Psalmi 105

1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.

2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.

3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.

4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.

5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -

6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!

7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.

8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,

9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.

10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,

11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;

12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,

13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,

14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:

15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!

16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.

17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.

18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,

19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.

20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.

21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.

22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.

23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.

24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.

25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.

26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.

27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.

28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.

29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.

30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.

31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.

32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,

33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.

34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,

35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.

36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.

37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.

38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.

39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.

40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.

41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.

42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.

43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,

44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,

45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.