Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
My son, forget not my law, and let thy heart keep my commandments.
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
For they shall add to thee length of days, and years of life and peace.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Let not mercy and truth leave thee, put them about thy neck, and write them in the tables of thy heart:
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
And thou shalt And grace and good understanding before God and men.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Have confidence in the Lord with all thy heart, and lean not upon thy own prudence.
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
In all thy ways think on him, and he will direct thy steps.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
I Be not wise in thy own conceit: fear God, and depart from evil:
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
For it shall be health to thy navel, and moistening to thy bones.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Honour the Lord with thy substance, and give him of the first of all thy fruits:
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
And thy barns shall be filled with abundance, and thy presses shall run over with wine.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
My son, reject not the correction of the Lord: and do not faint when thou art chastised by him:
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
For whom the Lord loveth, he chastiseth: and as a father in the son he pleaseth himself.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Blessed is the man that findeth wisdom and is rich in prudence:
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
The purchasing thereof is better than the merchandise of silver, and her fruit than the chiefest and purest gold:
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
She is more precious than all riches: and all the things that are desired, are not to be compared with her.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Length of days is in her right hand, and in her left hand riches and glory.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Her ways are beautiful ways, and all her paths are peaceable.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
She is a tree of life to them that lay hold on her: and he that shall retain her is blessed.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
The Lord by wisdom hath founded the earth, hath established the heavens by prudence.
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
By his wisdom the depths have broken out, and the clouds grow thick with dew.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
My son, let not these things depart from thy eyes: keep the law and counsel:
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
And there shall be life to thy soul, and grace to thy mouth.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Then shalt thou walk confidently in thy way, and thy foot shall not stumble:
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
If thou sleep, thou shalt not fear: thou shalt rest, and thy sleep shall be sweet.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Be not afraid of sudden fear, nor of the power of the wicked falling upon thee.
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
For the Lord will be at thy side, and will keep thy foot that thou be not taken.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Do not withhold him from doing good, who is able: if thou art able, do good thyself also.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Say not to thy friend: Go, and come again: and tomorrow I will give to thee: when thou canst give at present.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Practise not evil against thy friend, when he hath confidence in thee.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Strive not against a man without cause, when he hath done thee no evil.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Envy not the unjust man, and do not follow his ways:
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
For every mocker is an abomination to the Lord, and his communication is with the simple.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
Want is from the Lord in the house of the wicked: but the habitations of the just shall be blessed.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
He shall scorn the scorners, and to the meek he will give grace.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
The wise shall possess glory: the promotion of fools is disgrace.
