Salamana Pamācības 7
1 Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
My son, keep my words, And lay up my commandments with thee.
2 Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
Keep my commandments and live; And my law as the apple of thine eye.
3 Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
Bind them upon thy fingers; Write them upon the tablet of thy heart.
4 Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
Say unto wisdom, Thou art my sister; And call understanding [thy] kinswoman:
5 Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
That they may keep thee from the strange woman, From the foreigner that flattereth with her words.
6 Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
For at the window of my house I looked forth through my lattice;
7 Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
And I beheld among the simple ones, I discerned among the youths, A young man void of understanding,
8 Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
Passing through the street near her corner; And he went the way to her house,
9 Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
In the twilight, in the evening of the day, In the middle of the night and in the darkness.
10 Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
And, behold, there met him a woman With the attire of a harlot, and wily of heart.
11 Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
(She is clamorous and wilful; Her feet abide not in her house:
12 Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
Now she is in the streets, now in the broad places, And lieth in wait at every corner.)
13 Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
So she caught him, and kissed him, [And] with an impudent face she said unto him:
14 „Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
Sacrifices of peace-offerings are with me; This day have I paid my vows.
15 Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
Therefore came I forth to meet thee, Diligently to seek thy face, and I have found thee.
16 Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
I have spread my couch with carpets of tapestry, With striped cloths of the yarn of Egypt.
17 Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
I have perfumed my bed With myrrh, aloes, and cinnamon.
18 Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
Come, let us take our fill of love until the morning; Let us solace ourselves with loves.
19 Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
For the man is not at home; He is gone a long journey:
20 Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.“
He hath taken a bag of money with him; He will come home at the full moon.
21 Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
With her much fair speech she causeth him to yield; With the flattering of her lips she forceth him along.
22 Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
He goeth after her straightway, As an ox goeth to the slaughter, Or as [one in] fetters to the correction of the fool;
23 Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
Till an arrow strike through his liver; As a bird hasteth to the snare, And knoweth not that it is for his life.
24 Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
Now therefore, [my] sons, hearken unto me, And attend to the words of my mouth.
25 Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
Let not thy heart decline to her ways; Go not astray in her paths.
26 Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
For she hath cast down many wounded: Yea, all her slain are a mighty host.
