Salamana Pamācības 14
1 Gudra sieva uztaisa savu namu, bet neprātniece to noposta pati savām rokām.
Palungha nongpata loe a ohhaih im to sak; toe kamthu nongpata loe a im to a phraek.
2 Kas savā skaidrībā staigā, tas bīstas To Kungu; bet netiklais savā ceļā nebēdā par Viņu.
Angraeng zii kami loe katoeng loklam ah caeh; toe loklam amkhraeng kami loe Angraeng to khet patoek tihhaih ih ni.
3 Ģeķa mutē ir viņa lepnības rīkste, bet gudro lūpas viņus pasargā.
Kamthu ih pakha loe amoekhaih quiboeng ah oh; toe palungha kami ih pahni mah loe nihcae to pahlong tih.
4 Kur vēršu nav, tur sile tīra; bet caur vēršu spēku nāk liela raža.
Maitaw om ai ahmuen ih maitaw okduk loe cai pin; toe maitaw ih tha hoiah cang to a hak mangh.
5 Patiess liecinieks nemelo, bet nepatiess liecinieks izverd melus.
Oep kaom hnukung loe kaminawk to aling ai; toe amsawn hnukung loe lok amlai.
6 Garzobis meklē gudrību un neatrod; bet prātīgam atzīšana nāk lēti.
Minawk hnaphnae kami loe palunghahaih to pakrong, toe hnu ai; toe panoekhaih tawn kami hanah loe palungha zoidaek.
7 Ej nost no ģeķa acīm; jo gudru valodu tu nedzirdēsi!
Anih ih pahni ah palunghahaih om ai tiah na panoek nahaeloe, kamthu to om taak duem ah.
8 Prātīga vīra gudrība ir šī, savu ceļu saprast; bet nejēgu ģeķība ir aloties.
Palungha kami loe a caehhaih loklam to palunghahaih hoiah poek; toe kamthu ih amthuhaih loe alinghaih ah oh.
9 Ģeķiem grēku upuris nelīdz, bet pie taisniem ir labpatikšana.
Kamthu loe zaehaih to tiah doeh sah ai; toe katoeng kaminawk khaeah loe tahmenhaih to oh.
10 Sirds pati vien zina savas sāpes, un cits neviens nenomana viņas prieku.
Palung mah palungsethaih to panoek; mi mah doeh angmah anghoehaih to minawk han paek thai ai.
11 Bezdievīgo nams taps nopostīts, bet taisno būdiņa zaļos.
Kasae kami ih im loe amro tih; toe katoeng kami ih kahni im loe aquih tacawt tih.
12 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, savā galā ved nāvē.
Kami maeto khaeah katoeng loklam maeto baktiah amtueng pae; toe boenghaih ah loe duekhaih loklam ah oh.
13 Pat smejoties sirds brīžam sāp, un līksmība beidzās bēdās.
Palungsethaih amtueng han ai ah pahnui kami doeh om tih; anghoehaih doeh palungsethaih hoiah boeng thaih.
14 Kas atkāpjas, tā sirds baudīs savu darbu augļus, tāpat labs vīrs savus.
Hnuk angnawn kami loe a tok sakhaih atho to hnu tih; toe kahoih kami loe a sak ih hmuen baktih toengah tangqum to hnu tih.
15 Nejēga tic visu, bet prātīgais ņem vērā savus soļus.
Poek tawn ai kami loe minawk mah thuih ih loknawk boih to tang; toe palungha kami loe a caehhaih loklam to kahoih ah poek.
16 Gudrais bīstas un izsargās no ļauna, bet ģeķis ir kā uguns un drošs.
Palungha kami loe Angraeng to zit moe, sethaih to cawn taak; toe kamthu loe poekham moe misahoih.
17 Ātras dusmas dara ģeķību, un niķainu cilvēku ienīst.
Poek amthueng kami loe amthuhaih hoiah toksak; kahoih ai hmuen sak pacaeng kami loe minawk mah hnuma tih.
18 Nesaprašu mantība ir ģeķība, bet prātīgo kronis atzīšana.
Poekhaih tawn ai kami loe amthuhaih to qawk ah toep; toe palungha kaminawk loe palunghahaih lumuek to angmuek o.
19 Ļauniem jāklanās priekš labiem, un bezdievīgiem taisna vārtos.
Kahoih ai kami loe katoeng kami hmaa ah angam sut tih; kasae kami doeh katoeng kami ih khongkha taengah angam sut tih.
20 Pat draugs nabagu ienīst, bet bagātiem mīlētāju daudz.
Amtang kami loe a imtaeng kami mah doeh hnukma; toe angraeng loe ampui tawn mangh.
21 Kas pulgo savu tuvāko, grēko; bet svētīgs, kas par nabagu apžēlojās.
Kami zae loe a imtaeng kami to khet patoek; toe kamtang tahmen kami loe tahamhoih.
22 Vai tad neceļā nekļūs, kas ļaunu perē? bet kam prāts uz labu, panāks žēlastību un uzticību.
Sethaih poek kaminawk loe loklam caeh pazae o boeh na ai maw? Toe kahoih hmuen poek kaminawk loe amlunghaih hoi oepthohhaih to hnuk o.
23 Kur sviedriem strādā, tur kas atliek; bet kur vārdi vien, tur trūcība.
Toksakhaih boih ah toksakhaih atho to oh; toe lok khue thui kami loe amtang tih.
24 Bagātība ir gudriem par kroni, bet nejēgu ģeķība paliek ģeķība.
Palungha kaminawk ih angraenghaih loe angmacae ih sui lumuek ah oh; toe kamthunawk amthuhaih mah loe amthuhaih to tacawtsak aep.
25 Patiess liecinieks izpestī dvēseles, bet kas melus runā, ir blēdis.
Tangtang hnukung mah loe hinghaih to pahlong; toe amsawn hnukung ah kaom kami loe amsawnlok to thuih.
26 Tā Kunga bijāšanā ir liela drošība, un tā būs viņa bērniem par patvērumu.
Angraeng zii kami loe kacak oephaih to tawn ueloe, a caanawk abuephaih ahmuen doeh tawn tih.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, izsargāties no nāves valgiem.
Angraeng zithaih loe hinghaih tuipuek ah oh moe, duekhaih dongh thung hoiah loisakkung ah oh.
28 Ķēniņa gods stāv ļaužu pulkā, bet ļaužu trūkums ir valdnieku vaidi.
Kami pop prae thungah loe siangpahrang lensawkhaih to cak; toe kami tamsi prae ah loe siangpahrang amrohaih ah oh.
29 Lēnprātīgam liela gudrība, bet ātrais ir liels ģeķis.
Panoekhaih kathuk kami loe palungsawk; toe poek amthueng kami loe amthuhaih to amtuengsak.
30 Lēna sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs prāts ir puveši kaulos.
Poekhoih palung mah taksa to ngantuisak; toe uthaih mah loe huhong to hmawnsak.
31 Kas nabagu nospiež, pulgo viņa Radītāju; bet kas par sērdieni apžēlojās, tas godā Dievu.
Kamtang pacaekthlaek kami loe angmah Sahkung to ni pacaekthlaek; toe Sithaw khingya kami loe kamtang nuiah palungnathaih to tawnh.
32 Bezdievīgais pazūd savā postā, bet taisnais arī savā nāvē ir drošs,
Kasae kami loe a sethaih mah kraksak tathuk; toe katoeng kami loe duek naah doeh oephaih to tawnh.
33 Prātīgo sirdī gudrība dus, bet ģeķu starpā tā parādās.
Palungha kami ih palung thungah palunghahaih to oh; toe kamthu ih palung thungah kaom hmuen loe amtueng phaeng.
34 Taisnība tautu paaugstina, bet grēks ir ļaužu posts.
Toenghaih mah prae kaminawk to sangsak tahang; toe zaehaih loe kami boih kasaethuihaih ah oh.
35 Tiklam kalpam ķēniņa žēlastība, bet viņa dusmas bezkaunīgam.
Siangpahrang loe palungha tamna nuiah anghoe; toe azatsak thaih tamna loe angraeng to palungphuisak.
