< Lūkas Evaņg̒elijs 1 >

1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
Kote sung ah thu piang te sia mitampi in a ban a ban in at zo a, tua thu tangkona te sia ka up bel uh a hihi,
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
A kipatcil pan in mitmu tetti te le Pathian kamal naseam te i hong son bang in a ki at a hihi;
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
A masabel pan in thu theampo a cialcing in he ka hikom, na tung ah a ban a ban in hong at leng pha tu hi, ci ngaisun khi hi, a thupibel Theofilas awng,
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
Nangma hong hil sa thu te a kip a kho thei natu in hong at khi hi.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
Judah kumpipa Herod hun lai in, Zacharias a kici thiampi khat om a, ama sia Abijah i thiampi pawl sung ah kihel hi: a zi min sia Elizabeth hi a, Aaron suan a hihi.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
Amate ni sia Pathian mai ah mi thutang te hi uh a, thupiak te le biakna ngeina te sia paubang ngawl in a zui te a hi uh hi.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
Amate in ta a nei bua uh hi, banghangziam cile Elizabeth sia ciing hi, taciang amate a ni ma in a kum uh zong ham zo hi.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
Zecharias sia ama pawl te taw a nasep hun cing a Pathian mai ah thiampi nasep a sep laitak in,
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
Thiampi te nasep ngeina bang in aisan uh a, Zecharias in Topa biakinn sung a tum ciang in ngimnamtui hal tu nasep nei hi.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
Ngimnamtui a hal laitak in mihonpi theampo a puasang ah thungen khawm uh hi.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
Topa vantungmi khat a kung ah hong kilang a, ngimnamtui hal na mun biaktau ziatsang ah ding hi.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
Zechariah in ama a mu ciang in, patau a, a tung ah launa theng hi.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
Ahihang vantungmi in, Zechariah: lau heak in, Pathian in na thungetna hong za zo hi, taciang na zi Elizabeth in tapa hing tu a, a min sia John, phuak tu ni hi, ci hi.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
Lungdamna le thinnopna nei tu ni hi; a sua ciang in mi tampi te zong lungdam tu uh hi.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
Banghangziam cile ama sia Topa mai ah mi thupi hi tu hi, sapittui ahizong, zu ahizong, dawn ngawl tu hi; a nu ngil sung pan ma in Tha Thiangtho taw kidim tu hi.
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
Israel mi tampi te zong amate Pathian Topa kung ah heakkiksak tu hi.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
Elijah i thaa le vangletna taw Topa mai ah pai tu a, pa te le ta te i thinsung te ahizong, thu ni ngawl te sia mi thuman te i ciimna ah ahizong; Topa atu in mihing te kinging kholsak le ki thoaikholsak tu in heakkiksak tu hi.
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
Zechariah in vantungmi kung ah, nong son bang in piang takpi tu hi, ci bangbang in he tu khi ziam? banghangziam cile keima sia pasal huai khi hi, taciang ka zi zong huai mama zo hi, ci hi.
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
Tasiaciang vantungmi in, keima sia Pathian mai ah a ding Gabriel ka hihi; nangma paupui tu le lungdamna thu son tu in hong sawl hi.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
Taciang, en in, hi thu te a pian ni dong pau thei ngawl tu ni hi, banghangziam cile amate hun ciang a tangtung tu ka thu na up ngawl hang a hihi, ci in zo hi.
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
Mipi te in Zechariah ngak uh a, biakinn sung ah ngei mama om ahikom in, lamdangsa uh hi.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
Biakinn sung pan a pusua ciang in amate tung ah bangma son thei ngawl hi: taciang biakinn sung ah mangmu hi, ci amate in he uh hi: banghangziam cile a khut taw lak a, pau thei tuan ngawl hi.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
Thiampi nasep ni te a bo pociang in Zechariah sia a inn ah cia hi.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
Tua zawkciang in a zi Elizabeth sia naupai a, tha nga sung bu hi,
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
Tua ahikom Elizabeth in, Topa in keima atu in hi thu hong vawtsak hi, mihing te sung ah zawnsakna ka thuak nate hong laksak tu in Ama in hong ve zo hi, ci hi.
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
Tha luk a cin ciang in, Pathian in vantungmi Gabriel sia Galilee ngam Nazareth khua ah a om,
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
Ngaknu thiangtho khat, David suan Joseph taw nupa tu in zuthawl piaksa, Mary kung ah paisak hi.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
Vantungmi a kung ah hongpai a, na tung ah thupha om tahen, nangma sia a thupi mama maipha nga na hihi, Topa nang taw hong om hi: numei te sung ah thuphatoai na hihi, ci hi.
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
Ama in vantungmi a mu ciang, a sonthu hang in a thinsung buai a, bangbang paupuina hi tu ziam, ci ngaisun hi.
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
Taciang vantungmi in, Mary awng, lau heak in, banghangziam cile Pathian mai ah maipha nga zo ni hi, ci hi.
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
En in, nau na pai tu a, tapa nei tu ni hi, taciang a min sia Jesus phuak tu ni hi, ci hi.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
Ama sia mi thupi hi tu a, A sangbel i Tapa, kici tu hi: taciang Topa Pathian in a Pa David i kumpi tokhum pia tu hi:
33 Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gals.” (aiōn g165)
Ama in Jacob suan te a tawntung in uk tu a; Ama ukna sia tawp hun nei ngawl tu hi. (aiōn g165)
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
Mary in vantungmi kung ah, bangbang piang thei tu ziam, keima in pa taw ki he ngei ngawl khi hi, ci hi.
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
Vantungmi in zo kik a, Tha Thiangtho na tung ah hong theng tu a, A sangbel i vangletna in hong tuam tu hi: tua ahikom na sung pan in a suak tu tapa thiangtho sia Pathian Tapa kici tu hi, ci hi.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
En in, na mealheak Elizbeth, a ciing ci in ngual i son ngei sia a kum ham zawkciang in tapa pai hi: tu in tha luk pha zo hi.
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
Banghangziam cile, Pathian taw a piang thei ngawl bangma om ngawl tu hi.
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
Mary in, keima sia Topa i sal nu ka hihi; ka tung ah na ci bang in hi tahen, ci hi. Taciang vantungmi a kung pan in paikhia hi.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
Tua hun in, Mary ding a, Judah ngam huam mualtung khua ah manlangtak in pai hi;
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
Zechariah innsung ah tum a, Elizabeth paupui hi.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
Taciang, Elizabeth in Mary paupuina a zak ciang in a ngil sung ah nauno tawn hi; taciang Elizabeth sia Tha Thiangtho taw kidim a:
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
Aw ngingtak taw, nangma sia numei te sung pan thuphatoai na hihi, taciang na ngilsung a om nauno zong thuphatoai a hihi.
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
Bangbang in ka Topa i nu sia kei kung ah hongpai ziam?
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
Banghangziam cile, en in, nong paupui na aw ka zak pociang, ka ngil sung ah nauno sia lungdamna taw tawn hi.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
A um nu sia thuphatoai a hihi: banghangziam cile tua thu te sia Topa in ama a son bang in vawt tu hi, ci hi.
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
Mary in, ka nuntakna in Topa lamsang hi,
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
Keima hong Ngum Pathian tung ah ka thaa a lungdam hi.
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
Banghangziam cile, nunniam kei a salnu hong ve hi: en vun, tu pan kipan in khangkhat zawk khangkhat, thuphatoai nu, hong kici tu hi.
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
Banghangziam cile a vanglian Pathian in keima atu in a thupi mama te vawt zo hi; taciang a min thiangtho hi.
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
A hesuakna sia ama a zakta te tung ah khangkhat zawk khangkhat om tawntung hi.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
Ama in a ban taw thahatna hong lak zo a; a ki phasak te thinsung ngaisutna zong ki thethangsak siat zo hi.
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
Ama in a vanglian te amate tokhum pan in a nuai ah khiasuk zo a, mi nunniam te domto zo hi.
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
Ama in a ngilkial te thupha te taw ngilvasak zo a; a hau te khut hawm taw ki heamsak hi.
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
Ama in a hesuakna phawk tawntung in a sal Israel hu zo hi;
55 Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahāmam un viņa bērniem mūžīgi.” (aiōn g165)
I pu i pa te kung ah a sonsa bangma in, Abraham le a suan te hu hi, ci hi. (aiōn g165)
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
Taciang Mary sia Elizabeth kung ah tha thum sung om a, ama inn ah ciakik hi.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
Elizabeth nau sua tu hun a cin ciang in tapa nei hi.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
Elizabeth kung ah Topa hesuakna lianpi kilang ci a innpam te le a mealheak te in a zak uh ciang in lungdampui tek mama uh hi.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
Nausen ni liat a cin ciang in vunteap tan tu in hongpai a, a pa min zui in, Zechariah, ci uh hi.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
A nu in, hi ngawl hi; a min John kici tu hi, ci in zo hi.
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
Amate in, na phung sung uh ah hibang min nei kuama om ngawl hi, ci uh hi.
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
Taciang amate in a pa khut taw lak uh a, bangbang ci nuam ni ziam, ci dong uh hi.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
Zechariah in lai at natu ngen a, a min sia John hi, ci at hi. Taciang a vekpi in lamdangsa mama uh hi.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
Taciang thatkhatthu in a kam ki hong in a lei hong suakta kik ahikom, pau in Pathian pok hi.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
A kim a om theampo tung ah lau na hong theng a; tua thu sia Judah kual mualtung khuano theampo ah ki zel hi.
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
Tua thu a za theampo in amate thinsung tek ah keam uh a, hisia bangbang nausen hi peuma tu ziam! ci tek uh hi. Taciang Topa khut sia Ama tung ah om hi.
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
John i pa Zechariah sia Tha Thiangtho taw kidim hi, taciang maisang thu a pualak na ah,
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
Israel te Topa Pathian minthang tahen; banghangziam cile a mite ve in hun zo hi,
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
Eite atu in ngupna kii sia a sal David inn sung pan in hong suaksak zo hi;
70 Kā Tas pirmajos laikos runājis caur Savu svēto praviešu muti; (aiōn g165)
Leitung kipat lai pan in kamsang thiangtho te kam zang in son zo hi: (aiōn g165)
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
I ngal te le hong ensan te khutsung pan in eite ngum tu in ahizong;
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
I pu i pa te tung ah vawt tu in thu a ciam sa hesuakna le thuciam thiangtho phawk tawntung tu in ahizong;
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
I pa Abraham tung ah a kiciamna thukham,
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
Eite tung ah pia tu le i ngal te khutsung pan in hong suaktasak tu a, lau na om ngawl in,
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
I nuntaksung theampo Ama mai ah thianthona le thutang suana taw Ama na i sep thei natu a hihi.
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
Taciang nang, nausen, A sangbel i kamsang, hong ci tu hi: banghangziam cile Topa mai ah a lampi puakhol tu in pai tu hi;
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
A mite tung ah, amate mawna pan in mawmaisak na tungtawn in ngupna thu hesak tu in,
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
I Pathian i a neam thuthiamna tungtawn in; van pan zing nisuak bang in hong ve zo hi,
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
Khuazing le thi na lim sung ah a to te khuavak pia tu le eite i peang te thinnopna lampi ah hong makai tu hi, ci hi.
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
Nausen sia khang a, thaa lam ah thahat hi, Israel te kung ah a kilaak mateng duisung ah om hi.

< Lūkas Evaņg̒elijs 1 >