Psalmi 107
1 Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
Bekennet Jehovah; denn Er ist gut, denn Seine Barmherzigkeit ist ewig,
2 Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
Sprechen die Erlösten Jehovahs, die Er aus des Drängers Hand erlöst hat,
3 Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
Und sie zusammen hat gebracht aus den Ländern vom Aufgang und vom Abend, von Mitternacht und vom Meere.
4 Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
Sie irrten in der Wüste, im Wüstenland, des Weges, sie fanden keine Stadt, um darinnen zu wohnen;
5 Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
Hungernd, auch dürstend, ihre Seele verzagte in ihnen.
6 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
Und sie schrien zu Jehovah in ihrer Drangsal, aus ihren Ängsten rettete Er sie.
7 Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
Und ließ sie den geraden Weg gehen, daß sie zur Stadt gingen, um darinnen zu wohnen.
8 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Sie sollen Jehovah bekennen ob Seiner Barmherzigkeit, und ob Seiner Wunder an den Söhnen des Menschen.
9 Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
Daß Er sättigt die lechzende Seele, und die hungernde Seele mit Gutem erfüllt.
10 Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
Die, so in Finsternis und Todesschatten saßen, im Elend und in Eisen gebunden,
11 Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
Weil Gottes Reden sie sich widersetzt, und den Rat des Höchsten gelästert hatten,
12 Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
Und Er beugte ihr Herz durch Mühsal. Sie strauchelten, und niemand stand ihnen bei.
13 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
Und sie schrien zu Jehovah in ihrer Drangsal, und Er rettete sie aus ihren Ängsten,
14 Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
Und brachte sie heraus aus Finsternis und Todesschatten, und riß ab ihre Bande.
15 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Sie sollen Jehovah bekennen ob Seiner Barmherzigkeit, und ob Seiner Wunder an den Söhnen des Menschen.
16 Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
Daß Er eherne Türen brach und eiserne Riegel zerhieb.
17 Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
Die Törichten, ob dem Wege ihrer Übertretung und ob ihren Missetaten wurden sie gedemütigt.
18 Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
Daß ihrer Seele vor aller Speise graute, und sie die Tore des Todes berührten.
19 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
Und sie schrien zu Jehovah in ihrer Drangsal, aus ihren Ängsten rettete Er sie.
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
Er sandte Sein Wort und heilte sie, und ließ sie entrinnen aus ihren Gruben.
21 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Sie sollen Jehovah bekennen ob Seiner Barmherzigkeit und ob Seiner Wunder an den Söhnen des Menschen.
22 Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
Und sie sollen Opfer des Dankes opfern, und erzählen Seine Taten mit Lobpreisung.
23 Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
Die hinabsteigen auf das Meer in Schiffen, die Geschäft tun auf vielen Wassern;
24 Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
Sie sehen Jehovahs Taten, und Seine Wunder in dem Schlunde.
25 Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
Er spricht und läßt erstehen des Sturmes Wind, der seine Wogen emporhebt;
26 Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
Sie steigen hinauf zum Himmel, sie fahren hinab in Abgründe, ihre Seele zerfließt vor Bösem.
27 Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
Sie taumeln und schwanken wie ein Trunkener, und all ihre Weisheit ist verschlungen.
28 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
Und sie schreien zu Jehovah in ihrer Drangsal, und aus ihren Ängsten bringt Er sie heraus.
29 Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
Er läßt zur Stille erstehen den Sturm, und ihre Wogen schweigen.
30 Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
Und sie sind fröhlich, daß sie zur Ruhe kommen, und Er führt sie zum Hafen ihrer Lust.
31 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
Sie sollen Jehovah bekennen ob Seiner Barmherzigkeit und ob Seiner Wunder an des Menschen Söhnen.
32 Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
Und sie sollen Ihn erhöhen in der Versammlung des Volkes, und Ihn loben auf dem Sitze der Alten.
33 Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
Flüsse setzt Er zur Wüste, die Ausflüsse des Wassers zum Durstland.
34 Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
Ein fruchtbar Land zum Salzgrund, ob der Bosheit derer, die darin wohnen.
35 Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
Die Wüste setzt Er zum Teich der Wasser, und dürres Land zu Ausflüssen der Wasser.
36 Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
Und läßt Hungrige dort wohnen, daß eine Stadt sie bereiten zum Wohnen.
37 Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
Und daß Felder sie besäen, und Weinberge pflanzen und machen des Ertrages Frucht.
38 Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
Und Er segnet sie, daß sie sich sehr mehren, und macht ihres Viehs nicht wenig.
39 Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
Und ihrer waren wenig und sie beugten sich ob des Zwanges von Übel und Gram.
40 Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
Er goß Verachtung auf die Edlen und ließ sie irren in der Öde ohne Weg.
41 Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
Und Er hebt in die Höhe aus dem Elend den Dürftigen und setzt die Familien wie eine Herde.
42 To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
Die Redlichen sehen es und sind fröhlich, und aller Verkehrtheit wird ihr Mund zugestopft.
43 Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
Wer ist weise und behält dies, und versteht Jehovahs Barmherzigkeit?
