Salamana Pamācības 2
1 Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
fili mi si susceperis sermones meos et mandata mea absconderis penes te
2 Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
ut audiat sapientiam auris tua inclina cor tuum ad noscendam prudentiam
3 Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
si enim sapientiam invocaveris et inclinaveris cor tuum prudentiae
4 Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
si quaesieris eam quasi pecuniam et sicut thesauros effoderis illam
5 Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
tunc intelleges timorem Domini et scientiam Dei invenies
6 (Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
quia Dominus dat sapientiam et ex ore eius scientia et prudentia
7 Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
custodiet rectorum salutem et proteget gradientes simpliciter
8 Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
servans semitas iustitiae et vias sanctorum custodiens
9 Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
tunc intelleges iustitiam et iudicium et aequitatem et omnem semitam bonam
10 Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
si intraverit sapientia cor tuum et scientia animae tuae placuerit
11 Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
consilium custodiet te prudentia servabit te
12 Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
ut eruaris de via mala ab homine qui perversa loquitur
13 Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
qui relinquunt iter rectum et ambulant per vias tenebrosas
14 Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
qui laetantur cum malefecerint et exultant in rebus pessimis
15 Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
quorum viae perversae et infames gressus eorum
16 Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
ut eruaris a muliere aliena et ab extranea quae mollit sermones suos
17 Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
et relinquit ducem pubertatis suae
18 (Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
et pacti Dei sui oblita est inclinata est enim ad mortem domus eius et ad impios semitae ipsius
19 Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
omnes qui ingrediuntur ad eam non revertentur nec adprehendent semitas vitae
20 Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
ut ambules in via bona et calles iustorum custodias
21 Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
qui enim recti sunt habitabunt in terra et simplices permanebunt in ea
22 Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
impii vero de terra perdentur et qui inique agunt auferentur ex ea
