, Viņš atkāpējiem neļauj paaugstināties. (Sela)

Ewiglich herrscht Er in Seiner Macht. Sein Auge erspäht die Völkerschaften. Nicht mögen die Aufrührer sich erhöhen. (Selah)

8 Teiciet mūsu Dievu, jūs tautas, liekat dzirdēt Viņa teikšanas slavu.

Segnet unseren Gott, ihr Völker, und laßt hören die Stimme Seines Lobes.

9 Viņš uztur dzīvas mūsu dvēseles un neliek slīdēt mūsu kājām.

Der unsere Seele setzt unter die Lebendigen, und unseren Fuß nicht wanken läßt.

10 Jo Tu, Dievs, mūs esi pārbaudījis; Tu mūs esi kausējis, kā sudrabu kausē.

Denn Du hast uns geprüft, Gott, uns geläutert, wie man Silber läutert.

11 Tu mums esi licis iekrist valgos, uz mūsu muguru Tu esi licis grūtu nastu.

Ins Garn hast Du uns gebracht, hast Trübsal gelegt auf unsere Lenden.

12 Tu cilvēkiem esi licis celties pār mūsu galvu; mēs bijām nākuši ugunī un ūdenī, bet Tu mūs esi izvedis pie atspirgšanas.

Du ließest den Menschen reiten über unser Haupt, wir kamen ins Feuer und ins Wasser; doch hast Du uns herausgeführt ins Weite.

13 Es iešu Tavā namā ar dedzināmiem upuriem, es Tev maksāšu savu apsolījumu,

Ich will mit Brandopfern in Dein Haus kommen, will meine Gelübde Dir bezahlen,

14 Uz ko manas lūpas ir atdarījušās, un ko mana mute runājusi, kad man bija bail.

Was meine Lippen ausgesprochen, und mein Mund geredet hat in meiner Drangsal.

15 Es tev upurēšu taukus dedzināmos upurus ar kvēpināšanu no auniem; es Tev upurēšu vēršus ar āžiem. (Sela)

Ich will Dir markige Brandopfer aufopfern, mit der Widder Räuchwerk, will Rinder Dir samt Böcken darbringen. (Selah)

16 Nāciet, klausāties visi, kas Dievu bīstaties: es jums izteikšu, ko Viņš darījis pie manas dvēseles.

Kommt, höret alle, die ihr Gott fürchtet, und ich erzähle euch, was Er an meiner Seele getan hat.

17 Viņu es piesaucu ar savu muti, un Viņš tapa slavēts no manas mēles.

Mit meinem Munde rief ich zu Ihm, und Erhöhung ist unter meiner Zunge.

18 Ja es netaisnību atrastu savā sirdī, tad Tas Kungs mani nebūtu klausījis.

Hätte auf Unrecht ich gesehen in meinem Herzen, nicht hätte der Herr gehört.

19 Bet tiešām, Dievs ir klausījis, manas lūgšanas balsi Viņš ņēmis vērā.

Allein Gott hörte, Er horchte auf meines Gebetes Stimme.

20 Slavēts Dievs, kas nav atmetis manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis.

Gesegnet sei Gott, Der mein Gebet nicht wegnahm, noch Seine Barmherzigkeit von mir.