Salamana Pamācības 6

1 Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,

Ka capa, nam pui ih laiba pathok pae hanah lokkamhaih to na sak moe, minawk kalah abomh hanah lokkamhaih na sak moeng pongah,

2 Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.

na thuih ih lok pongah na manh moe, na pakha hoi tacawt lok mah na naeh moeng nahaeloe,

3 Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;

ka capa, nam pui ih ban thungah na krakhaih hoiah na loih thai hanah hae tiah sah ah; nam pui khaeah, Caeh loe, poeknaemhaih hoiah anih tlim ah om paeh; nam pui ban thung hoi loih thai hanah tahmenhaih hni ah.

4 Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;

Na mik to iipsak hmah loe, angamsak hmah.

5 Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!

Moi kat kami ih ban thung hoiah kaloih tasuk baktih, dongh patung kami ih ban thung hoiah kaloih tavaa baktiah nangmah hoi nangmah to loih ah.

6 Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!

Nang thasae kami, cahmat khaeah caeh ah, a caehhaih loklamnawk to khen ah loe, palungha ah;

7 Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,

cahmat loe lam patuekkung hoi thuitaekkung tawn ai, ukkung doeh tawn ai,

8 Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.

toe anih loe nipui tue hoi caang aah tue ah rawkcak to patung.

9 Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?

Aw thasae kami, nasetto maw na iih han vop? Natuek naah maw iihhaih ahmuen hoiah nang thawk han?

10 Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;

Atue setta thungah na iih moe, atue setta thungah na ngam, nawnetta thung nang hak moe, na ban pakhuem duem nathung ah;

11 Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.

kholong caeh kami baktiah amtanghaih mah na patom ueloe, vawthaih mah maiphaw sin kami baktiah na patom tih.

12 Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,

Kasae kami hoi amram aak kami loe lok amlai hoiah ni khosak o;

13 Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.

minawk aling hanah mikpakhrip thuih, khok hoiah angmathaih a paek moe, banpazungnawk hoiah patuk o;

14 Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.

anih loe palung thungah alinghaih to koi moe, kahoih ai poekhaih to vaa thai ai, maeto hoi maeto misa angcoengsak hanah a poek.

15 Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.

To pongah nihcae loe poek ai pui hoi amrohaih mah pha thui tih; abuephaih om ai ah nawnetta thung amro tih.

16 Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:

Angraeng mah hnukma ih hmuen tarukto oh; ue, panuet thok hmuen sarihto oh;

17 Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,

amoek kami ih mik tamdai, amsawnlok thui thaih palai, zaehaih tawn ai kami humhaih ban,

18 Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;

kasae poekhaih palungthin, hmuesae sakhaih bangah caeh karang khok,

19 Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. -

amsawnlok pongah hnukungah kaom, nawkamya poek amkhraeng han sah kaminawk hae ni.

20 Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.

Ka capa, nam pa lokpaekhaih to pakuemh loe, nam no patukhaih doeh pahnawt hmah;

21 Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.

na palung thungah zaeng ah loe, na tahnong ah kom caeng ah.

22 Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;

Na caehhaih loklam to anih mah patuek tih; na iih naah na toep ueloe, nang lawt naah, lok na thui tih.

23 Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;

Lokpaekhaih loe hmaithaw ah oh; patukhaih lok loe aanghaih ah oh; zae thuitaekhaih loe hinghaih loklam ah oh.

24 Ka tās tev izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.

Kahoih ai nongpata, lok hoiah minawk kazoek thaih nongpata khae hoiah na pakaa tih.

25 Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;

Nongpata kranghoihaih to khit hmah, a mik pakhriphaih pongah aman hmah.

26 Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.

Tangyat zawhhaih hoiah takaw kae maeto ni qan thai tih; sava laep ah zaehaih sah nongpata loe atho kana hinghaih to amrosak thaih.

27 Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?

Kami mah angmah ih saoek hmai hoi thlaek naah, angmah ih laihaw to hmai mah kangh mak ai maw?

28 Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?

Kami mah hmai nuiah caeh naah, a khok to hmai mah kangh mak ai maw?

29 Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.

Na imtaeng kami ih zu khaeah caeh kami doeh to tiah oh; mi kawbaktih doeh to nongpata sui kami loe, zaehaih hoiah loih thai ai.

30 Zaglim nepiedod vis, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.

Zok amthlam pongah zok amthlamhaih dipsak hanah paqu kami loe, mi mah doeh kasae thui mak ai.

31 Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.

Kamqu to naeh naah alet sarihto pathoksak moe, a tawnh ih hmuennawk boih paeksak han oh.

32 Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.

Toe zu laep ah nongpata hoi zaehaih sah kami loe, poekhaih tawn ai kami ah ni oh; to kami loe a hinghaih amrosak kami ah oh.

33 Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;

Anih to bop o tih, a nuiah khingyahaih tawn o mak ai; anih kasae thuihaih loe boeng thai mak ai.

34 Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.

Zu nuiah palung haenghaih mah sava to palungphuisak; to pongah danpaekhaih tue phak naah tahmenhaih roe tawn mak ai.

35 Tas nebēdās ne par kādu līdzību(izpirkumu), un nebūs miera, cik dāvanu arī nedotu.

Kawbaktih ronghaih phoisa doeh koeh mak ai, tangqum paroeai paek cadoeh palungphui dip mak ai.