< Psalmi 49 >

1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
Ouvi isto, vós todos os povos; inclinai os ouvidos, todos os moradores do mundo,
2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
Tanto baixos como altos, tanto ricos como pobres.
3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
A minha boca falará de sabedoria; e a meditação do meu coração será de entendimento.
4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
Inclinarei os meus ouvidos a uma parábola: declararei o meu enigma na harpa.
5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
Porque temerei eu nos dias maus, quando me cercar a iniquidade dos que me armam ciladas?
6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
Aqueles que confiam na sua fazenda, e se glóriam na multidão das suas riquezas,
7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
Nenhum deles de modo algum pode remir a seu irmão, ou dar a Deus o resgate dele
8 (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
(Pois a redenção da sua alma é caríssima, e cessará para sempre);
9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
Para que viva para sempre, e não veja corrupção:
10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
Porque ele vê que os sábios morrem: perecem igualmente tanto o louco como o brutal, e deixam a outros os seus bens.
11 Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
O seu pensamento interior é que as suas casas serão perpétuas e as suas habitações de geração em geração: dão às suas terras os seus próprios nomes.
12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Todavia o homem que está na honra não permanece; antes é como os brutos que perecem.
13 Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
Este caminho deles é a sua loucura; contudo a sua posteridade aprova as suas palavras (Selah)
14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol h7585)
Como ovelhas são postos na sepultura; a morte se alimentará deles; e os retos terão domínio sobre eles na manhã, e a sua formosura na sepultura se consumirá da sua morada. (Sheol h7585)
15 Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela) (Sheol h7585)
Mas Deus remirá a minha alma do poder da sepultura, pois me receberá (Selah) (Sheol h7585)
16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
Não temas, quando alguém se enriquece, quando a glória da sua casa se engrandece.
17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
Porque, quando morrer, nada levará consigo, nem a sua glória o acompanhará.
18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
Ainda que na sua vida ele bendisse a sua alma, e os homens te louvam, quando fizeres bem a ti mesmo,
19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
Irá para a geração de seus pais; eles nunca verão a luz
20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
O homem que está na honra, e não tem entendimento, é semelhante às bestas que perecem.

< Psalmi 49 >