Salamana Pamācības 23
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Kad sjedeš da jedeš s gospodinom, pazi dobro što je pred tobom.
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
Inaèe bi satjerao sebi nož u grlo, ako bi bio lakom.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Ne želi preslaèaka njegovijeh, jer su lažna hrana.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Ne muèi se da se obogatiš, i proði se svoje mudrosti.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Hoæeš li baciti oèi svoje na ono èega brzo nestaje? jer naèini sebi krila i kao orao odleti u nebo.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Ne jedi hljeba u zavidljivca, i ne želi preslaèaka njegovijeh.
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
Jer kako on tebe cijeni u duši svojoj tako ti jelo njegovo. Govoriæe ti: jedi i pij; ali srce njegovo nije s tobom.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
Zalogaj što pojedeš izbljuvaæeš, i izgubiæeš ljubazne rijeèi svoje.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Pred bezumnijem ne govori, jer neæe mariti za mudrost besjede tvoje.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Ne pomièi stare meðe, i ne stupaj na njivu siroèadi.
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
Jer je jak osvetnik njihov; braniæe stvar njihovu od tebe.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Obrati k nauci srce svoje i uši svoje k rijeèima mudrijem.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Ne ukraæuj kara djetetu; kad ga biješ prutom, neæe umrijeti.
Ti ga bij prutom, i dušu æeš mu izbaviti iz pakla. (Sheol h7585)
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Sine moj, ako bude mudro srce tvoje, veseliæe se srce moje u meni;
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
I igraæe bubrezi moji kad usne tvoje stanu govoriti što je pravo.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Srce tvoje neka ne zavidi grješnicima, nego budi u strahu Gospodnjem vazda.
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Jer ima plata, i nadanje tvoje neæe se zatrti.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Slušaj, sine moj, i budi mudar i upravi putem srce svoje.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Ne budi meðu pijanicama ni meðu izjelicama.
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
Jer pijanica i izjelica osiromašiæe, i spavaè hodiæe u ritama.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Slušaj oca svojega koji te je rodio, i ne preziri matere svoje kad ostari.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Kupuj istinu i ne prodaji je; kupuj mudrost, znanje i razum.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Veoma se raduje otac pravednikov, i roditelj mudroga veseli se s njega.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Neka se dakle veseli otac tvoj i mati tvoja, i neka se raduje roditeljka tvoja.
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Sine moj, daj mi srce svoje, i oèi tvoje neka paze na moje pute.
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
Jer je kurva duboka jama, a tijesan studenac tuða žena.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
Ona i zasjeda kao lupež i umnožava zloèince meðu ljudima.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Kome: jaoh? kome: kuku? kome svaða? kome vika? kome rane ni za što? kome crven u oèima?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
Koji sjede kod vina, koji idu te traže rastvorena vina.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Ne gledaj na vino kad se rumeni, kad u èaši pokazuje lice svoje i upravo iskaèe.
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
Na pošljedak æe kao zmija ujesti i kao aspida upeæi.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Oèi æe tvoje gledati na tuðe žene, i srce æe tvoje govoriti opaèine.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
I biæeš kao onaj koji leži usred mora i kao onaj koji spava navrh jedra.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
Reæi æeš: izbiše me, ali me ne zabolje; tukoše me, ali ne osjetih; kad se probudim, iæi æu opet da tražim to.
