Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
Ordsprog af Salomo, Davids Søn, Israels Konge.
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
Af dem skal man lære Visdom forstandig Tale,
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
tage mod Tugt, som gør klog, mod Retfærdighed, Ret og Retsind;
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
de skal give tankeløse Klogskab, ungdommen Kundskab og Kløgt;
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
den vise høre og øge sin Viden, den forstandige vinde sig Levekunst;
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
de skal lære at tyde Ordsprog og Billeder, de vises Ord og Gaader.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
HERRENS Frygt er Kundskabs begyndelse, Daarer ringeagter Visdom og Tugt.
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
Hør, min Søn, paa din Faders Tugt, opgiv ikke din Moders Belæring.
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
thi begge er en yndig Krans til dit Hoved og Kæder til din Hals.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
Min Søn, sig nej, naar Syndere lokker!
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Siger de: »Kom med, lad os lure paa den fromme, lægge Baghold for sagesløs, skyldfri Mand!
Som Dødsriget sluger vi dem levende, med Hud og Haar, som for de i Graven. (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
Vi vinder os Gods og Guld, vi fylder vore Huse med Rov.
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
Gør fælles Sag med os; vi har alle fælles Pung!«
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
— min Søn, gaa da ikke med dem, hold din Fod fra deres Sti;
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
thi deres Fødder løber efter ondt, de haster for at udgyde Blod.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Thi det er unyttigt at udspænde Garnet for alle Fugles Øjne;
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
de lurer paa eget Blod, lægger Baghold for eget Liv.
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Saa gaar det enhver, der attraar Rov, det tager sin Herres Liv.
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Visdommen raaber paa Gaden, paa Torvene løfter den Røsten;
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
oppe paa Murene kalder den, tager til Orde i Byen ved Portindgangene:
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
Hvor længe vil I tankeløse elske Tankeløshed, Spotterne finde deres Glæde i Spot og Daarerne hade Kundskab?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
Vend eder til min Revselse! Se, jeg lader min Aand udvælde for eder, jeg kundgør eder mine Ord:
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Fordi jeg raabte og I stod imod, jeg vinked og ingen ænsed det,
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
men I lod haant om alt mit Raad og tog ikke min Revselse til jer,
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
derfor ler jeg ved eders Ulykke, spotter, naar det, I frygter, kommer,
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
naar det, I frygter, kommer som Uvejr, naar eders Ulykke kommer som Storm, naar Trængsel og Nød kommer over jer.
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
Da svarer jeg ej, naar de kalder, de søger mig uden at finde,
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
fordi de hadede Kundskab og ikke valgte HERRENS Frygt;
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
mit Raad tog de ikke til sig, men lod haant om al min Revselse.
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
Frugt af deres Færd skal de nyde og mættes med egne Raad;
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
thi tankeløses Egensind bliver deres Død, Taabers Sorgløshed bliver deres Undergang;
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
men den, der adlyder mig, bor trygt, sikret mod Ulykkens Rædsel.
