< Psalmi 109 >

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
[Psalm lal David] Nga kaksakin kom, O God; nikmet mutana misla!
2 Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
Mwet koluk ac mwet kikiap elos lainyu. Elos fahk kas kikiap keik,
3 Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
Ac elos fahk kas koluk keik — Elos lainyu ke wangin sripa.
4 Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
Nga ne lungse elos ac pre kaclos A elos nu srungayu na.
5 Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
Elos folokin orekma wo luk ke orekma koluk, Ac srungayu ke nga lungse elos.
6 Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
Sulela sie mwet nununku sesuwos in nununku mwet lokoalok luk, Ac lela sie mwet su srungal in tafwel.
7 Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
Lela in nununkeyuk el ac koneyukyak tuh na oasr mwatal. Lela God Elan akilen lah kas in pre lal uh oana sie ma koluk.
8 Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
Lela tuh in fototo moul lal; Ac lela siena mwet in eis acn sel!
9 Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
Lela tuh tulik natul in mukaimtal, Ac mutan kial in katinmas!
10 Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
Lela tulik natul in mwet takusrkusr ac mwet ngusr; Lela tuh elos in lillilyak liki mahnum in lohm elos muta loac.
11 Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
Lela tuh mwet el orek soemoul yoro in eisla ma lal nukewa, Ac lela tuh mwetsac in eis woiyen orekma lal.
12 Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
Lela in wangin mwet sifilpa kulang nu sel Ac in wangin pac mwet lohang nu sin tulik mukaimtal natul uh.
13 Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
Lela tuh fwil natul nukewa in misa, Ac in mulkinyukla inel ke fwil se tokol.
14 Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
Lela tuh LEUM GOD Elan esam na ma koluk lun papa tumal Ac tia nunak munas nu ke ma koluk lun nina kial.
15 Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
Lela tuh LEUM GOD Elan esam ma koluk lalos pacl e nukewa, A elos sifacna in iyuklana ac tiana sifil esamyuk!
16 Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
Mweyen mwet se ingan el tiana nunkauk elan moul in kulang; El akkeokye ac uniya mwet sukasrup, Mwet enenu, ac mwet munas.
17 Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
El lungse selngawi mwet — lela in selngawiyuk el! El srunga in akinsewowoye mwet — lela in wangin mwet akinsewowoyal!
18 Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
El oru selnga uh fisrasr oana nuknukyang uh; Lela manol in toki ac arulana sroksroki ke selnga lal, Ac in tilyang nu in sri kacl oana mwe akmusra.
19 Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
Lela selnga lal uh in nokmulla oana nuknuk Ac in losilya oana sie mwe lohl.
20 Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
LEUM GOD, kalyei mwet lokoalok luk in lumah ingan — Elos su fahk kas koluk lainyu.
21 Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
Tusruktu, O LEUM GOD Fulat luk, kasreyu oana ke kom wulela, Ac moliyula ke wolana lun lungse lom.
22 Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
Tuh nga mwet sukasrup ac enenu; Mwe keok luk arulana fakisya insiuk,
23 Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
Ac nga apkuran in wanginla, oana lullul in eku — Ukukla nga, oana sie won srisrik.
24 Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
Intik munasla ke wanginla loalok, Ac nga sri na kolo.
25 Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
Ke mwet elos liyeyu, elos isrunyu; Elos niwurwur sik ac usruk sifalos.
26 Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
O LEUM GOD luk, kasreyu; Moliyula ke lungse pwaye lom.
27 Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
Oru tuh mwet lokoalok luk in etu Lah kom pa moliyula uh.
28 Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
Sahp elos ac selngawiyu, tusruktu kom fah akinsewowoyeyu. Lela tuh elos su akkeokyeyu in kutangyukla, Ac lela tuh nga, su mwet kulansap lom, in engan.
29 Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
Lela mwet lokoalok luk in nukla ke mwekin; Lela elos in nokomang mwekin lalos oana sie nuknuk.
30 Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
Nga fah sang kulo nu sin LEUM GOD ke pusra lulap; Nga fah kaksakunul in walil uh,
31 Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
Mweyen El kasru el su sukasrup, Ac molella liki poun mwet su kena eisalang nu ke misa.

< Psalmi 109 >