Salamana Pamācības 23
1 Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
Ukkung hoi buh nawnto caak han nang hnut naah, na tuinuen to kahoihah angsum ah;
2 Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
buhcaak nam oeh hmoek nahaeloe, na qawnh to haita hoi aah baktiah ni oh.
3 Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
Kakhraem anih ih buh to khit hmah; to buh loe alinghaih buh ah ni oh.
4 Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
Angraeng thai hanah toksah hmah; na palunghahaih to oep hmah.
5 Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
Nawnetta ah anghma thaih hmuen to na khet maw? Tangtang ni van bangah kazawk tahmu baktih toengah, angraenghaih doeh pakhraeh tawnh moe, azawk ving.
6 Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
Uthaih tawn kami ih buh to caa pae hmah; anih ih kahoih caaknaek doeh khit pae hmah;
7 Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. „Ēd un dzer!“tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
anih loe a palung thung hoi poek ih baktih toengah oh; caa ah loe nae ah, tiah ang naa, toe palung tang hoiah thui ai.
8 Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāaizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
Zetta na caak ih buh to palok roep ueloe, kahoih loknawk to na sung moeng tih.
9 Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
Kamthu khaeah lokthui hmah; anih loe na thuih ih palunghahaih lok to patoek tih.
10 Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
Canghnii ih prae angzithaih ramri to pathui hmah; naqah ih lawk to lomh pae hmah;
11 Jo viņu atriebējs ir varens; tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
anih krangkung loe thacak; Angraeng mah nihcae kawng pongah na thuitaek tih.
12 Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
Thuitaekhaih bangah palung paek ah loe, palunghahaih lok bangah na naa to patueng ah.
13 Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
Nawkta to thuitaek hanah paquem hmah; anih to cung hoiah na boh cadoeh dueh mak ai.
Hell thung hoiah anih to pahlong hanah, cung hoiah bop ah. (Sheol h7585)
15 Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
Ka capa, palunghahaih na tawnh nahaeloe, ka palung hae anghoe tih.
16 Un manas īkstis no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
Ue, na pahni mah katoeng hmuen to thuih naah, ka palung hae anghoe tih.
17 Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
Kazae kaminawk to awt hmah; Angraeng zithaih khue to palung thung hoi poek ah.
18 Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
Na oephaih loe hmabang ah oh, na oephaih loe boeng mak ai.
19 Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
Ka capa, tahngai ah loe palungha ah; katoeng loklam ah na poekhaih palung to suem ah.
20 Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
Mu coih kami, moi caak koeh hmoek kami hoi angkom hmah.
21 Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
Mu coih kami hoi caaknaek amoeh kaminawk loe amtang tih; iih koeh hmoek kami loe amtanghaih mah khuk hmoek tih.
22 Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
Na tapenkung nam pa ih lok to tahngai ah, nam no mitong naah hnap hmah.
23 Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
Loktang to qan ah, zaw let hmah; palunghahaih, thuitaekhaih hoi panoekhaih to talawk ah.
24 Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
Katoeng kami ih ampa loe paroeai anghoe tih; palungha caa tapen ampa loe a caa nuiah anghoe tih.
25 Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
Nam no hoi nam pa to anghoe tih, nang tapenkung loe anghoehaih tawn tih.
26 Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
Ka capa, palung to na paek ah loe, ka loklamnawk hae na mik hoiah khen ah.
27 Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
Tangzat zaw nongpata loe kathuk tangqom baktih, minawk zoek thaih nongpata loe tamcaek tuikhaw baktiah oh.
28 Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
Mingcah baktiah kami to angang moe, nongpanawk zaehaih to pungsak.
29 Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
Khosak bing kami loe mi maw? Mi maw palungsae? Mi maw patangh? Mi maw amoek? Tidoeh na ai ah mi maw nganbawh kana hak? Mi maw mik kamlingh?
30 Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
To baktih kaminawk loe mu naek angsum thai ai kami, tasi hoi atok ih mu naek hanah pakrong kaminawk ni.
31 Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
Mu kathim maw, boengloeng pong lawn naah rong kampha mu maw, naek naah akun kahoih mu kathim maw to khen hmah.
32 Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
Boenghaih ah loe pahui baktiah kami to patuk moe, pahui sae ih kasoetui baktiah oh.
33 Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
Na mik mah kahoih ai nongpata to khen ueloe, na poekhaih palungthin to amkhraengsak ving tih.
34 Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
Ue, nang loe tuipui um ah iip kami baktih, palong paehhaih qui nuiah iip kami baktiah na om tih.
35 „Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!“
Nihcae mah ang boh o, toe kana panoek ai; ang caep o, toe tidoeh ka panoek ai! Kang thawk naah, naek hanah mu to pakrong let han vop, tiah ni na thui tih.
