Lūkas Evaņg̒elijs 1
1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
Poštuime Teofile, ramov tuće zbog godova kaj but džene line te ramon okola događajurja save o Del obećisarda majsigo prekal e prorokurja, a save dogodisajle maškar amende.
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
Von godova ramosardine prema okova so majanglal phendine e očevicurja thaj sluge e Alavešće.
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
Zato vi me odlučisardem Teofile, te ramov tuće sa po redo, pošto pomno sa katar o početko istražisardem,
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
gajda aveja sigurno kaj si okova sikavipe savo primisardan pouzdano.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
Ande vrjama kana vladilas o Judejsko caro o Irod, sas varesavo rašaj savo akhardolas Zaharije andar e Avijasko rašajesko redo. A lešći romnji sas isto andar e Aronosko pleme. Lako alav sas Jelisaveta.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
A liduj sas pravedne anglo Del, thaj trainas sa po zakono thaj pe okova so sas odredime anglo Gospod, bi manako.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
A naslen čhavra, kaj e Jelisaveta našti ačhelas khamni, a liduj već phurile.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
Jek đes kana o Zaharija služilas e Devlešće ando Hramo kaj po dužnost avilo o redo kana lešći grupa rašaja trubunas te služin,
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
prema e rašajengo običaj odabirisardine les gajda kaj čhudine e kocka te del ando Svetište e Gospodesko te kadil.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
Pale vrjama kana kadilaspe ando Hramo, sa o them sas avri thaj molinaspe.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
A e Zaharijašće sikadilo o anđeo e Gospodesko savo ačhelas pe desno rig e žrtvenikosko katar savo kadilaspe.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
Kana dikhla les o Zaharije, zurale darajlo.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
A o anđeo phendas lešće: “Na dara, Zaharija! Kaj si ašundi ćiri molitva: e romnji ćiri e Jelisaveta bijanela tuće čhave thaj tu dele alav Jovan.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
Zbog leste aveja bahtalo thaj radosno thaj e buten raduila lesko bijandipe.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
Kaj avela baro anglo Gospod. Či pijela mol niti pimo savo matarel. Pherdola e Sveto Duhosa još ando đi pire dejako.
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
Vo boldela e but Izraelconen e Gospodešće lenđe Devlešće.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
Džala anglo Gospod sago glasniko pherdo duho thaj sila, sago o proroko Ilija. Pomirila e daden lenđe čhavenca a e nepokorne umurja boldela gajda te prihvatin o razumnost okolengo save si pravedne. Pripremila e theme pale e vrjama kana o Gospod avela.”
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
A o Zaharija phendas e anđelošće: “Sar me džanava kaj godova avela čače? Kaj me sem purano thaj e romnji mungri dija ande pire purane brš.”
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
A o anđeo phendas lešće: “Me sem o anđeo Gavrilo, savo ačhav anglo Del te služiv thaj bičhaldo sem te ćerav svato tuva thaj te javiv tuće akaja bahtali nevimata.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
A akana andar godova kaj či paćajan zanemija thaj naštik ćereja svato džiko đes dok či avel e vrjama pale godova thaj mungre alava či pherdon.”
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
A o them ažućarelas avri e Zaharija thaj začudisajle so gaći zadržisajlo ando svetište e Hramosko.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
A kana napokon inljisto, naštik ćerelas svato, nego e znakonenca probisardas te phenel lenđe so sas ando Hramo thaj von haćardine kaj sas les viđenje ando svetište e Hramosko.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
Thaj kana završisajle e đesa lešće službaće ando Hramo o Zaharije đelotar ćhere.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
A posle godola đesa, lešći romnji e Jelisaveta ačili khamni thaj pandž čhon či inkljelas avri andar piro ćher thaj motholas:
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
“O Gospod milostivo dikhlas pe mande kaj fuljardas mandar o ladžavo anglo them.”
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
Kana e Jelisaveta sas khamni šov čhon, o Del bičhaldas e anđele Gavrilo ando cikno galilejsko gav savo akhardolas Nazaret,
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
ke Marija savi sas još čhej thaj sas mangli palo manuš, savo akhardolas Josif, savo sas potomko e carosko Davidosko.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
Kana o anđeo dijas late andre phendas laće: “Raduisar tut, kaj o Del si pherdo milosti prema tute! O Gospod si tusa.”
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
Pe godola alava e Marija uznemirisajli thaj počnisarda te gndil so značil godova pozdrav.
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
A o anđeo phendas laće: “Na dara Marija! Kaj o Del iskažisardas tuće piri ljubav.”
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
Ake ačheja khamni thaj bijaneja čhave saves deja alav Isus.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
Vo avela baro thaj akhardola Čhavo e Majbare Devlesko thaj o Gospod Del dela les autoriteto te vladil sago o caro David savo sas lesko prapapo.
Vo vladila e Jakovešće plemenova džiko veko thaj lešće carstvošće či avela krajo. (aiōn g165)
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
A e Marija phendas e anđelošće: “Sar godova avela kana sem još čhej?”
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
A o anđeo phendas laće: “O Sveto Duho fuljela pe tute thaj e sila e Majbare Devlešći avela pe tute thaj zasenila tut. Zato vi okova savo bijandola avela sveto thaj akhardola o Čhavo e Devlesko.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
Ake vi ćiri bibi e Jelisaveta, ačhili khamni ande piri purani vrjama thaj avela lat čhavo. Okoja isto manušnji pale savi phenenas kaj naštik avel lat čhavra, već si šov čhon khamni.
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
Kaj, e Devlešće khanči naj nemoguće!”
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
A e Marija phendas lešće: “Ake, sluškinja sem e Gospodešći, neka avel manđe pe ćire alava.” Thaj o anđeo đelotar latar.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
Varesave đesa majposle e Marija siđardas ande gorsko krajo e Judejako.
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
Kana aresli okote dija ande Zaharijasko ćher thaj pozdravisajli e Jelisavetava.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
Kana e Jelisaveta ašunda e Marijako pozdrav, o čhavro huklo ando lako đi, a e Jelisaveta pherdili e Sveto Duhosa.
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
Pale godova e bahtatar čhutas muj e bare glasosa: “Maj blagoslovime san tu, Marijo, katar sa e manušnja thaj blagoslovime o čhavro ande ćiro đi.
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
Savi čast si man, te tu e dej mungre Gospodešći aves mande!
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
Kaj ake čim o pozdrav ćiro avilo džike mungre kan, e bahtatar o čhavro huklas ande mungro đi.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
Blago tuće kaj paćajan kaj pherdola okova so phendas tuće o Gospod!”
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
E Marija askal phenda: “Barjarel e duša mungri e Gospode!
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
Thaj raduilpe o duho mungro e Devlešće mungre Spasitelješće.
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
Kaj milostivo dikhla pe mande pe piri ponizno sluškinja, katar akana sa e manuša akharena man blagoslovime.
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
Kaj o silno Del, savesko si alav sveto, ćerdas manđe baro lačhipe.
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
Kaj o Del si milostivo; e milost lešći si katar e čang džike čang okolenđe save daran lestar.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
Pire moćno vastesa ćerel silne dela thaj odbacisardas pestar okolen save si barikane ande pire ile.
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
Čhudas tele katar o prestolje e vladaren, a vazdas e poniznonen.
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
E bokhalen čaljarda e lačhipeja, a e barvalen mukla čuče vastenca.
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
Huklo ando pomoć pire slugenđe e Izraelconenđe thaj či bistardas te avel milostivo
sago kaj obećisardas amare prapaponenđe, e Avramešće thaj lešće potomkonenđe dži ko veko.” (aiōn g165)
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
A e Marija ačhili ke Jelisaveta varekaj katar trin čhon thaj askal boldape ćhere.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
A e Jelisavetaće avili e vrjama te bijanel thaj bijanda čhaves.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
Kana ašundine laće komšije thaj laći familija kaj o Gospod sas gajda lačho thaj milostivo prema late, raduisajle zajedno lasa.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
A kana e čhavres sas ohto đes o them ćidape po obred te obrezin e čhavre. Thaj line te den les alav Zaharija, sago kaj bučhol lesko dad.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
Ali e Jelisaveta phendas: “Na! Lesko alava avela Jovan!”
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
A von phendine laće: “Pa khonik ande ćiri familija či bučhol gajda.”
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
Zato e znakonenca phučline e čhavrešće dades sar vo kamel te del alav e čhavres.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
O Zaharija manglas e pločica pe savi šaj te ramol thaj ramosardas: “Jovan si lesko alav.” Thaj savora začudisajle.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
Thaj odma o Del putardas lesko muj thaj oslobodisardas lešći čhib thaj o Zaharija počnisardas te ćerel svato thaj te slavil e Devle.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
A e Devlešći dar lija sa lenđe komšijen po gorsko krajo e judejako thaj ćerelaspe svato pale akala događaja.
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
Thaj savora save ašundine pale akala događaja, gndinas thaj phučenaspe ande peste: “So avela katar akava čhavro? Čačes si o vas e Gospodesko pe leste.”
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
O Zaharije, o dad e čhavresko, pherdilo e Sveto Duhosa, thaj prorokuisardas alavenca:
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
“Blagoslovime o Gospod o Del e Izraelosko kaj avilo thaj izbavisarda pire theme!
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
Vazdas amenđe silno spasitelje andar o potomstvo pire slugasko e Davidesko,
sago kaj dumut obećisardas po muj pire svete prorokonengo (aiōn g165)
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
kaj izbavila men katar amare dušmaja thaj andar e vas savorenđe save mrzin men.
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
Sas milostivo amare pradadenđe thaj ispunisardas piro sveto savezo,
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
e solah savi dija e Avramešće amare pra dadešće.
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
Izbavisarda men andar amare dušmajenđe vas, te šaj služisaras lešće bi darako,
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
ando svetost thaj ande pravda angle leste dokle god sam džude.
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
A tu, Jovane čhaveja mungreja, akhardoja proroko e Majbare Devlesko kaj džaja anglo Gospod te lačhares lesko drom.
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
Sikaveja e Devlešće theme sar te pindžaren o spasenje kroz o jartipe lenđe bezehendar.
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
Zbog e bari milost amare Devlešći, osvanila amenđe andar e visine e nevi detharin
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
te anel svetlo okolenđe save train ando tunjariko thaj ande dar katar o smrto thaj te upravisares amare korakurja po drom e mirosko.”
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
A o čhavro Jovano barjolas thaj zuravolas ando duho. Kana barjilo, trailas ande pustinja sa dok či započnisardas e javno služba angle Izraelcurja.
