Psalmi 144

1 Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot,

Of David. Blest be the Lord my rock, who trains my hands for war, my fingers for fighting.

2 Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus.

My rock and my fortress, my tower, my deliverer, my shield, behind whom I take refuge, who lays nations low at my feet.

3 Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā?

Lord, what are mortals that you care for them, humans, that you think of them?

4 Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet.

They are like a breath, their days as a shadow that passes.

5 Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp.

Lord, bow your heavens and come down: touch the hills, so that they smoke.

6 Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos.

Flash forth lightning and scatter them, your arrows send forth and confound them.

7 Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas!

Stretch out your hand from on high; pluck me out of the mighty waters, out of the hands of foreigners,

8 Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka.

who speak with the mouth of falsehood, and lift their right hand to swear lies.

9 Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm.

O God, a new song I would sing you, on a ten-stringed harp make you music.

10 Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena.

For to kings you give the victory, and David your servant you save.

11 Izglābi mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka;

Snatch me from the cruel sword, rescue me from the hand of foreigners, who speak with the mouth of falsehood, and lift their right hand to swear lies.

12 Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos.

May our sons in their youth be as plants well tended: our daughters like cornices carved as in palaces.

13 Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros;

May our barns be bursting with produce of all kinds. In the fields may our sheep bear by thousands and ten thousands.

14 Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav pa mūsu ielām.

May our cattle be fat, our walls unbreached, may no cry of distress ring in our streets.

15 Svētīga tā tauta, kam tā klājās, svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu.

Happy the people who fares so well: and so fares the people whose God is the Lord.