Psalmi 105

1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.

Bekennet Jehovah, rufet Seinen Namen an! Macht Seine Taten kund unter den Völkern.

2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.

Singet Ihm, singt Psalmen, sinnet nach über alle Seine Wunder.

3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.

Rühmet euch des Namens Seiner Heiligkeit; es sei fröhlich das Herz derer, die Jehovah suchen.

4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.

Nach Jehovah fragt und nach Seiner Stärke; sucht beständig Sein Angesicht.

5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -

Gedenket Seiner Wunder, die Er getan, Seiner Wahrzeichen und der Gerichte Seines Mundes.

6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!

Ihr Samen Abrahams, Seines Knechtes, ihr Söhne Jakobs, Seine Auserwählten.

7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.

Er, Jehovah, ist unser Gott; auf der ganzen Erde sind Seine Gerichte.

8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,

In Ewigkeit gedenkt Er Seines Bundes, des Wortes, das Er geboten, für tausend Geschlechter.

9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.

Den Er mit Abraham geschlossen, und Seines Schwures an Isaak.

10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,

Und Er ließ ihn erstehen für Jakob zur Satzung, für Israel zu ewigem Bunde.

11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;

Und sprach: Dir will Ich geben das Land Kanaan zur Schnur deines Erbes.

12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,

Als sie noch Leute gering an Zahl waren, nur wenige, und Fremdlinge darinnen,

13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,

Von Völkerschaft zu Völkerschaft zogen sie, von einem Königreich zu einem anderen Volk.

14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:

Er ließ keinen Menschen sie niederdrücken, und rügte Könige um sie.

15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!

Rührt nicht an Meine Gesalbten und tut Meinen Propheten nichts Böses.

16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.

Er rief den Hunger über das Land, Er brach jeglichen Stab des Brotes.

17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.

Er sandte ihnen einen Mann voraus; zum Knechte ward Joseph verkauft.

18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,

In Fußschellen zwangen sie seinen Fuß; in Eisen kam seine Seele,

19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.

Bis zur Zeit, daß Sein Wort kam, Jehovahs Rede ihn läuterte.

20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.

Der König sandte und ließ ihn los, der Herrscher der Völker, und tat ihm auf,

21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.

Er setzte ihn zum Herrn für sein Haus und zum Herrscher über all sein Besitztum.

22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.

Damit er nach seinem Willen binde seine Obersten, und weise mache seine Ältesten.

23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.

Und Israel kam nach Ägypten, und Jakob hielt sich auf als Fremdling im Lande Chams.

24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.

Und Er machte Sein Volk sehr fruchtbar und zahlreicher, denn seine Dränger waren.

25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.

Und Er verwandelte ihr Herz, Sein Volk zu hassen und wider Seine Knechte trüglich zu handeln.

26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.

Er sandte Mose, Seinen Knecht, und Aharon, den Er auserwählt hatte.

27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.

Sie taten unter ihnen Seiner Zeichen Worte und Wahrzeichen im Lande Cham.

28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.

Er sandte Finsternis und es ward finster; und sie widersetzten sich Seinen Worten nicht.

29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.

Er verwandelte in Blut ihre Wasser und ließ ihre Fische sterben.

30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.

Von Fröschen wimmelte ihr Land, in den Kammern ihrer Könige.

31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.

Er sprach es und es kam der Arob, die Läuse in all ihrer Grenze.

32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,

Ihre Platzregen machte Er zu Hagel, des Feuers Flammen in ihrem Land.

33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.

Und ihren Weinstock schlug Er und ihren Feigenbaum, und brach den Baum an ihrer Grenze.

34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,

Er sprach es und es kam die Heuschrecke und Grille sonder Zahl.

35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.

Und alles Kraut in ihrem Lande fraß sie, und fraß die Frucht ihres Bodens.

36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.

Und Er schlug alle Erstgeburt in ihrem Lande, die Erstlinge all ihrer Vollkraft.

37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.

Und mit Silber und Gold brachte Er sie aus. Und keiner strauchelte in seinen Stämmen.

38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.

Ägypten ward fröhlich über ihren Auszug; denn Schauer vor ihnen war auf sie gefallen.

39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.

Er breitete als Decke aus die Wolke, und Feuer, ihnen zu leuchten des Nachts.

40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.

Er erbat sich es und Er ließ Wachteln kommen, und Er sättigte sie mit dem Brote der Himmel.

41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.

Er tat den Felsen auf und es flossen Wasser, ein Fluß lief durch die Dürre.

42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.

Denn Er gedachte des Wortes Seiner Heiligkeit an Abraham, Seinen Knecht.

43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,

Und in Freuden führte Er Sein Volk aus, mit Lobpreisungen Seine Auserwählten.

44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,

Und Er gab ihnen der Völkerschaften Lande, und die Mühsal der Volksstämme nahmen sie ein.

45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.

Auf daß sie hielten Seine Satzungen und bewahrten Seine Gesetze. Hallelujah!