Lūkas Evaņg̒elijs 8
1 Un pēc tam notikās, ka Viņš staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams un sludinādams par Dieva valstību, un tie divpadsmit bija pie Viņa,
Bosi Yesu wuyenda mu mavula ayi mu mala mu yamikisa ayi mu samuna Nsamu Wumboti wu Kipfumu ki Nzambi.
2 Un kādas sievas, kas bija dziedinātas no ļauniem gariem un vājībām, Marija, saucama Madaļa, no kuras septiņi velni bija izgājuši,
Kumi bamvuala buadi banlandakana va kimosi ayi ndambu baketo bobokabelusa bu bayamusu kuidi ziphevi zimbimbi ayi bobo kabelusa mu zimpasi. Baketo beni bawu baba: Maliya baba ntedilanga Maliya muisi Mangadala. Mu niandi katotula ziphevi tsambudi zimbimbi,
3 Un Joanna, Hērodus nama uzrauga, Kūzas, sieva, un Zuzanna un daudz citas sievas, kas no sava padoma Viņam kalpoja.
Zana nketo Suza mutu wuba lundanga bima bi Elode, Suzani ayi bawombo bankaka baba kunsadisanga mu bima biawu.
4 Bet kad daudz ļaudis bija sanākuši un no visām pilsētām pie Viņa gāja, tad Viņš sacīja caur līdzību:
Nkangu wuwombo wu batu wuyiza kutakana. Batu beni batotukila mu mavula mavombo. Buna Yesu wuba samunia nongo yayi:
5 “Sējējs izgāja, savu sēklu sēt; un sējot cita krita ceļmalā un tapa samīta, un tie putni apakš debess to apēda.
—Nkuni wumosi wuyenda ku muanga mbongo andi. Mu thangu kaba muanga mbongo andi, ndambu yi zitheti yibua mu ndambu yi nzila. Batu badiatila ziawu ayi zinuni zidoda ziawu.
6 Un cita krita uz akmeni, un uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija slapjuma.
Ndambu yinkaka yi zitheti yibua va matadi. Bu zimena, zivika yuma bilavasia ba mbozi ko.
7 Un cita krita starp ērkšķiem, un tie ērkšķi uzauga līdz un to apmāca.
Zinkaka zibua va zitsendi. Zitsendi ziyunduka va kimosi ayi mintuidilavayi zitsendi zifietikisa miawu.
8 Un cita krita uz labu zemi, tā uzdīga un nesa simtkārtīgus augļus.” To sacījis Viņš sauca: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Vayi zinkaka zibua va ntoto wumboti. Zimena ayi zibuta makundi. Kadika luteti lubuta khama yinkaka yi zitheti. Buna katuba mambu momo, wuyamikina: —Woso widi matu ma wila buna bika kawa.
9 Bet Viņa mācekļi Viņam vaicāja, kas šī līdzība esot?
Minlonguki miandi minyuvula tsundu yi nongo yoyi.
10 Bet Viņš sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet tiem citiem caur līdzību, ka tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot.
Buna wuba kamba: —Beno lutambula diluaku di zabila matsueki ma Kipfumu ki Nzambi vayi kuidi bankaka mambu mama mafueti yolokolo mu zinongo muingi ka diambu kobalembu tadi vayi bakadi mona; ka diambu ko balembu wa vayi balendi sudika ko.
11 Bet šī ir tā līdzība: tā sēkla ir Dieva vārds.
—Luwa tsundu yi nongo yayi: mbongo yawu mambu ma Nzambi
12 Bet kas ceļmalā, ir tie, kas to dzird; pēc velns nāk un ņem to vārdu no viņu sirdīm, lai netic un netop svēti.
Mu ndambu nzila yidi batu beti wanga mambu ma Nzambi vayi satana wunkuizanga ayi wunzionanga mawu mu mintima miawu mu diambu di kuba kandika babika wilukila muingi bedi vuka.
13 Bet kas uz akmens, ir tie: kad tie to vārdu dzird, tad tie to uzņem ar prieku, bet tiem nav saknes; mazu brīdi tie tic un kārdināšanas laikā tie atkāpjās.
“Mbongo yibua va matadi” yidi batu beti wanga mambu ma Nzambiayi beti tambulanga mawu mu khini vayi basiko mianzi. Minu kiawu kizingilanga ko. Mu thangu yi thotolo bavika kukitabilanga.
14 Bet kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kas to dzird, bet tomēr noiet un dodas uz zūdīšanos un bagātību un pasaules kārību, un noslāpst un nenes nekādus augļus.
“Mbongo yibua va zitsendi” yidi batu bobo bawa mambu ma Nzambi ayi bayenda kuawu. Vayi bafietukusu mu diambu di mayindu, bamvuama ayi makhini ma luzingu. Babutanga ko mimbutu milenda yela.
15 Bet kas labā zemē, ir tie, kas to vārdu dzird un to patur labā un godīgā sirdī, augļus nesdami iekš paciešanas.
Bosi “mbongo yibua va ntoto wumbote” yidi batu bobo bawa mambuma Nzambi, balunda mawu mu ntima wukambulu mayuya ayi wumbote. Bawu bambutanga mimbutu bu bavibididi.
16 Un sveci iededzinājis, neviens to neapklāj ar trauku nedz to liek apakš galda, bet to liek uz lukturi, lai tie, kas nāk iekšā, to gaišumu redz.
—Mutu bu kalemisini muinda, kalendi kuwufukidila nzungu kovoti kuwutula ku tsi mbuka; vayi va yilu meza kafueti wutula mu diambu di bobo bankota bamona kiezila.
17 Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaps zināms un nenāks gaismā.
Bila mamo masuama mafueti ba va kiesila; mamo masueku mafueti zabakana ayi totuka va nganda.
18 Tāpēc pielūkojiet, kā jūs dzirdat! Jo kam ir, tam taps dots, un kam nav, no tā arī tas taps atņemts, ko tura par savu.”
Diawu lulubuka mu mpila lulembu wila bila bela buela vana kuidi mutu wowo beki vayi kudi mutu wowo kambulu bela kunziona, ka diambu ko, biobi kambanza ti bidi yandi.
19 Bet Viņa māte un brāļi atnāca pie Viņa, un nevarēja Viņam klāt tikt to ļaužu dēļ.
Ngudi yi Yesu ayi bakhomba bandi bayiza kuidi niandi vayi basianunga ko fikama va kaba mu diambu di nkangu wu batu.
20 Un Viņam ziņu deva un sacīja: “Tava māte un Tavi brāļi stāv ārā un grib Tevi redzēt.”
Buna bankamba: —Ngudi aku ayi bakhomba ziaku badi ku nganda ayi batidi kumona.
21 Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Mana māte un Mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara.”
Yesu wuba vutudila: —Bobo beti wanga mambu ma Nzambi ayi bansadilanga mawu bawu ngudiama ayi bakhomba ziama.
22 Un notikās kādā dienā, ka Viņš ar Saviem mācekļiem kāpa laivā, un uz tiem sacīja: “Ejam pāri uz otru ezera malu,” un tie stūma no malas.
Lumbu kimosi Yesu wukuma mu nlungu va kimosi ayi minlongukimiandi, buna wuba kamba: —Bika tusabukanu ku disimu dinkaka di mbu. Buna batula ku ngingi nlangu.
23 Un kad tie gāja ar laivu, tad Viņš aizmiga; un viesulis cēlās ezerā, un tie tapa apklāti ar viļņiem un bija lielās bēdās.
Bu baba vuila, Yesu wuleka tulu. Zimbukila vuka kimosi kingolo kitonamu mbu, nlangu wutona wala mu nlungu ayi mu ziphasi miba.
24 Un pie Viņa piegājuši, tie Viņu modināja sacīdami: “Kungs, Dievs, mēs grimstam!” Bet Viņš pacēlās un apdraudēja vēju un ūdens viļņus. Un tie nostājās un palika it rāmi.
Minlonguki mifikama vaba Yesu, minkotula mu yamikina: —A nlongi, A nlongi tueka fua! Wukotuka ayi wutemina vuka ayi mayo ma mbu. Buna biawu bilembama ayi ndembama yivutuka.
25 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kur ir jūsu ticība?” Bet tie bīdamies brīnījās savā starpā sacīdami: “Kas Tas tāds, ka Viņš arī vējiem un ūdeņiem pavēl, un tie Viņam paklausa.”
Buna wukamba minlonguki miandi: —A kuevi kuidi minu kieno e? Vayi bawu bamona tsisi ayi basimina. Ayi bayuvasana bawu na bawu ti: —Buna nani niawu wuntumina vuka ayi nlangu, ayi biawu binkutumukina e?
26 Un tie cēlās pāri uz to Gadariešu tiesu, kas ir Galilejai pretī.
Batula mu zunga ki basi Ngalasa, kitalani ayi ngalili
27 Un Viņam pie malas izejot viens vīrs no tās pilsētas sastapa, kas jau ilgi bija velnu apsēsts, un neapvilka drēbes, un nestāvēja mājā, bet kapos.
Yesu bu kakuluka va disimu buna mutu wumosi muisi divula beniwuba ayi ziphevi zimbimbi tona thama wuyiza kundengana. Pheni nkua kaba kibanga; kaba vuandanga ko mu nzo vayi ku biziami kaba vuandanga.
28 Šis, Jēzu redzēdams, brēca un krita zemē Viņa priekšā un sacīja ar stipru balsi: “Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva Tā Visuaugstākā Dēls? Es Tevi lūdzu, nemoki mani!”
Bu kamona Yesu, wubua va ntualꞌandi ayi wutuba mu mbembo yi ngolo: —A diambu mbi tuidi betu yaku, ngeyo muana Nzambi yizangama e? Wundemvukila, kadi kundiamisa.
29 Jo Viņš tam nešķīstam garam pavēlēja, atstāties no tā cilvēka, jo tas viņu jau ilgu laiku bija plosījis, un viņš ar ķēdēm un saitēm tapa saistīts un tapa apsargāts, bet tās saites saraustījis, viņš no velna tapa dzīts uz tuksnesi.
Wutuba bobo mu diambu Yesu wutumina mpeve yimbimbi yitotuka mu mutu wowo. Bila tona thama, mpeve beni yimbila. Buna mutu beni baba kunkanganga ayi kunkebilanga mu zisieni ayi bisengo mu malu vayi wuba kubi tabunanga ayi mpeve yimbimbi yiba kunnatanga mu bibuangu bisuama.
30 Un Jēzus tam jautāja sacīdams: “Kā tev vārds?” Un viņš sacīja: “Leģions,” jo daudz velni iekš tā bija iegājuši
Yesu wunyuvula: —Dizina diaku nani e? Niandi wuvutula: —Lengio. Bila ziphevi ziwombo zimbimbi zikota mu mutu beni.
Ziphevi zimbimbi beni zileba Yesu muingi kabika kuba tuma benda ku diyenga. (Abyssos g12)
32 Bet tur bija liels cūku pulks ganos uz kalna, un tie Viņu lūdza, ka Viņš tiem atļautu ieiet tais cūkās. Un Viņš tiem atļāva.
Nkangu wu zingulu wuba dia vana mbata mongo. Ziphevi zimbimbizileba Yesu muingi zikota mu zingulu beni. Buna wuba vana minsua.
33 Un tie velni no tā cilvēka atstājušies iegāja tais cūkās, un tas pulks no kraujas nogāzās ezerā un noslīka.
Ziphevi zimbimbi zitotuka mu mutu ayi zikota mu zingulu. Muna yina thangu nkangu wu zingulu wunengumuka mu mongo nate ziyiza bua mu mbu. Buna zidiama.
34 Bet tie gani redzējuši, kas notika, aizbēga, un nogājuši to pasludināja pilsētā un ciemos.
Mu thangu minsungi mi zingulu mimona mambu momo mavioka, mitina ayi miyenda kamba mambu beni ku divula ayi mu zitsola.
35 Bet tie izgāja, to notikumu redzēt, un nāca pie Jēzus un atrada to cilvēku, no kā tie velni bija atstājušies, apģērbtu un prātīgu pie Jēzus kājām sēžam, un tie bijās.
Batu bayiza tala mambu momo mavioka. Bayiza vaba Yesu ayi bamona mutuwowo wutotulu ziphevi zimbimbi buna kavuendi va malu ma Yesu. Wuvuata minledi ayi diela diandi diduka. Buna bamona boma.
36 Un arī tie, kas to bija redzējuši, pasludināja viņiem, kā tas velna apsēstais tapis pestīts.
Batu bobo bamona mambu beni baba kamba buevi bu vukila mutu wowo wuyamusu kuidi ziphevi zimbimbi.
37 Un viss tas ļaužu pulks no tās Gadariešu tiesas Viņu lūdza, ka no tiem aizietu, jo tie no lielām bailēm bija pārņemti, un Viņš kāpa laivā un griezās atpakaļ.
Vana vawu batu ba zunga ki Ngelasa bu bamona boma bu ngolobuna baleba Yesu kabotuka mu zunga kiawu. Niandi wukuma mu nlungu ayi wuvutuka.
38 Bet tas vīrs, no kā tie velni bija atstājušies, Viņu ļoti lūdza, ka pie Viņa varētu palikt, bet Jēzus to atlaida sacīdams:
Mutu wowo wukulu mu ziphevi zimbimbi wuleba Yesu muingi kanlandakanavayi Yesu wumvutula ayi wunkamba:
39 “Griezies atpakaļ uz savām mājām un izteic, kādas lielas lietas Dievs tev ir darījis;” un tas nogāja pa visu to pilsētu, pasludinādams, kādas lielas lietas Jēzus tam bija darījis.
—Vutuka ku nzoꞌaku ayi samuna mambu moso Nzambi kavangidi. Buna mutu beni wuyenda, wuyemikisa, mu divula dioso, mambu Yesu kamvangila.
40 Un notikās, kad Jēzus atpakaļ nāca, tad tie ļaudis Viņu uzņēma, jo tur bija daudz, kas uz Viņu gaidīja.
Bu kavutuka, nkangu wu batu wuyakula Yesu bila batu boso baba kumvingila.
41 Un redzi, tur nāca viens vīrs, Jaīrus vārdā, un tas bija baznīcas priekšnieks, un tas Jēzum pie kājām krizdams lūdza, ka nāktu viņa namā.
Tala mutu wumosi dizina diandi Yayilusi. Niandi wuba pfumu yi nzo yi lukutukunu, wuyiza ayi wubua va malu ma Yesu, wunleba mu diambu kiza ku nzo andi
42 Jo tam bija viena vienīga meita ap divpadsmit gadiem, un tā bija nomirusi. Un Viņam ejot tie ļaudis spiedās virsū.
bila muanꞌandi wumosi kaka wunketo, wuba nduka-nduka kumi mimvu miodi wuba nduka mu fua. Bu kaba kuenda vayi nkangu wu batu wumfietikisa.
43 Un viena sieva, pie divpadsmit gadiem asins sērgā sirgusi, kas visu savu padomu bija izdevusi ārstiem un nevarējusi tapt dziedināta no neviena,
Nketo wumosi wuba kimbevo kiviokanga menga; kumi mimvu miodi kabedila kimbevo beni ayi wumana fukisa bima biandi bioso kuidi minganga. Vayi kadi munganga wumosi kasia nunga ko mu kumbelusa.
44 Piegājusi no aizmugures aizskāra Viņa drēbes vīli, un tūdaļ viņas asins skriešana nostājās.
Wufikama ku manima ma Yesu ayi wusimba tsongi nledi andi. Vana vawu menga makangama.
45 Un Jēzus sacīja: “Kas Mani aizskāris?” Un kad visi liedzās, tad Pēteris un tie, kas pie Viņa bija, sacīja: “Kungs, tie ļaudis Tev laužas virsū un Tevi spiež, un Tu saki: kas Mani aizskāris?”
Buna Yesu wuyuvula: —Nani wutsimbidi. Baboso bamanga kuawu kikinina. Diawu Piela kankambila va kimosi ayi bobo baba yandi: A Nlongi, nkangu wu batu wuzungididi ayi wufietikisidi ku zindambu zioso.
46 Bet Jēzus sacīja: “Mani kāds ir aizskāris; jo Es esmu manījis, ka spēks no Manis izgājis.”
Vayi niandi wuvutula: —Mutu wumosi wutsimbidi bila nzebi ti lulendo lutotukidi mu munu.
47 Bet tā sieva, redzēdama, ka to nevarēja slēpt, nāca drebēdama un metās ceļos priekš Viņa un Viņam izteica priekš visiem ļaudīm, kādas vainas dēļ tā Viņu bija aizskārusi, un ka tā tūdaļ bija palikusi vesela.
Nketo beni bu kamona ti kalendi suama ko, buna, wuyiza ayi lunkuku, wufukama va malu ma Yesu. Wusudikisa va ntuala wu batu boso bila kiokikansimbila ayi buevi kabelukididi.
48 Bet Viņš uz to sacīja: “Turi drošu prātu, Mana meita, tava ticība tev palīdzējusi; ej ar mieru!”
Yesu wunkamba: —A muanꞌama wunketo, minu kiaku kivukisidi, yenda mu ndembama.
49 Un Viņam vēl tā runājot, viens no tā baznīcas priekšnieka saimes nāca, uz šo sacīdams: “Tava meita ir nomirusi, neapgrūtini to Mācītāju.”
Buna kamanisini ko tuba, mutu wuba kuidi pfumu nzo yilukutukunu wuyiza ayi wunkamba: —Muanꞌaku wunketo fuidi, bika buela yamisa nlongi.
50 Bet Jēzus to dzirdējis tam atbildēja sacīdams: “Nebīsties, tici tikai, un viņa taps glābta.”
Yesu bu kawa bobo, wukamba Yayilusi ti: —Bika mona boma vayi wilukila kaka bila muanꞌaku wunketo wela beluka.
51 Un namā iegājis, Viņš nevienu nelaida iekšā, kā vien Pēteri un Jēkabu un Jāni un tās meitas tēvu un māti.
Bu katula ku nzo, wukandika batu boso babika kota mu nzobotula kaka Piela, Yowani, Zaki ayi dise ayi ngudi yi muana ndumba.
52 Bet visi raudāja un to nožēloja; bet Viņš sacīja: “Neraudiet, tā nav mirusi, bet tikai guļ.”
Batu boso badila ayi banionga mu diambu diandi ayi wuba kamba: —Bikanu dila bila kadi fua ko, tulu tuandi kalekidi.
53 Un tie Viņu apsmēja, zinādami, ka tā bija nomirusi.
Batu baba kunsekinina bila bazabati fuidi.
54 Bet visus izdzinis, Viņš satvēra viņas roku, sauca un sacīja: “Meitiņa, celies augšām.”
Buna Yesu wusimba koko ku muana ndumba ayi wutuba mu mbembo yingolo: —Muanꞌama, telama kuaku.
55 Un viņas dvēsele atgriezās, un tā tūdaļ uzcēlās; un Viņš pavēlēja, tai dot ēst.
Buna wufuluka ayi wutelama; Yesu wuvana minsua mu diambu bamvana bidia.
56 Un viņas vecāki iztrūcinājās. Bet Viņš tiem pavēlēja, nevienam to nesacīt, kas bija noticis.
Zimbuta zi muana ndumba zisimina. Yesu wuba kandika babika kambakadi kuidi mutu wumosi mambu maviokidi.
