Psalmi 49
1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
Komail kainok kan karos rong o dedeki, komail toun sap karos,
2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
Ir karos, aramas o saupeidi, ir karos me kapwapwa o samama kan!
3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
Au ai pan kaparok duen lolekong, o mongiong i duen lamalam pung.
4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
I pan kapaike dong salong ai lepen masan, o i pan kasaleda me rir akan ni ngil en arp.
5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
Da me i en masak ni ran apwal akan, ma me sapung kan kapil ia pena,
6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
Me kin kaporoporeki ar dipisou o suaiki ar kapwa toto?
7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
Pwe sota me kak dorela ri a, de tomeki i ren Kot,
8 (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
(Pwe meid apwal, en dorela ngen ar; a sota pan pwaida kokolata).
9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
Pwen maur potopot o sota kilang sousou o.
10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
Pwe a kin kilang, me lolekong kan kin mela dueta me pweipwei o iakalar akan, o re pan mueid ong amen ar dipisou kan.
11 Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
I me re kin peren kida, ma im arail pan duedueta, o deu’rail pan mimieta kokolata; o re konekon melel nin sappa.
12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Ari so, aramas me konekon sota kak mimieta ni mepukat, pwe a pan kokowei dueta man amen.
13 Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
Iet ar wiawia pukat meid pweipwei; ari so, kadaudok ar kin kapinga ki au arail. (Sela)
14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol h7585)
Re wonon nan wasan mela dueta pwin sip; mela kin kamanga ir; a me lelapok kan pan kaun irail da madang, o mom ar pan soredi, o re pan doo sang deu’rail, mimieta nan pweleko. (Sheol h7585)
A Kot pan kotin dorela ngen i sang nan mana en wasan mela, pwe a pan kotin sapwilimane kin ia. (Sela) (Sheol h7585)
16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
Koe der puriamuiki, ma amen pan kapwapwala, o ma lingan en im a pan laudala.
17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
Pwe a sota pan wala meakot ni a pan mela, o a lingan sota pan idauenla i.
18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
A kin insenemau kila peren en maur kaselel wet, o aramas kin kapinga ir, me kin apapwali pein ir eta ni maur et.
19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
A pan idauen la sam a kan, ap solar kilang marain kokolata.
20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Ari, ma aramas amen indand mau, ap sota a lamalam, a pan kokowei dueta man amen.
