Lūkas Evaņg̒elijs 6
1 Un notikās vienā svētdienā Viņam caur labību ejot, ka Viņa mācekļi vārpas plūca un ēda, ar rokām tās izberzdami.
KADEKADEO ni ran en japat kariau a kotin weid nan mat en korn o japwilim a tounpadak kan ap dolun wan korn o irririj nan pa arail, ap kankan.
2 Bet kādi no farizejiem uz tiem sacīja: “Kam jūs dariet, ko svētdienās darīt nav brīv?”
A Pari jar akai indan irail: Menda komail kin wiada, me jota pun, en wiaui ni ran en japat?
3 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jūs neesat lasījuši, ko Dāvids ir darījis, kad tas bija izsalcis līdz ar tiem, kas pie viņa bija?
Iejuj ari kotin japen majani on irail: Komail jota wadoker, me Dawid wiadar ni a men manadar, i o me ian i?
4 Ka tas ir iegājis Dieva namā un tās Dievam noliktās maizes ņēmis un ēdis un devis arī tiem, kas pie viņa bija, kādas ēst nevienam nav brīv kā vien priesteriem.”
Duen a pedelon on nan tanpaj en Kot, o ale prot en kajanjal, o kankan o pil ki on me ian i, me jota pun, aramaj en tunole, jamero kan eta?
5 Un Viņš uz tiem sacīja: “Tas Cilvēka Dēls ir kungs arī par svētdienu.”
O majani on irail: Nain aramaj pil kaun en japat.
6 Bet atkal citā svētdienā Viņam baznīcā ejot un mācot notikās, ka tur bija cilvēks, kam labā roka bija nokaltusi.
A kadekadeo ni eu japat a kotilon on nan jinakoke kaweweda. A aramaj amen mia, me pa a pali maun motorla.
7 Bet tie rakstu mācītāji un farizeji uz Viņu glūnēja, vai Viņš svētdienā nedziedinās, ka atrastu vainas pie Viņa.
A jaunkawewe o Parijar akan majamajan i, ma a pan kakelada i ni ran en japat, pwe re en kadipa i.
8 Bet tas Viņu domas nomanīja un sacīja uz to cilvēku, kam tā nokaltusi roka bija: “Celies un stājies šeit vidū!” Un tas cēlās un nostājās.
A kotin ani ar lamelam ap majani on aramaj o, me pa a motorla: Uda kodo met! A ap uda ko on waja o.
9 Tad Jēzus uz tiem sacīja: “Es jums ko vaicāšu: vai ir brīv svētdienā labu darīt, vai ļaunu darīt, dzīvību glābt vai maitāt?”
Iejuj ap kotin majani on irail: I men idok re omail, da me pun en wiada ni ran en japat n o me mau de me jued? En kolekol de kawela maur en aramaj?
10 Un tos visapkārt uzlūkojis, Viņš uz to cilvēku sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas tā darīja; un viņa roka tam atkal tapa vesela, itin kā tā otra.
I ari kotin aupwil jili po’rail majani on i: Kapawei pa om! A ap wiada, pa a ap kelailada, a maula dueta me teio.
11 Un tie tapa trakuma pilni un sarunājās savā starpā, ko Jēzum darīt.
Irail ap makaradar kaualap o kapukapun pena, da me re pan wiai on Iejuj.
12 Bet notikās tanīs dienās, ka Viņš izgāja uz to kalnu Dievu lūgt; un Viņš palika cauru nakti Dieva lūgšanā.
Kadekadeo ni ran oko, a kotidala pon nana pwen laolao. I ari kotin laolao on Kot lao waja ran.
13 Un kad gaisma ausa, tad Viņš sasauca Savus mācekļus un izredzēja no tiem divpadsmit, kurus Viņš arī nosauca par apustuļiem:
A lao ran pajan, ap kotin molipei pena japwilim a toun padak kan. A kotin piladar ekriamen, me a kamareki wanporon.
14 Sīmani, ko Viņš arī nosauca Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli,
Jimon me a kotin kaadeaneki Petruj, o ri a Andreaj, o Iakopuj, o Ioanej, o Pilipuj, o Partolo mauj,
15 Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas ir nosaukts Zelotes,
O Matauj, o Tomaj, o Iakopuj nain Alpauj, o Jimon, me adaneki Jelotej,
16 Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas palika par nodevēju.
O Iudaj nain Iakopuj, o Iudaj Ijkariot, me panala i.
17 Un ar tiem zemē nokāpis Viņš stāvēja klajā vietā, un Viņa mācekļu draudze un liels pulks ļaužu no visas Jūdu zemes un Jeruzālemes un no Tirus un Sidonas jūrmalas bija nākuši, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām sērgām,
A lao kotin ian ir kotidi don waja kij nan jap patapat o, jap wilim a tounpadak kan toto o aramaj nederenia pokon don i jan nan Iudaa, o Jerujalem, o Tiruj, o Jidon, re mi pon oror, pwen ron i o kakelailada jan nr jomau kan;
18 Arī tie, kas tapa mocīti no nešķīstiem gariem, - un tie tapa darīti veseli.
O me kalokolok ren nen jaut akan ap kelailadar.
19 Un visi tie ļaudis meklēja Viņu aizskart, jo spēks izgāja no Viņa un Viņš visus dziedināja.
A aramaj karoj men doke I, pwe rojon kin pwiliwei jan i, kakel irail karoj.
20 Un Savas acis uz Saviem mācekļiem pacēlis, Viņš sacīja: “Svētīgi esat jūs nabagi, jo jums pieder Dieva valstība.
A ap kotin aupwil jili pon japwilim a tounpadak kan majani: Meid pai komail, me jamama, pwe noumail wein nanlan.
21 Svētīgi esat, kas tagad izsalkuši, jo jūs tapsiet paēdināti. Svētīgi esat, kas tagad raudāt, jo jūs smiesities.
Meid pai komail, me men manadar anjau wet, pwe komail pan medila. Meid pai komail, me kin janejan anjau wet, pwe komail pan kaurur.
22 Svētīgi esat, kad cilvēki jūs ienīd, un kad tie jūs izslēgs un lamās un jūsu vārdu kā ļaunu atmetīs Tā Cilvēka Dēla dēļ.
Komail meid pai, ma aramaj akan kailon kin komail, o kaje komail la, o kidaue komail, o kawela ad omail, pwe dene me jued, pweki Nain aramaj.
23 Priecājaties tanī dienā un dejiet, jo redzi jūsu alga ir liela debesīs; jo tāpat viņu tēvi darījuši tiem praviešiem.
Komail en peren ni ran o, o lujiluj, pwe kilan, pwain omail me lapalap nanlan, pwe iduen me jam arail akan wiai on jaukop akan.
24 Bet ak vai jums, bagātiem, jo jums jau sava alga!
A me juedi on komail kapwapwa kan, pwe komail anekier omail peren.
25 Ak vai jums, kas esat piebarojušies, jo jūs izsalksiet! Ak vai jums, kas tagad smejaties, jo jūs noskumsities un raudāsiet!
Juedi on komail, me medier, pwe komail pan dupokala. Juedi on komail, me kin peren anjau wet, pwe komail pan mauk o janejan.
26 Ak vai jums, kad visi cilvēki labu par jums runā, jo tāpat viņu tēvi darījuši tiem viltīgiem praviešiem.
Juedi on komail, ma aramaj akan karoj pan lokaia mau kin komail; pwe iduen me jam arail akan wiai on jaukop likam akan.
27 Bet Es saku jums, kas to dzirdiet: mīlējiet savus ienaidniekus; dariet labu tiem, kas jūs ienīd.
A I indai on komail, me kin roneron, pok on omail imwintiti, wiawia mau on me kin kailon kin komail,
28 Svētījiet tos, kas jūs nolād; lūdziet par tiem, kas jūs apkaitina.
Kapaiada, me kin karia komail la, kapakapa kin ir, me kainjenjuede kin komail;
29 Tam, kas tev vaigā sit vienā pusē, tam sniedz arī otru; un tam, kas tavu mēteli ņem, tam arī neliedz svārkus.
O me pikir uk ni apali en lilk in jap om, pil ki on i pali teio, o me pan kijan om likau pup, pil mueid on i noum jakit.
30 Bet dod ikkatram, kas tevi lūdz; un neatprasi no tā, kas ņem, kas tev pieder.
K ion karoj, me kin poeki re om, o me pan atia jan om, koe der poeki re a, a kapuredo.
31 Un itin kā gribat, lai citi ļaudis jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem.
A duen me komail men, aramaj en wia on komail, iduen me komail en wiai on irail.
32 Un kad mīlējāt tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums nākas? Jo grēcinieki arīdzan mīl tos, kas viņus mīl.
Pwe ma komail pok on, me kin pokepoke komail, da me pan katin pamail? Pwe me dipan akan pil kin pok on kompoke parail.
33 Un kad labu dariet tiem, kas jums labu dara, kāda pateicība jums nākas? Jo grēcinieki to dara tāpat.
A ma komail wiawia mau on, me wia mau on komail, da me pan katin pamail? Pwe me dipan akan kin wia pil dueta.
34 Un kad aizdodat tiem, no kā cerējat atdabūt, kāda pateicība jums nākas? Jo arī grēcinieki grēciniekiem aizdod, lai to pašu atdabū.
A ma komail pan ki on irail, me komail akpwainonki, da me pan katin pamail? Pwe me dipan akan pil kin wiai on me dipan, pwen ale me duete.
35 Bet mīlējiet savus ienaidniekus un dariet labu un aizdodiet, nekā atkal par to negaidīdami, un tad jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Tā Visuaugstākā bērni; jo Viņš ir laipnīgs pret nepateicīgiem un ļauniem.
A pok on omail imwintiti, o wiawia mau, o ki on jo akapwainok, a pwain omail pan lapalap, o komail pan jeri en me lapalap o. Pwe a kupura, me jo danke o me jued akan.
36 Tāpēc esiet žēlīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlīgs.
Komail ari kadek rajon Jam omail me kalanan.
37 Netiesājiet, tad jūs netapsiet tiesāti; nepazudinājiet, tad jūs netapsiet pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots.
Ender kadeikada a komail jota pan pakadeikada. Ender kariala, a komail jota pan kariala. Lapwada, a komail pan lapwada.
38 Dodiet, tad jums taps dots: pilns, saspaidīts, sakratīts un pār pārim ejams mērs jums taps iedots jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojiet, jums taps atmērots.”
Kijakija wei, a a pan depuk on komail dal mau eu, me idan pena, o itik pena, o dir kaualap, me pan ko on komail. Pwe men jon ota, me komail kin jonki, iduen a pil pan jon on komail.
39 Viņš tiem arī sacīja vienu līdzību: “Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai tie abi nekritīs bedrē?
A kotin pil majani on irail karajeraj eu: Da, me majkun pan kak kare me majkun? Ira karoj jota pan pupedi nan por o?
40 Māceklis nav augstāks pār savu mācītāju: kad māceklis ir kā viņa mācītājs, tad viņš ir pilnīgs.
Tounpadak jota kin laude jan a jaunpadak. Ma tounpadak paroki on a jaunpadak, nan a unjokala.
41 Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā paša acī tu nenomani?
A menda koe kilekilan pul ni maj en ri om ol, ap jota kan ataut o ni pein maj om?
42 Jeb, kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid brāli, es to skabargu no tavas acs gribu izvilkt, un to baļķi savā paša acī tu neredzi? Tu liekuli, velc papriekš to baļķi no savas acs, un tad pielūko, ka tu to skabargu no sava brāļa acs vari izvilkt.
De iadue, koe pan indan ri om: Ri ai, aui maj, i pan ki jan pul ni maj om, ap jota kilan ataut o ni maj om? Malaun amen koe, ki jan maj ataut o ni maj om, a koe ap pan kak kilan, duen om pan kak kijan pul, me mi ni maj en ri om.
43 Jo tas nav labs koks, kas nes nelāga augļus, nedz nelāga koks, kas nes labus augļus.
Pwe tuka mau jota pan wa jued. Pil jota tuka jued pan wa mau.
44 Ikkatrs koks top pazīts pie saviem augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem.
Tuka karoj kin diarok kida a wa. Pwe aramaj jota kak dolun jan pik ni tuka kamadak, aramaj pil jota kin dolun jan wan wain ni tuka mal.
45 Labs cilvēks no savas labas sirds mantas izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunas sirds mantas izdod ļaunu. Jo no sirds pilnības mute runā.
Aramaj mau amen kin kapwareda me mau jan nan a pai mau en monion i, a me jued amen kin kapwareda me jued jan nan a jued, pwe aua kin kida jan nan audepan monion o.
46 Bet ko jūs Mani saucat: Kungs, Dievs! un nedarāt, ko Es saku?
A iaduen, komail kin indan ia: Main, Main, ap jota kin wiada, me I kin inda?
47 Ikviens, kas pie Manis nāk un Manus vārdus dzird un dara, - Es jums rādīšu, kam viņš līdzināms.
Meamen ko don ia o roneron ai maj an kan, o kapwaiada, nan I pan kajale on komail, me a raj on.
48 Tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku taisīdams dziļi raka un pamatu lika uz klints. Kad nu plūdi gadījās, tad tā straume lauzās uz to ēku, bet viņu nespēja kustināt, jo tā bija uzlikta uz klints.
Nan i me rajon aramaj amen, me kauada im eu o weirada lol, o pajonedi pon paip. A lapake lao pwilido, ad ap maimai on im o, ap jo kak kamokidedala, pwe a kakau pon paip o.
49 Bet kas dzird un nedara, tas ir līdzināms cilvēkam, kas ēku uztaisīja uz zemes bez pamata; un tā straume lauzās un tā ēka tūdaļ sagruva, un šīs ēkas gāšanās bija liela.”
A meamen roneron, ap jota kapwaiada, nan a rajon aramaj amen, me kauada im eu nan pwel jo pajonedi. A lapake pwil maiai on, a ap madan ronk pajan, o ola en im o me laud.
