Salamana Pamācības 5
1 Mans bērns, ņem vērā manu gudrību, griez savu ausi pie manas mācības,
My son, attend to my wisdom, and incline thy ear to my prudence.
2 Ka tu sargi apdomību, un tavas lūpas glabā atzīšanu.
That thou mayst keep thoughts, and thy lips may preserve instruction. Mind not the deceit of a woman.
3 Jo svešas sievas lūpas pil kā tīrs medus, un viņas mute ir glumāka nekā eļļa;
For the lips of a harlot are like a honeycomb dropping, and her throat is smoother than oil.
4 Bet gals tai ir rūgts kā vērmeles, un ass kā abējās pusēs griezīgs zobens.
But her end is bitter as wormwood, and sharp as a two-edged sword.
Her feet go down into death, and her steps go in as far as hell. (Sheol h7585)
6 Lai neapdomā dzīvības ceļus, viņas pēdas grozās, ka nezin kur.
They walk not by the path of life, her steps are wandering, and unaccountable.
7 Nu tad, bērni, klausiet man un neatkāpjaties no manas mutes vārdiem.
Now therefore, my son, hear me, and depart not from the words of my mouth.
8 Lai tavs ceļš paliek tālu no viņas, un nenāc tuvu pie viņas nama durvīm,
Remove thy way far from her, and come not nigh the doors of her house.
9 Ka tu nedod svešām savu jaunības spēku un savus gadus tam briesmīgam,
Give not thy honour to strangers, and thy years to the cruel.
10 Ka sveši nepieēdās no tava spēka, un tavs grūtais pūliņš nenāk svešā namā,
Lest strangers be filled with thy strength, and thy labours be in another man’s house,
11 Un tev pēcgalā nav jānopūšas, kad tava āda un miesa diltin nodilusi,
And thou mourn it the last, when thou shalt have spent thy flesh and thy body, and say:
12 Un tev nav jāsaka: „Ak, kā es esmu nīdējis pamācīšanu, un mana sirds smējusies par rāšanu,
Why have I hated instruction, and my heart consented not to reproof,
13 Un neesmu klausījis sava pamācītāja balsi, un savu ausi neesmu griezis uz tiem, kas mani mācīja!
And have not heard the voice of them that taught me, and have not inclined my ear to masters?
14 Tikko nelaimē vēl neesmu visai(dziļi) iestidzis, pašā draudzes un ļaužu vidū!“
I have almost been in all evil, in the midst of the church and of the congregation.
15 Dzer ūdeni no savas akas, un tekošu ūdeni no sava avota.
Drink water out of thy own cistern, and the streams of thy own well:
16 Vai tavi avoti lai iztek laukā, un ūdens upes uz ielām?
Let thy fountains be conveyed abroad, and in the streets divide thy waters.
17 Lai tās tev vien pieder, un nevienam svešam līdz ar tevi.
Keep them to thyself alone, neither let strangers be partakers with thee.
18 Tavs avots lai ir svētīts, un tu priecājies par savas jaunības sievu.
Let thy vein be blessed, and rejoice with the wife of thy youth:
19 Ak kāda tā mīlīga, kā stirna, un daiļa, kā kalnu kaza! Pie viņas krūtīm pieglaudies allažiņ un ar viņas mīlestību ielīksmojies vienmēr!
Let her be thy dearest hind, and most agreeable fawn: let her breasts inebriate thee at all times; he thou delighted continually with her love.
20 Un kādēļ tu, mans bērns, ar citu gribi jaukties un svešas sievietes krūtis apkampt!
Why art thou seduced, my son, by a strange woman, and art cherished in the bosom of another?
21 Jo cilvēka ceļi stāv priekš Tā Kunga acīm, un Tas sver visus viņa soļus.
The Lord beholdeth the ways of man, and considereth all his steps.
22 Bezdievīgo gūstīs viņa paša noziegumi, un ar savu grēku saitēm viņš taps saistīts.
His own iniquities catch the wicked, and he is fast bound with the ropes of his own sins.
23 Bez pamācīšanas palicis, viņš nomirs, un savā lielā ģeķībā viņš gāzīsies.
He shall die, because he hath not received instruction, and in the multitude of his folly he shall be deceived.
