Salamana Pamācības 6
1 Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
My son, if thou be surety for thy friend, [if] thou hast stricken thy hand with a stranger,
2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
Thou art snared with the words of thy mouth, thou art taken with the words of thy mouth.
3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
Do this now, my son, and deliver thyself, when thou art come into the hand of thy friend; go, humble thyself, and make sure thy friend.
4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
Give not sleep to thine eyes, nor slumber to thine eyelids.
5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
Deliver thyself as a roe from the hand [of the hunter], and as a bird from the hand of the fowler.
6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
Go to the ant, thou sluggard; consider her ways, and be wise:
7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
Which having no guide, overseer, or ruler,
8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
Provideth her meat in the summer, [and] gathereth her food in the harvest.
9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
How long wilt thou sleep, O sluggard? when wilt thou arise out of thy sleep?
10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
[Yet] a little sleep, a little slumber, a little folding of the hands to sleep:
11 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
So shall thy poverty come as one that travelleth, and thy want as an armed man.
12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
A naughty person, a wicked man, walketh with a froward mouth.
13 Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
He winketh with his eyes, he speaketh with his feet, he teacheth with his fingers;
14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
Frowardness [is] in his heart, he deviseth mischief continually; he soweth discord.
15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
Therefore shall his calamity come suddenly; suddenly shall he be broken without remedy.
16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
These six [things] doth the LORD hate: yea, seven [are] an abomination unto him:
17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
A proud look, a lying tongue, and hands that shed innocent blood,
18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
An heart that deviseth wicked imaginations, feet that be swift in running to mischief,
19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -
A false witness [that] speaketh lies, and he that soweth discord among brethren.
20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
My son, keep thy father’s commandment, and forsake not the law of thy mother:
21 Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
Bind them continually upon thine heart, [and] tie them about thy neck.
22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
When thou goest, it shall lead thee; when thou sleepest, it shall keep thee; and [when] thou awakest, it shall talk with thee.
23 Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
For the commandment [is] a lamp; and the law [is] light; and reproofs of instruction [are] the way of life:
24 Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
To keep thee from the evil woman, from the flattery of the tongue of a strange woman.
25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
Lust not after her beauty in thine heart; neither let her take thee with her eyelids.
26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
For by means of a whorish woman [a man is brought] to a piece of bread: and the adulteress will hunt for the precious life.
27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
Can a man take fire in his bosom, and his clothes not be burned?
28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
Can one go upon hot coals, and his feet not be burned?
29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
So he that goeth in to his neighbour’s wife; whosoever toucheth her shall not be innocent.
30 Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
[Men] do not despise a thief, if he steal to satisfy his soul when he is hungry;
31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
But [if] he be found, he shall restore sevenfold; he shall give all the substance of his house.
32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
[But] whoso committeth adultery with a woman lacketh understanding: he [that] doeth it destroyeth his own soul.
33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
A wound and dishonour shall he get; and his reproach shall not be wiped away.
34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
For jealousy [is] the rage of a man: therefore he will not spare in the day of vengeance.
35 Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.
He will not regard any ransom; neither will he rest content, though thou givest many gifts.
