Psalmi 139

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.

`To victorie, the salm of Dauith. Lord, thou hast preued me, and hast knowe me;

2 Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.

thou hast knowe my sitting, and my rising ayen.

3 Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.

Thou hast vndirstonde my thouytis fro fer; thou hast enquerid my path and my corde.

4 Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.

And thou hast bifor seien alle my weies; for no word is in my tunge.

5 Tu meties ap mani pakaļā un priekšā un turi Savu roku pār mani.

Lo! Lord, thou hast knowe alle thingis, the laste thingis and elde; thou hast formed me, and hast set thin hond on me.

6 Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.

Thi kunnyng is maad wondirful of me; it is coumfortid, and Y schal not mowe to it.

7 Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?

Whidir schal Y go fro thi spirit; and whider schal Y fle fro thi face?

8 Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi. (Sheol h7585)

If Y schal stie in to heuene, thou art there; if Y schal go doun to helle, thou art present. (Sheol h7585)

9 Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.

If Y schal take my fetheris ful eerli; and schal dwelle in the last partis of the see.

10 Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.

And sotheli thider thin hond schal leede me forth; and thi riyt hond schal holde me.

11 Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:

And Y seide, In hap derknessis schulen defoule me; and the nyyt is my liytnyng in my delicis.

12 Tad ir tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.

For whi derknessis schulen not be maad derk fro thee, aud the niyt schal be liytned as the dai; as the derknessis therof, so and the liyt therof.

13 Jo Tu esi radījis manas īkstis, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.

For thou haddist in possessioun my reines; thou tokist me vp fro the wombe of my modir.

14 Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.

I schal knouleche to thee, for thou art magnefied dreedfuli; thi werkis ben wondirful, and my soule schal knouleche ful miche.

15 Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.

Mi boon, which thou madist in priuete, is not hyd fro thee; and my substaunce in the lower partis of erthe.

16 Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti(miesas iedīgli), un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.

Thin iyen sien myn vnperfit thing, and alle men schulen be writun in thi book; daies schulen be formed, and no man is in tho.

17 Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!

Forsothe, God, thi frendis ben maad onourable ful myche to me; the princeheed of hem is coumfortid ful myche.

18 Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.

I schal noumbre hem, and thei schulen be multiplied aboue grauel; Y roos vp, and yit Y am with thee.

19 Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.

For thou, God, schalt slee synneris; ye menquelleris, bowe awei fro me.

20 Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.

For ye seien in thouyt; Take thei her citees in vanite.

21 Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?

Lord, whether Y hatide not hem that hatiden thee; and Y failide on thin enemyes?

22 Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.

Bi perfite haterede Y hatide hem; thei weren maad enemyes to me.

23 Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,

God, preue thou me, and knowe thou myn herte; axe thou me, and knowe thou my pathis.

24 Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.

And se thou, if weie of wickidnesse is in me; and lede thou me forth in euerlastinge wei.