Psalmi 64

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.

Dem Sangmeister. Ein Psalm Davids.

2 Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas.

Hör, Elohim, mein klagendes Rufen, / Vor dem schrecklichen Feinde bewahre mein Leben!

3 Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus,

Schütze mich vor der Frevler Rotte, / Vor dem lärmenden Haufen der Übeltäter!

4 Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas.

Sie schärfen ihre Zunge wie Schwerter, / Spannen als Pfeile verwundende Reden.

5 Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs?

Sie schießen heimlich den Frommen, / Treffen ihn plötzlich ohne Scheu.

6 Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.

Sie nehmen sich fest das Böse vor; / Sie beschließen, Schlingen zu legen, / Und fragen: "Wer wird sie sehn?"

7 Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.

Sie erdenken Frevel: "Wir haben's vollendet, der Plan ist ersonnen!" / Eines jeden Herz ist ein Abgrund.

8 Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs.

Aber da trifft sie Gott mit dem Pfeil: / Plötzlich sind ihre Wunden da!

9 Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.

Ihre eigne Zunge bringt sie zu Fall. / Die auf sie sehen, schütteln den Kopf.

10 Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.

Da fürchten sich alle, / Verkünden das Tun Elohims / Und betrachten sein Werk. Der Gerechte freut sich in Jahwe und fliehet zu ihm. / Sein rühmen sich alle redlichen Herzen.