Lūkas Evaņg̒elijs 1
1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
Sumbu batu batona sonika mambu momo mavioka va khatitsikꞌeto;
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
banga bubatukambila mawu kuidi batu bobo baba bambangi bamona mesotona vana thonono ayi baba bisadi bi mambu ma Nzambi.
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
A mueni Tewofile, ndimona ti didi dimbote, sumbu ndifiongunina bumbotemambu moso tona vana thonono mu kusonikina mawu boso bu malandikinini
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
muingi wuzaba kiedika ki mambu momo wulongu.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
Mu thangu Elode kaba ntinu mu Yuda, muba ayi nganga Nzambi yimosi, dizina diandi Zakali. Niandi wuba mu dikabu di Abia ayi nketo andi Elizabeti wuba mu nkuna Aloni.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
Bawu buadi baba batu basonga va meso ma Nzambi ayi baba kinzikangazithumunu zioso ayi mina mioso mi Pfumu mu kambu tsembolo.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
Basia buta bana ko bila Elizabeti wuba sita ayi bawu buadi baba banuna ngolo.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
Lumbu kimosi Zakali kaba sala kisalu kiandi ki kinganga Nzambi va ntuala Nzambi bila yiba thangu yi dikabu diandi;
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
landila bu bela kifu ki zinganga Nzambi, niandi wubuilu tsombo mu kota mu vinga ki nlongo ki Pfumu mu diambu di yoka ansa.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
Mu thangu yinyokongo ansa, nkangu woso wu batu widi mu lusambulu ku nganda.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
Tumbu zimbukila mbasi yi Pfumu yintotukila, buna yitelimini va koko ku lubakala lu diziku di banyokilanga ansa.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
Zakali bu kammona, weka ntita ayi weka mona tsisi.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
Vayi mbasi yinkamba: —A Zakali, bika mona tsisi bila Nzambi wuwilu lusambulu luaku, diawu nketoꞌaku Elizabeti wela kubutila muana wu bakala ayi wela kuntedilanga Yowani.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
Wala ba tho yi khini ayi di tsaya kuidi ngeyo ayi batu bawombo bela mona khini mu mbutukulu andi.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
Wela ba wunneni va ntuala Pfumu, kalendi nua kadi vinu ko, kadi malavu mankolosongo ko. Wela ba wufuluka mu Pheve Yinlongo tona mu vumu ki nguandi.
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
Wela vutula bana ba Iseli bawombo kuidi Nzambi awu.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
Wela tuamina Pfumu ku ntuala mu mpeve ayi mu lulendo lu Eli mu diambu di vutula nguizani va khatitsika madisa ayi bana bawu, mu diambu di batu bobo badi matingu batula mu tezo ki yindula bangabatu basonga ayi mu kubika batu bakubama mu diambu di Pfumu.
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
Buna Zakali wuyuvula mbasi: —A buevi ndiela bu zabila e? Bila minu veka ndieka nunu ki ngolo ayi nketo ama mimvu miwombo keka.
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
Mbasi yimvutudila: —Minu ndidi Ngabi, minu nditelamanga va ntuala Nzambi, thumunu mu kuyolukila ayi ku kamba minsamu miami mimbote.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
Vayi weka kituka dibaba ayi wulendi baka bu buela yolukilanga ko nate lumbu kioki mambu mama mela vangama. Bobo buela bela bila wusi wilukila ko mambu mama, momo mela vangama mu thangu yifuana.
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
Vayi mu thangu beni, nkangu wu batu wuba vingila Zakali. Batu basimina bu bamona ti wulembu zingila muna vinga ki nlongo.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
Bu katotuka, kasi baka bu yolukila ko batu bobo bakutakana. Buna basudika ti tsongolo kamueni muna vinga nlongo. Niandi mu bidimbu kaba kuba yolukila ayi wusiala dibaba.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
Bu kamanisa bilumbu biandi bi kisalu, buna wuvutuka ku nzoꞌandi.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
Bilumbu bina bu bivioka, nketo andi Elizabeti weka mu buemba. Vayi zingondi zitanu kasuamina bila wukamba ti:
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
—Tala maphangidi Pfumu! Niandi wumbengudidi thalu yimbote ayi botudi zitsoni ziama va meso ma batu boso.
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
Mu ngondi yi nsambanu, Nzambi wufidisa mbasi Ngabi ku divula dimosi didi mu Ngalili. Dizina di divula beni Nazaleti,
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
kuidi muana ndumba wumosi wuwizana makuela ayi bakala dimosi, diba mu nkuna Davidi. Dizina di bakala beni Zefu ayi dizina di muana ndumba Maliya.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
—Mboti aku e! Ngeyo wumonokono nlemvo kuidi Nzambi! Pfumu widi yaku!
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
Maliya weka mona boma bu kawa mambu momo. Wuba ku kiyuvula tsundu yi mbote yoyo.
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
Buna mbasi yinkamba: —Bika mona tsisi Maliya bila Nzambi wumueni kiadi.
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
Tala: wela ba mu buemba ayi wela buta muana wu bakala; wela kuntedilanga Yesu.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
Wela ba wunneni. Wela tedudulungu “Nzambi yizangama” ayi Pfumu Nzambi wela kumvana kundu ki kipfumu ki nkulu andi Davidi.
Wela biadilanga, mu zithangu zioso, batu batotukila mu Yakobi ayilubialu luandi lulendi suka ko. (aiōn g165)
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
Maliya wukamba Mbasi: —A buevi mela vangimina bila ndisi zaba nitu yi bakala ko?
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
Mbasi yimvutudila: —Pheve Yinlongo yela kuluka mu ngeyo ayi kitsusula ki lulendo lu Nzambi wuzangama kiela kufukidila. Diawu wunlongo wela butuka, wela tedudulungu Muana wu Nzambi.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
Tala khombꞌaku Elizabeti, mamvandi widi mu buemba bu muana wu bakala mu bununu buandi. Niandi baba tedilanga sita weka mu ngondi andi yi nsambanu.
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
Bila kuisi ko diambu diela lembakana vanga Nzambi.
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
Buna Maliya wuvutula: —Minu ndidi kisadi ki Pfumu. Bika mavangimina kuidi minu boso buididi mambu maku. Buna mbasi yimbika.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
Mu bilumbu bina, Maliya wuyenda nsualu-nsualu ku divula didiku miongo, mu zunga ki Yuda.
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
Wukota mu nzo Zakali ayi wuvana Elizabeti mboti.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
Thangu Elizabeti kawa mbote yi Maliya muanꞌandi wunikuka mu vumu kiandi. Buna wuwala mu Pheve Yinlongo.
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
Ayi wuyamikina mu mbembo yingolo: —Ngeyo widi wusakumunu va miudi baketo ayi muana widi mu vumu kiaku widi wusakumunu.
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
Buna kuevi kubedi diambu diadi ti ngudi yi Pfumu ama kiza kuidi minu e?
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
Bila mu thangu nguilu mbotiꞌaku mu matu mama buna muana wunikukini mu vumu kiama mu diambu di khini.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
Khini kuidi nketo wowo wuwilukila bila mambu momo makamba Pfumu mu diambu diandi mela vangama.
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
Buna Maliya wukamba: Muelꞌama wunkembisanga nzitusu wu Pfumu
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
ayi mpeve yama yilembo mona khini mu diambu di Nzambi, Mvulusi ama.
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
Bila wubengudi thaluꞌandi va kisadi kiandi kikambulu mfunu, diawu zitsungi zioso ziela kuthedilanga nketo wu zikhini.
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
Bila Nzambi yi zingolo zioso wuphangidi mambu manneni Dizina diandi didi dinlongo.
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
Ayi mamboti mandi mela zingilanga mu tsungi ka tsungi, kuidi bobo ba kunkizikanga.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
Wumonikisidi zingolo ziandi mu koko kuandi, wusasikisidi batu badi luniemo mu mintima miawu
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
Wukuludi batu ba lulendo mu bikundu biawu bi kipfumu ayi wunangikidi batu bobo badi balembama
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
Wuyukutisidi batu bobo baba nzala mu bima bimbote. Wusindika bamvuama mioko yi mioko
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
Wusadisidi kisadi kiandi Iseli mu thebukulu yi moyo mu mambote mandi.
Banga buididi tsila yi kavana bakulu beto kuidi Abalahami ayi kuidi nkunꞌandi mu zithangu zioso. (aiōn g165)
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
Tezo ki zingondi zitatu Mliya kavuandila kuidi Elizabeti, bosi wuvutuka ku nzoꞌandi.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
Lumbu ki Elizabeti ki buta bu kifuana, wubuta muana wu bakala.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
Bakundi bandi ayi bibutu biandi bu bawa phila Pfumu kamonisina mambote mandi, bamona khini va kimosi ayi niandi.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
Muana bu kadukisa dinana di bilumbu, bayiza mu diambu di nzengulu yi nitu yi kibakala. Bawu boso bazola kuntedila Zakali banga dizina di siandi,
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
vayi nguandi wukamba ti: —Nana, dizina diandi Yowani.
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
Vayi bawu bankamba: —Kadi mutu wumosi mu dikanda diaku kasi ko dizina diodi.
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
Buna bayuvula dise, mu bidimbu, mu zaba dizina mbi katidi vana muana.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
Wulomba tini ki dibaya; muna kasonika ti: —Dizina diandi Yowani. Buna batu boso basimina.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
Muna thangu yina, munu andi wuzibudidi ayi ludimi luandi luniangukidi. Wuyolukidi ayi wukembisidi Nzambi.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
Batu babo bafikasana yawu bamona tsisi, ayi, bayolukilamambu beni mu tsi yoso yi miongo mi Yuda.
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
Babo bawa nsamu beni balunda wawu mu mintima miawu ayi batuba: “A buna muana beni buevi kela bela e?” Bila Pfumu wuba yandi.
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
Dise diandi Zakali wufuluka mu Pheve Yinlongo, diawu kabikudila ti:
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
Nkembo kuidi Pfumu, Nzambi yi Iseli Bila wuyiza tala batu bandi ayi wuba kudidi
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
Wututotudidi nkudi wu lulendo mu nkuna Davidi, kisadi kiandi.
Banga bu kayolukila tona vana thonono mu miunu mi mimbikudi miandi minlongo: (aiōn g165)
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
ti wela ku tukula mu mioko mi bambeni zieto; mu mioko mi batu bobo ba kutulendanga.
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
Mu diambu di dukisa mambote kuidi bakulu beto ayi mu diambu di tebukila nguizani andi yinlongo moyo;
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
ayi tebukila moyo ndefi yoyo kalevila nkulu eto Abalahami
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
mu kutuvana diluaku di kunsadila mu kambu tsisi bu kameni kutukula mu mioko mi bambeni zieto
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
mu bunlongo ayi mu busonga, mu bilumbu bieto bi luzingu, va ntualꞌandi.
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
Ngeyo muana, wela tedudulungu Mbikudi wu Nzambi yizangama bila ngeyo wela tuaminina Pfumu ku ntualꞌandi mu diambu di kubika nzilꞌandi;
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
mu diambu di zabikisa kuidi batu bandi ti Nzambi wumveni phulusu ayi wunlemvukidi masumu andi.
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
Bila Nzambi eto fulukidi mu diadi ayi mu mambote Diawu mbuetete yi nsuka yela totukila ku yilu mu diambu dieto
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
mu diambu di kienzula bobo badi mu tombi ayi bobo badi mu kini ki lufua, ayi mu diambu di diaisa zithambi zieto mu nzila yi ndembama.
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
Muana wuyunduka ayi wukinda mu mpeve. Bosi wuzingila mu bibuangu bisuama nate mu lumbu kioki kakimonisa va meso ma batu ba Iseli.
