Lūkas Evaņg̒elijs 1
1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
Mtuwa Teufili. Wantu wavua wajeriti kulemba vitwatira vyavitendikiti pakati pa twenga.
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
Walembiti ntambu yawatugambiriti vilii vyawaviwoniti kwa masu gawu kwanjira pavyanjiti, na walii yawabweriti Shisoweru Shiwagira.
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
Su mkulu Teufili, toziya nuvigendiriti weri vitwatira vyoseri avi kwanjira pavyanjiti, mona ifaa na neni nukulemberi weri ntambu yayirawiriti.
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
Ntenda hangu, su na gwenga gupati kuvimana nakaka toziya ya vitwatira avi vyanukufunditi.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
Shipindi sha Herodi mfalumi gwa Yudeya, kuweriti na mkulu gwa numba ya Mlungu litawu lyakuwi wamshema Zakariya, yakaweriti gwa shipinga sha watambika sha Abiya. Mdala gwakuwi litawu lyakuwi wamshema Elizabeti nayomberi kaweriti gwa shiyiwuku sha mtambika Aruni.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
Na woseri wawili waweriti wantu wa matendu gaherepa kulongolu kwa Mlungu, walikala pawagajimira malagaliru goseri ga Mtuwa.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
Kumbiti weriti wahera nonu, toziya Elizabeti kaweriti mpendi, vinu woseri wawili waweriti wagogolu.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
Lishaka limu Zakariya kaweriti kankutenda lihengu lyakuwi lya utambika Mnumba nkulu ya Mlungu, toziya shiweriti shipindi shakuwi sha kutambika.
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
Kulawirana na vitiba vya watambika, Zakariya kasyagulitwi kwa kugalambuziya simbi kwingira Mnumba nkulu ya Mlungu su katumiziyi ubani.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
Shipindi Zakariya pakaweriti kankutumiziya ubani, lipinga lya wantu waweriti walivaga pamuhera kunja wankumluwa Mlungu.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
Ntumintumi gwa kumpindi gwa Mtuwa kamlawiriti Zakariya, kagolokiti uwega wa kumliwu pashitalawanda sha kutambikira ubani.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
Zakariya pakamwoniti, kalilimuka, kaweriti na lyoga.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
Kumbiti ntumintumi gwa kumpindi kamgambiriti, “Nagutira Zakariya! Mlungu kapikanira kala kuluwa kwaku. Mdala gwaku Elizabeti hakakuleleri mwana mpalu. Na mwana ayu litawu lyakuwi gumshemi Yohani.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
Yomberi hakaweri nemeru na nemeleru kwaku, wantu wavuwa hawaweri na nemeleru kwa kwiwuka kwakuwi.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
Yomberi hakaweri mkulu pamasu pa Mtuwa, hakalandi ndiri divayi ama ujimbi, yomberi hakamemi Rohu Mnanagala kwanjira mumtima mwa mawu gwakuwi.
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
Hakawatendi wantu wavuwa wa Israeli wamuwuyiri Mtuwa Mlungu gwawu.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
Yomberi hakamlongoleri Mtuwa, hakaweri na makakala pamuhera na uwezu ntambu yakaweriti Eliya mbuyi gwa Mlungu. Hakawajegi kayi pamuhera wana na watati, hakawawuziyi wantu yawamjimira ndiri Mlungu kuwera na maholu ga wantu yawamfiriziya Mlungu na kumtandira Mtuwa wantu yawasyagulitwi.”
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
Zakariya kamkosiya ntumintumi gwa kumpindi, “Hanuvimani hashi shisoweru ashi? Toziya neni pamuhera na mdala gwangu twawagogolu.”
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
Ntumintumi gwa kumpindi kamwankula, “Neni Gaburieli yangoloka kulongolu kwa Mlungu, ndo kantuma ntakuli na gwenga na kukugambira shisoweru ashi shiwagira.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
Vinu guloli! Toziya gujimira ndiri shisoweru shangu, ashi hashitendeki kwa shipindi shakuwi, vinu haguweri bubu, haguwezi ndiri kutakula mpaka lishaka lilii pashilawira shisoweru ashi.”
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
Lipinga lya wantu liweriti lyankumuhepera Zakariya na walikangasha kwa kukawa kwakuwi mulii Mnumba nkulu ya Mlungu.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
Pakalawiti kasinditi kutakula nawomberi, nayomberi kendereyiti kuwalanguziya kwa mawoku hera, nawomberi wavimaniti kuwera kawoniti shintu Mnumba nkulu ya Mlungu.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
Pashiperiti kala shipindi shakuwi sha kutenda lihengu Mnumba nkulu ya Mlungu, kagenditi ukaya kwakuwi.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
Pa mashaka galii mdala gwakuwi Elizabeti kawera na yinda, kalikaliti mnumba kwa myezi muhanu,
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
kalitakuliti, “Vinu Mtuwa kamonera lusungu kwa kumusilira soni zyangu kulongolu kwa wantu.”
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
Yinda ya Elizabeti pasokiti myezi sita, Mlungu kamtumiti Gaburieli ntumintumi gwa kumpindi kagendi mpaka Galilaya, lushi lwa Nazareti.
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
Kaweriti na shisoweru kwa muhinga bikira yakahetitwi na muntu yawamshema Yosefu, gwa shiyiwuku sha Dawudi, litawu lyakuwi ayu bikira ndo Mariya.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
Ntumintumi gwa kumpindi kamwiziriti Mariya na kumulamusiya, “Gwakashina? Ponga iweri pamuhera na gwenga! Mtuwa kapamuhera na gwenga, kakupanana upendelewu.”
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
Mariya kalisheliti nentu, toziya ya shisoweru sha ntumintumi gwa kumpindi, kaliholiti mumoyu pakalikosiya, “Kulamusiya aku kwana mana gaa?”
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
Ntumintumi gwa kumpindi kamgambiriti Mariya, “Nagutira Mariya, Mlungu kakupapanana manemu.
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
Guloli, haguweri na yinda na kwiwula mwana mpalu na litawu lyakuwi hagumshemi Yesu.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
Ayu hakaweri mkulu, hawamshemi mwana gwa Mlungu na Mtuwa Mlungu hakampanani shibanta sha ufalumi sha Dawudi mbuyi gwakuwi.
Hakakolimlima lukolu lwa Yakobu mashaka goseri na ufalumi wakuwi hapeni uweri na upeleru.” (aiōn g165)
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
Mariya kamgambiriti ntumintumi gwa kumpindi, “Neni haneliwoni na mpalu! Hashiweri ashi shisoweru ashi?”
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
Ntumintumi gwa kumpindi kamuwankula, “Rohu Mnanagala hakizi kwaku na makakala ga Mlungu hagakwizili. Toziya ayi mwana hakiwukili hakaweri mnanagala, hakashemwi Mwana gwa Mlungu.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
Gumuholi mlongu gwaku Elizabeti, yomberi yawamshemiti mpendi kumbiti hakaleri mwana mpalu muugogolu wakuwi na mwezi agu ndo mwezi gwa sita kwa yinda yakuwi.
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
Toziya kwahera shintu shashikamala kwa Mlungu.”
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
Mariya katakula, “Neni na ntumintumi gwa Mtuwa! Iweri kwa neni ntambu ya gulongiti.” Ntumintumi gwa kumpindi kawukiti na kugenda zakuwi.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
Mashaka galii Mariya kawukiti kagenditi mpaka isi ya mulugongu lwa Yudeya.
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
Aku kingiriti mnumba mwa Zakariya na kamlamsiyiti Elizabeti.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
Elizabeti pakapikaniriti ntambu Mariya yakamlamsiyiti, nonu kadunkula mumtima mwakuwi. Elizabeti kamemiti Rohu Mnanagala,
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
Elizabeti kalonga, “Gutekelerwa gwenga pakati pa wadala woseri na katekelerwi mwana hakiwukili mumtima mwaku.
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
Neni na gaa ata mawu gwa Mtuwa gwangu kanizili neni?
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
Nakugambira, palaa pampikaniriti ntambu yagunamusiyiti, nonu kadunkula kwa kunemelera mumtima mwangu.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
Mbaka gwenga toziya gujimira kuwera havitendeki vitwatira vyakakugambiriti Mtuwa.”
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
Mariya kalonga, “Moyu gwangu gumkwisa Mtuwa,
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
Na rohu yangu yankunemelera, Toziya Mlungu ndo Mlopoziya gwangu.
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
Toziya kamonera lusungu neni ntumintumi gwakuwi. Kwanjira vinu wantu woseri hawalongi Mlungu kantekelera,
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
Toziya ya shintu shikulu shakantendera Mlungu. Litawu lyakuwi linanagala.
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
Kawalanguziya lusungu lwakuwi Kwa walii yawampanana ligoya kwa shiyiwuku na shiyiwuku.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
Katenda vitwatira vikulu kwa liwoku lyakuwi, Kawapalasiya yawawera na msindu pamuhera na mipangu ya myoyu yawu.
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
Kawasulusiya yawawera na likakala mu ukolamlima wawu, Na kawakweniziya wananagala.
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
Yawawera na njala kawayikutiziya vintu viherepa, Na walunda kawawusiya mawoku hera.
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
Katenda shakatakuliti kwa wambuyi wetu wagona, Kiza kumtanga Israeli ntumintumi gwakuwi.
Ntambu vyakawagambiriti wambuyi wetu, Aburahamu na wiwuka wakuwi mashaka goseri!” (aiōn g165)
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
Mariya kalikaliti pamuhera na Elizabeti kwa shipindi sha myezi mitatu, shakapanu kawuyiti ukaya kwakuwi.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
Shipindi sha Elizabeti kwiwura shisokiti, kiwuliti mwana mpalu.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
Wantu wapakwegera wakuwi na walongu wakuwi pawapikaniriti visoweru viherepa vya kulikangasha Mtuwa vyakavitenditi kwa Elizabeti, womberi wanemeleriti pamuhera na yomberi.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
Palipititi lijuwa limu, womberi wiziti kumwingiziya jandu mwana, wafira kumpanana litawu lya tati gwakuwi, Zakariya.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
Kumbiti mawu gwakuwi kalonga, “Hangu ndiri! Litawu lyakuwi hawamshemi Yohani.”
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
Wamgambira, “Kwehera muntu muwalongu waku yawamshema litawu ali!”
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
Wamlanguziyiti langaliru tati gwakuwi, wavimana ntambu hakamshemi.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
Zakariya kaluwiti shibawu na kalemba hangu, “Litawu lyakuwi ndo Yohani.” Kila muntu kalikangasha.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
Pala palii Zakariya kanjiti kayi kutakula, kanjiti kumkwisa Mlungu.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
Lyoga lyayingiriti woseri yawalikaliti pakwegera nayomberi na visoweru avi vyoseri vyeniyiti muisi yoseri ya mulugongu mwa Yudeya.
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
Woseri yawapikaniriti vitwatira avi, waliholiti mumyoyu mwawu pawalonga, “Mwana ayu hakaweri gwa ntambu gaa?” Toziya nakaka makakala ga Mtuwa hagaweri pamuhera nayomberi.
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
Zakariya, tati gwa Yohani kamemiziwiti Rohu Mnanagala, katungiti shisoweru shiwagira sha Mlungu.
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
Tumkwisi Mtuwa, Mlungu gwa Israeli! Kiza kuwatanga wantu wakuwi na kuwakombola.
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
Katupanana mlopoziya mkulu Mushiyiwuku sha Dawudi ntumintumi gwakuwi.
Gambira ntambu yakawagambiriti wambuyi wa Mlungu wananagala kwanjira kwanja. (aiōn g165)
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
Hakatulopoziyi kulawa mumawoku mwa wangondu wetu na kutulaviya kulawa mumakakala mwa woseri yawatufira ndiri.
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
Kalongiti hakawawoneri lusungu wambuyi wetu, na kulihola lipatanu lyakuwi linanagala.
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
Kulirapa kwakamlapiriti Aburahamu mbuyi gwetu,
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
kuwera hakatutangi twenga tulopoziwi kulawa kwa wangondu wetu. Katugambira tumtenderi Mlungu pota na lyoga,
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
tuweri wananagala yatumfiriziya Mlungu mashaka goseri ga makaliru getu.
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
“Na gwenga mwana gwangu, hawakushemi mbuyi gwa Mlungu kakumpindi nentu. Toziya hagumlongoleri Mtuwa kumnyawila njira yakuwi,
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
haguwagambiri wantu wakuwi kuwera hawalopoziwi kwa kuwawusilira vidoda vyawu.
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
Mlungu gwetu mnanagala na yakawera na lusungu. Hakatulavilili gulangala gwa ulopoziya kulawa kumpindi,
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
na kawalangazira woseri yawalikala muluwindu lwa kuhowa, na kuwalonguziya magulu getu munjira ya ponga.”
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
Mwana kendereyiti kukula nshimba na kuwera na makakala murohu. Kalikaliti kushiwala mpaka lishaka lya kuliranguziya mweni kwa wantu wa Israeli.
