Mateja Evaņg̒elijs 24
1 Un no Dieva nama izgājis Jēzus aizgāja. Un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un rādīja Viņam, kā tas Dieva nams uztaisīts.
Et egressus Iesus de templo, ibat. Et accesserunt discipuli eius, ut ostenderent ei ædificationes templi.
2 Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs to visu neredzat? Patiesi, Es jums saku, šeit akmens uz akmens netaps pamests, kas netaps nolauzīts.”
Ipse autem respondens dixit illis: Videtis hæc omnia? Amen dico vobis, non relinquetur hic lapis super lapidem, qui non destruatur.
3 Un Viņam uz Eļļas kalna sēžot, tie mācekļi piegāja sevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pastara laika zīme?” (aiōn g165)
Sedente autem eo super Montem Oliveti, accesserunt ad eum discipuli secreto, dicentes: Dic nobis, quando hæc erunt? et quod signum adventus tui, et consummationis sæculi? (aiōn g165)
4 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
Et respondens Iesus, dixit eis: Videte ne quis vos seducat.
5 Jo tur daudz nāks Manā Vārdā un sacīs: es esmu Kristus, un daudz pievils.
Multi enim venient in nomine meo, dicentes: Ego sum Christus: et multos seducent.
6 Bet jūs dzirdēsiet karus un karu daudzināšanu. Lūkojiet, nebēdājaties, jo visam tam tā būs notikt, bet tad vēl nav tas gals.
Audituri enim estis prælia, et opiniones præliorum. Videte ne turbemini. Oportet enim hæc fieri, sed nondum est finis.
7 Jo tad celsies tauta pret tautu un valsts pret valsti, un tad būs bada laiki un mēris un zemes trīcēšanas dažās vietās.
Consurget enim gens in gentem, et regnum in regnum, et erunt pestilentiæ, et fames, et terræmotus per loca.
8 Bet viss tas būs tikai to lielo bēdu iesākums.
Hæc autem omnia initia sunt dolorum.
9 Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs tapsiet ienīdēti no visiem ļaudīm Mana Vārda dēļ.
Tunc tradent vos in tribulationem, et occident vos: et eritis odio omnibus gentibus propter nomen meum.
10 Un tad daudz apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru nīdēs.
Et tunc scandalizabuntur multi, et invicem tradent, et odio habebunt invicem.
11 Jo tad daudz viltīgi pravieši celsies un daudz pievils.
Et multi pseudoprophetæ surgent, et seducent multos.
12 Un tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība pie daudziem izdzisīs.
Et quoniam abundavit iniquitas, refrigescet caritas multorum.
13 Bet kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.
Qui autem perseveraverit usque in finem, hic salvus erit.
14 Un šis evaņģēlijs no (Dieva) valstības visā pasaulē taps sludināts visām tautām, un tad nāks tas gals.
Et prædicabitur hoc Evangelium regni in universo orbe, in testimonium omnibus gentibus: et tunc veniet consummatio.
15 Kad jūs nu redzēsiet to izpostīšanas negantību, par ko pravietis Daniēls sacījis, ka tā stāv tai svētā vietā, (kas to lasa, tas lai to labi apdomā!)
Cum ergo videritis abominationem desolationis, quæ dicta est a Daniele propheta, stantem in loco sancto, qui legit, intelligat:
16 Kas tad ir Jūdu zemē, tie lai bēg kalnos.
tunc qui in Iudæa sunt, fugiant ad montes:
17 Un kas ir uz jumta, tas lai nekāpj zemē, kādu lietu no sava nama iznest;
et qui in tecto, non descendat tollere aliquid de domo sua:
18 Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas, savas drēbes paņemt.
et qui in agro, non revertatur tollere tunicam suam.
19 Bet vai tām grūtām un zīdītājām tanī laikā!
Væ autem prægnantibus, et nutrientibus in illis diebus.
20 Bet lūdziet, ka jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā nedz svētā dienā.
Orate autem ut non fiat fuga vestra in hieme, vel sabbato.
21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam, un kādas arī vairs nebūs.
Erit enim tunc tribulatio magna, qualis non fuit ab initio mundi usque modo, neque fiet.
22 Un ja šīs dienas netaptu paīsinātas, tad neviens cilvēks netaptu izglābts; bet to izredzēto labad tās dienas taps paīsinātas.
Et nisi breviati fuissent dies illi, non fieret salva omnis caro: sed propter electos breviabuntur dies illi.
23 Ja tad kas uz jums sacīs: redzi, še ir Kristus, vai tur; tad neticiet.
Tunc si quis vobis dixerit: Ecce hic est Christus, aut illic: nolite credere.
24 Jo viltīgi kristi un viltīgi pravieši celsies un lielas zīmes un brīnumus darīs, ka arī tie izredzētie, ja tas varētu būt, uz alošanu taptu pievilti.
Surgent enim pseudochristi, et pseudoprophetæ: et dabunt signa magna, et prodigia, ita ut in errorem inducantur (si fieri potest) etiam electi.
25 Redziet, Es jums to papriekš esmu sacījis.
Ecce prædixi vobis.
26 Tāpēc, kad tie uz jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, - tad neejat ārā; redzi, Viņš ir kambaros, - tad neticat.
Si ergo dixerint vobis, Ecce in deserto est, nolite exire: Ecce in penetralibus, nolite credere.
27 Jo kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
Sicut enim fulgur exit ab Oriente, et paret usque in Occidentem: ita erit et adventus Filii hominis.
28 Jo kur ir maita, tur arī ērgļi sakrāsies.
Ubicumque fuerit corpus, illic congregabuntur et aquilæ.
29 Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule taps aptumšota, un mēnesis nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debess, un debess stiprumi kustināsies.
Statim autem post tribulationem dierum illorum sol obscurabitur, et luna non dabit lumen suum, et stellæ cadent de cælo, et virtutes cælorum commovebuntur:
30 Un tad Tā Cilvēka Dēla zīme rādīsies debesī, un tad visas ciltis virs zemes kauks un redzēs To Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
et tunc parebit signum Filii hominis in cælo: et tunc plangent omnes tribus terræ: et videbunt Filium hominis venientem in nubibus cæli cum virtute multa, et maiestate.
31 Un Viņš sūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie Viņa izredzētos sakrās no tiem četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
Et mittet Angelos suos cum tuba, et voce magna: et congregabunt electos eius a quattuor ventis, a summis cælorum usque ad terminos eorum.
32 Mācaties līdzību no vīģes koka: kad jau viņa zaros pumpuri metās, un lapas plaukst, tad jūs zināt, vasaru esam klātu.
Ab arbore autem fici discite parabolam: cum iam ramus eius tener fuerit, et folia nata, scitis quia prope est æstas:
33 Tā arīdzan, kad jūs visu to redzēsiet, tad ziniet, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
ita et vos cum videritis hæc omnia, scitote quia prope est in ianuis.
34 Patiesi, Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekams viss tas būs noticis.
Amen dico vobis, quia non præteribit generatio hæc, donec omnia hæc fiant.
35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
Cælum, et terra transibunt, verba autem mea non præteribunt.
36 Bet par to dienu un stundu neviens nezina, ne tie debesu eņģeļi, kā vien Mans Tēvs.
De die autem illa, et hora nemo scit, neque Angeli cælorum, nisi solus Pater.
37 Bet tā, kā bija Noas dienās, tāpat arī būs Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
Sicut autem in diebus Noe, ita erit et adventus Filii hominis.
38 Jo itin kā tie tais dienās priekš tiem grēku plūdiem rija un plītēja, precējās un laulībā devās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,
Sicut enim erant in diebus ante diluvium comedentes et bibentes, nubentes et nuptum tradentes, usque ad eum diem, quo intravit Noe in arcam,
39 Un tie neņēma vērā, tiekams tie plūdi nāca un visus aizņēma; tāpat būs arī Tā Cilvēka Dēla atnākšana.
et non cognoverunt donec venit diluvium, et tulit omnes: ita erit et adventus Filii hominis.
40 Tad divi būs laukā; viens taps pieņemts, otrs atmests.
Tunc duo erunt in agro: unus assumetur, et unus relinquetur.
41 Divas mals dzirnavās, viena taps pieņemta, otra atmesta.
Duæ molentes in mola: una assumetur, et una relinquetur.
42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
Vigilate ergo, quia nescitis qua hora Dominus vester venturus sit.
43 Bet to protiet, kad nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu savā namā ielauzties.
Illud autem scitote, quoniam si sciret paterfamilias qua hora fur venturus esset, vigilaret utique, et non sineret perfodi domum suam.
44 Tāpēc arī jūs esiet gatavi, jo tanī stundā, kurā jūs nedomājiet, Tas Cilvēka Dēls nāks.
Ideo et vos estote parati: quia qua nescitis hora Filius hominis venturus est.
45 Kurš nu ir tas uzticīgais un gudrais kalps, ko tas kungs iecēlis pār savu saimi, tiem maizi dot savā laikā?
Quis, putas, est fidelis servus, et prudens, quem constituit dominus suus super familiam suam, ut det illis cibum in tempore?
46 Svētīgs tas kalps, ko tas kungs pārnācis atradīs tā darām.
Beatus ille servus, quem cum venerit dominus eius, invenerit sic facientem.
47 Patiesi, Es jums saku, ka viņš to iecels pār visām savām mantām.
Amen dico vobis, quoniam super omnia bona sua constituet eum.
48 Bet ja tas ļaunais kalps savā sirdī sacīs: mans kungs kavējās nakt.
Si autem dixerit malus servus ille in corde suo: Moram fecit dominus meus venire:
49 Un iesāks savus darba biedrus sist un ar tiem plītniekiem rīt un plītēt:
et cœperit percutere conservos suos, manducet autem, et bibat cum ebriosis:
50 Tad tā kalpa kungs nāks tādā dienā, kad šis negaida, un tādā stundā, ko šis nezina,
veniet dominus servi illius in die, qua non sperat, et hora, qua ignorat:
51 Un to šķels pušu un tam dos algu ar tiem liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.
et dividet eum, partemque eius ponet cum hypocritis. Illic erit fletus, et stridor dentium.
