Lūkas Evaņg̒elijs 1
1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
Ka püi Theophiluh aw; ajana thawn khawikia mawng cun, khyang khawjah naw mi ksunga pyena ngthu yu khai hea ana ktha na khawiki he.
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
Akcüka ana hmu u lü ngthu ana sang khawiki he naw mi veia ami pyen ana yuki he.
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
Acunakyase nang angvai aw, angsinga ka ngaihkyu käna, acuna mawng cun, angsinga na hama yuk üng daw khaia ngaikyu veng.
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
Ajana ngthu ami ning mthei he cen ngthungtak ni ti na ksingnak vaia ka yuka kyaki ni.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
Judah khawa sangpuxang Herod a bawi kcün üng, ktaiyü Abijaha khuikyawng üngka ktaiyü mat Zakharih ngming naki awmki; acun naw ktaiyüa khuikyawng üngka a khyunak, a ngming cun Elizabeta kyaki.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
Ani nghngih Pamhnama mik hmuha akdawa xüngseiki xawi, pyen vai am hlü khaia Bawipa ngthupet la, ngthummkhän avan läki xawi.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
Elizabet cingkia kyase am ca ni lü, aktäa xüki xawi.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
Mhmüp mat üng Zakharih cun ktaiyüa khüih khawia kba Pamhnama Temple k'uma a khüih k'um üng,
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
ktaiyüa thuma Bawipa Temple k'uma lut lü, ng'uinghnam mkhih khaia xüa kyaki.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
Acunüng, ng'uinghnam a mkhih k'um üng khyang he ami van kpunga ktaiyüki he.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
Acunüng, Bawipa khankhawngsä mat Zakhariha veia ngdang law lü, ng'uinghnam mkhihnaka kpat lama ngdüi lawki.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
Zakharih naw khankhawngsä a hmuh üng kyüh lü ngxetki.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
Acunüng, khankhawngsä naw, “Zakharih, ä kyüa, na ktaiyünak ngjak pänga kya ve, acunakyase na khyu Elizabet naw cangpyang mat ca na se, Johana na sui khai.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
Nang jekyai lü na hlim khai, khyang khawjah ania hmi lawa phäha jekyai khai he.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
Ani cun Bawipa ngaiha kyäp khai, ju naki i am ei aw khai. A nua puk k'um üng tün lü ngcimcaihkia ngmüimkhya am be khai.
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
Acunüng ani naw Isarela ca he khawjah, ami Bawipa Pamhnama veia jah nghlat sak be khai.
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
Ani naw pa he la ca he alanga jah lawpüi be lü, am cingcaihki he ngsungpyunak ksingnaka lam üng jah nghlat sak be lü, khyang he Pamhnama phäha jah ngtünngceisak khai, Elijaha ngmüimkhya la khyaihbahnak am Pamhnama maa cit khai,” a ti.
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
Acunüng Zakharih naw khankhawngsä üng, “Ikba acun ka ksing vai aw? Kei pakse ni, ka xü pängki, ka khyu pi nukpüi lü, a khawkum xü pängki ni,” a ti.
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
Khankhawngsä naw, “Kei Kabriel, Pamhnama ma ngdüikia ka kyaki, nanga veia hina jekyainaka ngthu lawpüi khaia tüih lawa ka kyaki.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
Cunsepi Ngaia, ka ngthu akcün üng kümkawi law khai am na juma phäha, hina ka ngthu am a kümkawi law ham üng am ngthuhei thei lü, na ang khai,” a ti.
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
Khyang he Zakharih kpunga ana ngängki he, Temple k'uma a di lawa phäha aktäa cäiki he.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
Acunüng, a luh law be üng ami veia am ngthuhei thei lü, a kut am jah kha hü se, Temple k'uma mdannak hmukia ami ksing.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
Acunüng, ktaiyü a binaka kcün ngpäng se a ima cit beki.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
Acunkäna a khyu Elizabet m’yai law lü im k'uma khya mhma ngküpki.
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
Acunüng Elizabet naw “Khyang hea ami na ksekhanak Pamhnam naw na kpüi lü a na lawhin pet ni,” a ti.
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
Acunüng, akhya khyuk üng Pamhnam naw khankhawngsä Kabriel Kalile khaw, Nazareta a tüih.
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
Acuna nglami cun Davita pakhui üngka, Josep ngming nakia khyu vaia ami mkhyäpa kyaki. Nglamia ngming cun Marih naki.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
Acunüng, khankhawngsä naw Mariha veia lut lü, “Pamhnama hlüei la jekyainak, dim’yenak am awma, Pamhnam na veia awm ve, nghnumi he avan üng na josen säih ve,” a ti.
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
Acuna khankhawngsäng naw i a ti hlünak am ksing lü aktäa cäi lü kyüki.
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
Acunüng, khankhawngsä naw, “Marih aw, ä kyüa; Pamhnam na veia dawki ni,
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
m’yai lü, kpamica na ca khai, a ngming Jesuha na sui khai.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
Ani cun kyäpsawk law se, ak'hlüng säiha Capa ti khai he, Bawipa Pamhnam naw a pu Davita mäiha sangpuxanga pawh law khai.
Ani naw Jakopa mjü he angläta jah uk se, a khaw am düt khai ni,” a ti. (aiōn g165)
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
Marih naw, khankhawngsä üng, “Kei am ka ceimahki hin ikba acunkba kya thei khai aw?” a ti.
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
Khankhawngsä naw msang lü, “Ngmüimkhya Ngcim na khana pha law se, hlüng säihkia johit naw ning hlawp tawm law khai, acunakyase hmi law khaia khyang ngcim pi Mhnama Capa ti khai he.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
Acunüng ngaia, cingki ami ti khawi na püi Elizabet pi a xü käna kpamica m’yai na se atuh khya khyuk law pängki.
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
Pamhnama am a ti thei i am awm naw,” a ti.
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
Marih naw, “Kei Bawipa ana m’ya nu ni, na ngthua kba ka khana kya kawm,” ti se, acunüng khankhawngsä naw a ceh tak.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
Acunüng, Marih tho law lü, angxita mcunga awmkia mlüh, Judah khawnu mata cit lü,
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
Zakhariha ima lutki naw, Elizabet a hnukset.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
Acunüng, Elizabet naw Marih a hnukset a sim la, a puk k'uma naca ngsün law se, Elizabet ngmüimkhya Ngcim am be law lü,
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
angsanga, “Nghnumi he avan üng na jo sen säih ve, na canak vai pi a jo sen ve!
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
Ka Bawipaa nu, ka veia na lawnak sen vaia ta ia ngjo ni?
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
Na na hnuksetnak ka hnga üng a luh la hnasen jekyai lü ka k'uma ngsün ve.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
Jumeikia nghnumi pi a jo sen ve, isetiakyaküng a veia Bawipa naw ngthu a pyen he cun kümkawi law khai hea akya phäha kyaki” a ti.
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
Acunüng Marih naw, “Ka mlungmthin naw Bawipa mküimto ve;
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
ka ngmüimkhya pi na küikyankia Pamhnama khana aktäa jekyai ve,
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
a na m'yanua hnemnak hmu lü, na süm ve; atuh üng tün lü, khyang avan naw a jo senki na ti na khai he.
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
Akyan säih naw ka khana akyäp säih na pawh pe ve, A ngming pi, ngcimcaiki ni;
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
A m’yeneinak cun angsawn täh se amät kyühki hea khana awmsaki.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
“A ban am a kyannak mdang lü, khyang awhcaki he cun ami ngaikyunak am akcea a jah ngtaisak.
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
“Ami bawingawhnak üng ngawki hea bawi he a hnemnaka jah khya lü, ami mlung hnemsaki he a jah mhlünmtai.
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
“Ami ei cawiki he, akdaw am jah kphü lü, bawimangki he, ami kut xawnga a jah tüih.
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
“Mi pupa he, a jah na khyütamnakpüi kümkawisak lü, a m'ya Isarel he jah kpüi khaia law ve.
A jah m'yeneinak Abraham la a ngsawn hea veia angläta süm ve” a ti. (aiōn g165)
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
Acunüng Marih, Elizabeta veia khya kthum awm lü a ima cit beki.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
Elizabet na a hmi vai kha law se, kpamicaa caki.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
A impeiloceng he la, a paca he naw, Pamhnam naw a m'yenei ni ti ksing u lü, aktäa ami jekyaipüi.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
Acunüng pat mat küm se, naca a vun mawih vaia law u lü, a ngming a pa ngminga kba Zakhariha sui vaia ami bü.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
Acunüng a nu naw, “Ka! Johana sui vai,” a ti.
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
Acunüng amimi naw, “Na ngsawn, na khui üngka, acunkba ngming naki u am ve khawi naw,” ami ti.
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
Acunüng a pa ami kut am, “A ngming ua sui üng daw khai aw?” tia ami kthäh.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
Zakharih naw, a yuknak vai lungphek kthäh lü, “A ngming Johan,” ti lü yu se, ami van cäi lawki he.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
Acunüng angxita ngthuhei law be thei lü Pamhnam mküimto lawki.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
Acunüng, ami van cäicah lawki he. Acuna mawng cun Judah khaw avan üng ngthang hüki.
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
Acun ngjaki avan naw, ami mlung k'uma ta u lü, “Acuna hnasen cun ia mäih vai ni?” ami ti. Ani cun Pamhnam naw a johit am awmpüiki tia ami van naw ksingki he.
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
Johana pa Zakharih cun ngmüimkhya Ngcim am be lü,
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
“Isarel hea Bawipa Pamhnam cun mi mhlünmtai vai, a khyang he jah law si lü, jah mhlät be ve,
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
A m'ya Davita ngsawn he ak'hlüngtaia Küikyan bawi jah pe ve,
Acun cun a sahma ngcim he üng ajana a jah na khyütamnaka kba, (aiōn g165)
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
mi ye he la jah hnengkiea kut üngka naw la küikyan khaia,
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
mi pupa hea veia m'yeneinaka ngthumkhän ana tak a kümsak vai la, a khyütam ngcim a sümnak vaia,
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
mi pa Abrahama veia a khyütamnaka kba,
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
mi ye hea kut üng mi lät lü, am kyü u lü,
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
mi xüna küt üng ngcimcaihnak la, ngsungpyunak am a ma a khut mi pawhnak vaia,
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
nang ka ca, Bawipa a lam pyang khaia na cit ma khaia kyase, ak'hlüng säih Mhnama sahma ning ti na khai he,
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
ami katnak he jah mhlätnak am, küikyanak, a khyang he üng jah ksingsak khai,
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
mi Pamhnam cun m'yeneinak la hniphnawinak am bebang lü mi khana küikyanaka nghngi vai law sak khai,
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
a nghmüpnak la, thihnaka k'uma awmki he, akvai jah pe khai la, mlung üpnaka lama jah cehpüi khai” a ti.
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
Acunüng, a nghmaw cun ngbaü law lü, a mlung ngaihnak kyan law ksetam lü, Isarel hea veia am a ngdang law hama üng khawkhyawng khawa awmki.
