Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
O anake, ambeno o entakoo, vaho akafiro ama’o ao o fepèkoo;
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Fejaño o lilikoo vaho miveloma, naho i Fañòhakoy manahake ty sainte maso’o;
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Arohizo an-drambon-taña’o, sokiro an-takelan-tro’o.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Anò ty hoe ty hihitse; Rahavaveko rehe; vaho tokavo ty hoe: Rañetse, ty hilala,
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
hikalaña’ iareo azo tsy ho ami’ty tsimirirañe, tsy ho amy ambahiny malama firehakey.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
Zaho an-dalan-keden-akibako ao nitilihitse an-tsingarakarake,
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
naho nisamba añivo’ o trentrañeo, nijiloveko an-teñateña’ o gaon-dahio, ty ajalahy tsy aman-dron-doha,
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
nitsake ty lalañe mioza an-kotso’e mb’eo, vaho nikopile mb’an-dalan-tsileke mb’añ’akiba’e mb’eo,
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
am-palipalitsieñe, ie ni-hariva ty andro, amy haien-kaleñe nimoromoroñey.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
Le heheke ty rakemba mifanalaka ama’e, mihamiñe hoe tsimirirañe, hakalitahañe ty an-tro’e ao.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
Ie mitazataza naho miola, tsy mimoneñe añ’akiba’e ao o tombo’eo;
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
mbore an-dalañey, mbore an-kiririsa, mijeke amy ze atao fitsileañe.
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
Fejañe’e i lahiy naho orofa’e vaho anoe’e ty hoe an-tarehe miriñake:
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
Amako ty soron-kanintsiñe vaho navahako anindroany o nifantàkoo;
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
aa le niakatse raho hifañaoñan-tika, hitsoehako ty tarehe’o; heheke te tendreke.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
Fa nilafihako i tihikoy, an-deny maviabiake boak’ e Mitsraime.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
Fa namitsezako rame ty fandreako, voñem-bahoñe naho romba.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Antao ito higenoke ty hatea ampara’ te porea’ ty maraindray; antato hifalefale an-katea.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
Tsy añ’anjomba ao ty valiko, fa nifokofoko añe,
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
Ninday drala an-koroñe, vaho tsy himpoly naho tsy zava-volañe.
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
An-tsiriry maro ty anigiha’e; an-tsoñi’e mamolavola ty anjira’e aze.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
Orihe’ i ajalahiy amy zao, misìtse mb’eo hoe añombe ho lentañe, hoe ty gege an-dongòke ho liloveñe,
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
ampara’ te trofahañ’ ana-pale ty ate’e; hoe kibo mibororoñe mb’am-palàñe mb’eo, amoea’e t’ie famoeam-piay.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Ie amy zao ry anakoo, tsanoño raho, vaho tsendreño ty entam-bavako.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Ko ado’o hivio mb’an-dala’e mb’eo ty tro’o; ko mandifike mb’añ’oloñolo’e mb’eo;
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
amy te maro ty tsinipo’e nifotsake, vaho tsifotofoto o navetra’eo.
