< Salamana Pamācības 15 >

1 Lēna atbilde klusina bardzību, bet rūgta valoda ceļ dusmas.
Blag odgovor ublažava jarost, a riječ osorna uvećava srdžbu.
2 Gudra mēle dara mācību mīlīgu, bet ģeķu mute izverd ģeķību.
Jezik mudrih ljudi proslavlja znanje, a usta bezumnih prosipaju ludost.
3 Tā Kunga acis ir visās malās un ņem vērā ļaunus un labus.
Oči su Jahvine na svakome mjestu i budno motre i zle i dobre.
4 Mēle, kas mierina, ir dzīvības koks, bet netikla lauž sirdi.
Blaga je besjeda drvo života, a pakosna je rana duhu.
5 Ģeķis smejas par sava tēva pamācīšanu, bet kas mācību pieņem, pieaugs gudrībā.
Luđak prezire pouku oca svog, a tko ukor prima, pametno čini.
6 Taisna namā ir liela svētība, bet pie bezdievīga ienākuma posts.
U pravednikovoj je kući mnogo blaga, a opaki zarađuje propast svoju.
7 Gudro lūpas sēj atzīšanu, bet ģeķu sirds tāda vis nav.
Usne mudrih siju znanje, a srce je bezumnika nepostojano.
8 Bezdievīgo upuris Tam Kungam ir negantība, bet taisno lūgšana viņam labi patīk.
Žrtva opakog mrska je Jahvi, a mila mu je molitva pravednika.
9 Bezdievīga ceļš Tam Kungam ir negantība, bet kas pēc taisnības dzenās, to viņš mīl.
Put opakih Jahvi je mrzak, a mio mu je onaj koji ide za pravicom.
10 Grūta pārmācīšana būs tam, kas no ceļa atstājās; kas pamācīšanu ienīst, tas nomirs.
Oštra kazna čeka onog tko ostavlja pravi put, a umrijet će tko mrzi ukor.
11 Elle un viņas bezdibenis ir Tā Kunga priekšā, vai tad ne jo vairāk cilvēku bērnu sirdis! (Sheol h7585)
I Šeol i Abadon stoje pred Jahvom, a nekmoli srca sinova ljudskih. (Sheol h7585)
12 Mēdītājs nemīl to, kas viņu pamāca, viņš nemetās pie gudriem.
Podsmjevač ne ljubi onog tko ga kori: on se ne druži s mudrima.
13 Priecīga sirds dara vaigu priecīgu, bet sirdēsti nospiež garu.
Veselo srce razvedrava lice, a bol u srcu tjeskoba je duhu.
14 Prātīga vīra sirds meklē atzīšanu, bet ģeķu vaigs ganās ģeķībā.
Razumno srce traži znanje, a bezumnička se usta bave ludošću.
15 Bēdīga cilvēka dienas ir visas līdz ļaunas, bet priecīgai sirdij ir dzīres bez mitēšanās.
Svi su dani bijednikovi zli, a komu je srce sretno, na gozbi je bez prestanka.
16 Labāk ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu, nekā liela manta, kur raizes klāt.
Bolje je malo sa strahom Gospodnjim nego veliko blago i s njime nemir.
17 Kāpostu virums ar mīlestību ir labāks, nekā barots vērsis ar naidu.
Bolji je obrok povrća gdje je ljubav nego od utovljena vola gdje je mržnja.
18 Sirdīgs(dusmīgs) vīrs ceļ ķildu, bet lēnprātīgais klusina bāršanos.
Gnjevljiv čovjek zameće svađu, a ustrpljiv utišava raspru.
19 Sliņķa ceļš ir kā ērkšķu krūms, bet taisno tekas ir līdzenas.
Put je ljenivčev kao glogov trnjak, a utrta je staza pravednika.
20 Gudrs dēls iepriecina tēvu, bet ģeķīgs cilvēks pulgo savu māti.
Mudar sin veseli oca, a bezumnik prezire majku svoju.
21 Ģeķība neprātīgiem ir prieks, bet prātīgs vīrs staigā pareizi.
Ludost je veselje nerazumnomu, a razuman čovjek pravo hodi.
22 Kur padoma nav, tur nodoms netiek galā, bet caur daudz padoma devējiem tas izdodas.
Ne uspijevaju nakane kad nema vijećanja, a ostvaruju se gdje je mnogo savjetnika.
23 Vīrs priecājās par savas mutes atbildi, un vārds īstenā laikā, cik tas labs!
Čovjek se veseli odgovoru usta svojih, i riječ u pravo vrijeme - kako je ljupka!
24 Gudram dzīvības ceļš iet uz augšu, lai izbēg no elles apakšā. (Sheol h7585)
Razumnu čovjeku put života ide gore, da izmakne carstvu smrti koje je dolje. (Sheol h7585)
25 Lepniem Tas Kungs namu noposta, bet uztaisa atraitnes ežas.
Jahve ruši kuću oholima, a postavlja među udovici.
26 Ļauna vīra nodomi Tam Kungam ir negantība, bet laipnīga valoda šķīsta.
Mrske su Jahvi zle misli, a dobrostive riječi mile su mu.
27 Rautin raujot cilvēks izposta savu namu, bet kas kukuļus ienīst, tas dzīvos.
Tko se grabežu oda, razara svoj dom, a tko mrzi mito, živjet će.
28 Taisna sirds apdomā, ko atbildēt, bet bezdievīgo mute izverd ļaunumu.
Pravednikovo srce smišlja odgovor, a opakomu usta govore zlobom.
29 Tas Kungs ir tālu no bezdievīgiem, bet taisno lūgšanu viņš paklausa.
Daleko je Jahve od opakih, a uslišava molitvu pravednih.
30 Spožas acis iepriecina sirdi; laba vēsts stiprina kaulus.
Bistar pogled razveseli srce i radosna vijest oživi kosti.
31 Auss, kas klausa dzīvības mācībai, mājos gudro vidū.
Uho koje posluša spasonosan ukor prebiva među mudracima.
32 Kas mācību atmet, tas zaudē dvēseli; bet kas mācībai klausa, ņemas gudrībā.
Tko odbaci pouku, prezire vlastitu dušu, a tko posluša ukor, stječe razboritost.
33 Tā Kunga bijāšana ir pamācīšana uz gudrību, un pazemība ved godā.
Strah je Gospodnji škola mudrosti, jer pred slavom ide poniznost.

< Salamana Pamācības 15 >