< Lūkas Evaņg̒elijs 1 >

1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
Bisi manu khan pora kotha aru kaam khan laga khisa joma kori kene likhibo nimite kosis korise, juntu amikhan majot te pura hoise
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
jineka pora amikhan laga hathte dise jun khan shuru te nijor suku pora dikhise aru kotha laga noukar khan asele.
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
Etu nimite ami etu bisi bhal nisena dikhi ase, bhal pora bisari kene sob kotha aru kaam khan to shuru pora apuni ke hisab-kitab pora likhi ase mohan Theophilus,
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
eneka hoile tumi janibo etu bostu laga asol kotha juntu apuni ke sikhai dise.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
Aru Herod pora Judea laga raja thaka somoite Abijah laga dol pora Zachariah naam laga ekjon purohit thakise. Tai laga maiki to Aaron laga khandan pora asele aru tai laga naam Elizabeth asele.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
Aru tai duijon Isor usorte bisi bhal thakise, aru Probhu pora ki koi sob kotha to sapha pora mani thake.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
Aru taikhan bacha thaka nai, kelemane Elizabeth to bacha pabole napara maiki thakise, aru tai duijon laga umor bhi bisi hoi jaise.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
Etiya eneka hoise, jitia Zechariah tai Isor usorte tai laga purohit kaam khan kori asele, juntu kaan khan tai laga dol khan pora kore.
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
Titia, purohit laga niyom hisab te, taike Isor laga pobitro ghor bhitor te jai kene dhup aru dhona julabole chithi pora basi se.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
Jitia dhona juli jaise etu homoi te sob manu khan bahar te prathana kori thakise.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
Titia Probhu laga sorgodoth tai usorte ahise, aru jun jagate dhona julai se etu laga dyna phale khara korise.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
Jitia Zechariah etu dikhise tai bisi chinta hoise aru tai uporte bisi bhoi ahi jaise.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
Hoilebi, sorgodoth koise, “Bhoi na koribi Zechariah, tumi laga prathana huni loise. Tumi laga maiki Elizabeth pora ekjon chokra pabo. Aru tumi tai laga naam John rakhibo.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
Aru tumikhan anond aru bhal lagibo, aru bisi manu khan tai laga jonom te khushi koribo.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
Aru tai Probhu usorte bisi dangor hobo. Tai kitia bhi draikha-ros nakhabole lage, tai ama laga peth te thaka homoi pora he Pobitro Atma pora bhorta hoi jabo.
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
Aru tai Israel laga bacha khan ke Probhu Isor logote wapas anibo.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
Elijah laga atma aru takot pora Probhu laga kaam te tai he age kori kene loijabo. Aru jun dharmikta laga kotha namani kene ase taikhan laga mon ghurai dibo nimite aru baba khan laga mon taikhan laga bacha khan phale ghurai dibole, aru jun Probhu ahibole ase Tai nimite rasta taiyar kori bole.”
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
Zechariah pora sorgodoth ke koise, “Moi etu hobo koi kene kineka janibo? Kelemane moi bura hoise aru moi laga maiki bhi umor bisi hoise.”
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
Aru sorgodoth taike jawab dikene koise, “Moi Gabriel ase, jun Isor usorte khara kore. Amike tumi logote kotha kobole pathaise, aru etu bhal khobor to tumike kobole nimite.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
Aru etu nimite, sob kaam to nohua tak tumi chup thakibo aru kotha ulabo na paribo, kelemane tumi moi laga kotha biswas kora nai, etu sob to tai laga thik homoi te pura hobo.”
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
Aru manu khan Zechariah nimite rukhi thakisele, aru taikhan chinta-bhabona korise jitia tai mondoli ghor bhithor te deri korise.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
Kintu jitia tai bahar te ulai ahise tai kotha kobole para nai, titia taikhan bhabise taike Isor pora kiba ekta dikhaise; aru tai manu khan ke ishara pora dikhai di thakise, aru kotha koribo naparikena he thaki jaise.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
Aru etu sob to tai laga sewa kora homoi pura aru khotom hoise, titia tai ghor te jai jaise.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
Aru etu din piche, tai laga maiki Elizabeth bacha bukhi se, aru pans mohina tak tai nije ke lukai kene rakhise, aru koi thakise,
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
“Isor ami uporte eneka korise, aru ami uporte Probhu he daya korise, manu usorte sorom nathakibo nimite.”
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
Aru Elizabeth peth te bacha bukha choi mohina huwa homoi te, Isor pora sorgodoth Gabriel ke Galilee, juntu ke Nazareth mate, etu jagate pathaise,
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
ekjon kumari mahila logote, jun Joseph koi kene ekjon manu logot shadi kori bole laga kotha milikena asele, aru jun David ghor manu asele; aru etu kumari laga naam Mary asele.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
Aru tai logote ahikena, sorgodoth koise, “Salam tumike, jun uporte Isor laga morom ahise! Probhu tumi logote ase.”
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
Aru tai etu kotha khan huni kene chinta hoise aru tai bhabi thakise etu kineka laga salam ase.
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
Aru sorgodoth taike koise, “Bhoi na koribi, Mary, tumi to Isor usorte morom paise.
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
Aru tumi ekjon chokra bukhi bo, aru Tai laga naam ‘Jisu’ rakhibo.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
Tai bisi mohan hobo aru Taike Sobse Mohan laga Putro eneka matibo. Aru Probhu Isor taike, tai laga purbo David laga singhason dibo.
33 Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.” (aiōn g165)
Aru Tai hodai nimite Jacob laga ghor cholai thakibo, aru Tai laga rajyo kitia bhi khotom nahobo.” (aiōn g165)
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
Aru Mary pora sorgodoth logote koise, “Etu kineka hobo, kelemane moi kun manu ke bhi najane?”
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
Aru sorgodoth he taike koise, “Pobitro Atma tumi logote ahibo, aru Sobse Mohan takot pora tumike bondh kori dibo. Etu nimite juntu pobitro bacha jonom hobole ase, Taike Isor laga Putro matibo.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
Aru sabi tumi laga ghor manu Elizabeth bhi tai laga buri umorte chokra pabole ase. Aru tai bacha bukha choi mohina chuli asele, tai junke dusra khan pora bacha bukhibo napara mahila koi thakisele.
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
Kelemane Isor nimite eku napara nai.”
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
Aru Mary koise, “Sabi moi Probhu laga ekjon mahila noukar ase. Apuni ki koi ase etu nisena hobole dibi.” Titia sorgodoth jai jaise.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
Etu huwa pichete, Mary tara-tari kori kene pahar desh te jaise, Judah laga sheher ekta te.
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
Aru Zechariah aru Elizabeth laga ghor te ghusi kene salam dise.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
Aru eneka hoise jitia Mary pora Elizabeth ke salam dise, tai laga pet bhitor te bacha thaka to khushi pora hili se, aru Elizabeth to Pobitro Atma pora bhorta hoise.
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
Aru tai khushi pora hala kori kene koise; “Sob maiki bhitor te tumi ekjon asirbad thaka ase, aru jun he apuni laga bhitor te ase etu bhi asirbad ase.
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
Aru etu moi logote kineka hoise, moi laga Probhu laga ama moi logote ahise.
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
Aru sabi, apuni laga salam jitia moi kan pora hunise, moi laga bhitor te bacha thaka to khushi pora hili se.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
Aru etu manu asirbad ase jun to kotha khan purah hobo koi kene biswas korise, juntu kotha to Probhu pora taike koise.”
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
Titia Mary koise, “Moi laga jibon Probhu ke mohima kore,
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
Aru moi laga Atma khushi kori ase jun Isor he moi laga Tran-korta ase.
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
Aru Tai upor pora, sobse mamuli maiki ekjon, tai laga noukar ke saise. Aru sabi, etiya pora sob manu khan moike asirbad ase kobo.
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
Kelemane Mohan Isor pora moi nimite dangor kaam kori dise aru tai laga naam to pobitro ase.
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
Aru tai laga morom to etiya pora loi kene aha din tak jun manu taike bhoi kore tai logote ase.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
Tai laga hath pora bisi dangor kaam korise. Aru jun manu tai laga monte phutani bhabona kore taikhan ke alag kori diye.
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
Aru taikhan bohi kene raj kora jaga pora nichete girai dise. Aru jun chutu hoise eitu khan ke uthaise.
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
Aru bhuka thaka khan ke bhal saman pora bhorta kori dise, Aru dhun manu khan ke khali kori dise.
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
Aru tai laga noukar, Israel ke modot korise, tai laga morom to yaad korise,
55 Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” (aiōn g165)
Aru tai kotha korise moi khan baba laga baba khan ke- Abraham aru tai laga bacha khan logote hodai nimite.” (aiōn g165)
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
Aru Mary Elizabeth logote tin mohina tak thakise aru etu pichete tai laga ghor te jai jaise.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
Aru Elizabeth nimite bacha pabole laga homoi ahi jaise aru tai ekjon chokra ke jonom dise.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
Tai laga ghor manu aru usorte thaka khan Probhu pora kiman dangor aru morom kaam korise etu dikhi kene tai logote khushi korise.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
Aru bacha ath din hoi thaka homoi te taikhan bacha ke sunnot kori bole anise, aru tai laga baba Zechariah laga naam te rakhibole thakise.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
Hoilebi tai laga ama pora koise, “Nohoi. Taike John laga naam pora he matibo.”
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
Aru taikhan koise, “Apuni laga ghor manu bhitor te kun bhi etu naam thaka manu nai.”
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
Aru taikhan tai laga baba ke hath dikhai kene ki mati bole mon ase etu hudise.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
Tai laga baba pora likhi bole saman mangise aru likhise, koise, “Tai laga naam to John ase.” Titia taikhan sob asurit hoi jaise.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
Aru achanak pora tai laga mukh khuli se aru tai laga jiba to hili se, aru tai Isor ke asirbad dise.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
Sob Judea laga jagate etu laga kotha he koi thakise, aru jiman manu taikhan usorte thakise, taikhan sob bhoi hoise.
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
Jun manu etu kotha khan hunise etu sob taikhan nijor laga monte rakhise, aru koi thakise, “Etu bacha kineka hobo?” Kelemane Isor laga hath tai logote asele.
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
Titia tai laga baba Zechariah ke Pobitro Atma pora bhorta hoise aru tai koise,
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
“Asirbad hobo Probhu, Israel laga Isor, Kelemane Tai modot kori bole ahise, aru Tai laga manu khan nimite ki bhabise etu purah hoise.
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
Aru amikhan nimite Tai laga noukar David laga porial te ekjon mukti laga seing ulai dise,
70 Kā Tas pirmajos laikos runājis caur Savu svēto praviešu muti; (aiōn g165)
Jineka tai purana homoi te pobitro bhabobadi laga mukh pora koisele. (aiōn g165)
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
Biya pora mukti pabo aru taikhan laga hath pora amikhan ke bachai lobo.
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
Tai eneka kori kene amikhan baba laga baba khan uporte morom to dikhai dibo. Aru tai laga ki pobitro vachan dise etu yaad koribo.
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
Aru juntu kosom Abraham amikhan baba laga baba khan logote khaise, etu dibo nimite
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
Aru amikhan ke dushman laga hath pora bachai kene ulai luwa nisena amikhan taike bhoi nakori kene tai laga sewa koribo,
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
Pobitrota te aru sapha pora taike hodai mohima koribo.
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
Aru apuni ke, oh bacha, sob pora dangor bhabobadi matibo kelemane apuni Probhu laga age te jabo aru rasta taiyar koribo.
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
Tai laga manu khan ke poritran laga gyaan dibole, taikhan laga paap pora maph pai ja-a dwara.
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
Aru etu sob to purah hobo kelemane amikhan laga Isor to morom aru nomro ase. Etu nimite uporte thaka ujala bhi amikhan ke modot kori bole ahibo,
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
Aru jun andhera te bohi ase aru mora-laga chaya te bohi kene ase taikhan uporte ujala thakibo; amikhan laga theng to shanti laga rasta te bera bole dibo.”
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
Aru bacha to dangor hoise aru atma te takot hoise, aru tai jongol te thakise jitia tak tai nijorke Israel manu usorte ahi dikhai diya nai.

< Lūkas Evaņg̒elijs 1 >