Lūkas Evaņg̒elijs 5
1 Bet notikās, kad tie ļaudis pie Viņa spiedās, Dieva vārdu dzirdēt, un Viņš stāvēja pie Ģenecaretes ezera,
Lao esa, Yesus nanori atahori ra sia dꞌano Galilea suun. Atahori hetar rema rae rena Lamatualain Hara-liin. Losa ara rakaseseti heo rala Yesus.
2 Tad Viņš redzēja divas laivas pie ezera stāvam, bet tie zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja savus tīklus.
Deka naa, hambu manatasi ra raisi puꞌa nara sia madꞌaꞌ ata. Boe ma Yesus nita ofa rouꞌ rua mananafuꞌ sia naa.
3 Bet Viņš kāpa vienā laivā, kas Sīmanim piederēja, un tam lūdza, maķenīt no malas nocelt, un Viņš nosēdās un mācīja tos ļaudis no tās laivas.
Ofaꞌ naa ra Simon enan esa. Boe ma Yesus hene nisiꞌ Simon ofan, ma noꞌe e tola ofaꞌ nisiꞌ oe romaꞌ mbei. Basa ma Ana endoꞌ nanori atahori hetar naa ra.
4 Un beidzis runāt Viņš uz Sīmani sacīja: “Dodies uz augšu, un izmetiet savus tīklus, ka jūs lomu velkat.”
Ana nanori basa, ma olaꞌ neu Simon nae, “Simon! Misiꞌ mamana romaꞌ mbei fo nggari puꞌat sia naa. Te dei fo hei hambu uꞌu hetar.”
5 Un Sīmanis atbildēja un uz Viņu sacīja: “Kungs, mēs cauru nakti strādājuši un nenieka neesam dabūjuši; bet uz Tavu vārdu es to tīklu gribu izmest.”
Te Simon nataa nae, “Papa dei! Hai puꞌa tetembaꞌ sa teme-ao, te nda mala uꞌu boaꞌ esa sa boe! Te huu Papa maꞌo naa ena, de, au uꞌondaꞌ sobꞌa.”
6 Un kad tie to darīja, tad tie saņēma lielu pulku zivju, tā ka viņu tīkls saplīsa.
Boe ma ara raꞌondaꞌ puꞌat. Leleꞌ rae lea baliꞌ ata neu, puꞌat a sofeꞌ noꞌ a uꞌu, losa puꞌat a sii mbei ena.
7 Un tie meta ar roku saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai nāktu palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tik negrima.
Boe ma Simon randu nonoon mana sia ofaꞌ laen fo rema tulun se. De ara ao uꞌu ofaꞌ rala reu, de ofa karuaꞌ naa ra sofeꞌ roꞌa uꞌu, de raeꞌ a molo.
8 Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, tad viņš krita Jēzum pie kājām un sacīja: “Kungs, izej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”
Simon nonoo manatasi nara, Yakobis no Yohanis, naeni Sabadeus ana nara, ara o sia naa boe. Ara o titindindiꞌ a, huu rala uꞌu hetar seli. Leleꞌ Simon Petrus nita saa mana dadꞌiꞌ naa, ma ana sendeꞌ lululanggan sia Yesus matan nae, “Au ia, atahori mana tao sala-kiluꞌ naen seli ena. Dadꞌi malole lenaꞌ Lamatuaꞌ afiꞌ deka-deka mo au fai.” Te Yesus nataa nae, “Simon! Afiꞌ duꞌa nae-nae dalaꞌ naa, huu Au ae pake nggi. Hei ia, biasa sangga uꞌu. Te ia na Au unori nggi sangga atahori fo tungga Au.”
9 Jo tam izbailes bija uzgājušas un visiem, kas pie viņa bija, par šo lomu, ko tie bija vilkuši;
10 Tā arī Jēkabam un Jānim, Cebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja uz Sīmani: “Nebīsties, jo no šī laika tev būs cilvēkus zvejot.”
11 Un tie vilka savas laivas pie malas un, visas lietas atstājuši, gāja Viņam pakaļ.
Basa ma ara lea tuteꞌ ofa nara madꞌaꞌ ata reu. Boe ma ara lao hela basa saa-saa nara, fo tungga Yesus.
12 Un notikās, kad Viņš tur bija vienā pilsētā, redzi, tad viens cilvēks, spitālības pilns, Jēzu redzēdams nometās uz savu vaigu, Viņu pielūdza un sacīja: “Kungs, ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.”
Sia kamboꞌ sa, Yesus nandaa no atahori sa hedꞌi kusta ndule ao na. Leleꞌ ana nita Yesus, boe ma neu sendeꞌ lululanggan ma beꞌutee sia matan losa rae a. Boe ma nae, “Amaꞌ, e! Tulun au dei! Au bubꞌuluꞌ, Amaꞌ bisa muꞌuhahaiꞌ hedꞌi ngga ia. Sadꞌi Amaꞌ nau. Naa fo atahori sudꞌi boe melumudꞌu au fai.”
13 Un roku izstiepis, Viņš to aizskāra sacīdams: “Es gribu, topi šķīstīts.” Un tūdaļ spitālība no tā nozuda.
Boe ma Yesus loo liman de nggama e. Boe ma olaꞌ nae, “Au nau! Hai leon! Olaꞌ basa ma, hedꞌi kusta mopꞌo neuꞌ ena mia atahori naa aon.
14 Un Viņš tam pavēlēja, nevienam to nesacīt: “Bet noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis tiem par liecību.”
Boe ma Yesus olaꞌ fee nesenenedꞌaꞌ neu e nae, “Musunedꞌa malolole! Ho hai ena, te afiꞌ mufadꞌe esa boe! Ho musi tungga baꞌi Musa parendan dei. Dadꞌi muu sia malangga agama leo, fo ana paresaꞌ ao ma, naa fo ana nahine hedꞌis ma hai tebꞌe ena, do hokoꞌ. Basa na, ho musi mendi tutunu-hohotuꞌ moꞌe makasi, fo basa atahori bubꞌuluꞌ oi, ho hai tebꞌe ena.”
15 Un Viņa slava jo vairāk izpaudās, un daudz ļaudis sapulcējās, Viņu dzirdēt un tapt dziedināti no savām slimībām.
Mae Yesus ai o, nda doo sa ma dudꞌuit soꞌal koasa Na naa, nenedꞌui-bꞌenggaꞌ sia bee-bꞌee. Dadꞌi atahori ra akaꞌ nonggo-nonggo rema rae rena E nanori se. Boe ma Ana naꞌahahaiꞌ atahori hetar mia hedꞌis mataꞌ-mataꞌ
16 Bet Viņš nogāja tuksnesī un pielūdza Dievu.
Te Yesus o hii dinggoꞌ Aon mia atahori hetar, fo neu hule-oꞌe sia mamana rouꞌ.
17 Un notikās kādā dienā Viņam mācot, tad tur farizeji sēdēja un bauslības mācītāji, kas bija nākuši no visiem Galilejas un Jūdejas un Jeruzālemes miestiem. Un Tā Kunga spēks parādījās Viņam dziedinājot,
Lao esa, Yesus nanori atahori sia ume sa. Leleꞌ naa hambu atahori mia partei agama Farisi ro meser agama hira, rema rena E. Ara rema mia kambo-kamboꞌ sia propensi Galilea, propensi Yudea, ma kota Yerusalem. Lamatualain fee koasa neu Yesus fo naꞌahahaiꞌ atahori mamahedꞌiꞌ ra.
18 Un redzi, vīri nesa uz gultas vienu cilvēku, tas bija melmeņu sērdzīgs; un tie meklēja, to ienest un nolikt Viņa priekšā.
Leleꞌ naa, hambu atahori hira ndoro rendi atahori mamaluꞌu sa sia radꞌat sa ata. Ara sangga dalaꞌ fo ro atahori mamaluꞌuꞌ naa nisiꞌ Yesus fo naꞌahahaiꞌ e. Te ume naa sofeꞌ no atahori ena, de raꞌasusuuꞌ rala reu, te nda bisa sa. Naa de, ara rendi atahori mamaluꞌuꞌ a ume ata neu. Boe ma ara ofe randola ume a sinin, de raꞌondaꞌ atahori mamaluꞌuꞌ mana sia radꞌat ata naa. Ara raꞌondaꞌ e, nisiꞌ atahori hetar taladꞌan nara, nandaa no Yesus matan.
19 Un neatrazdami, kur viņu ienest, to ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā.
20 Un Tas viņu ticību redzēdams uz to sacīja: “Cilvēks, tavi grēki tev ir piedoti.”
Yesus nita ma nahine nae, ara ramahere Eni bisa naꞌahahaiꞌ sira nonoon. Boe ma Ana olaꞌ neu atahori mamaluꞌuꞌ naa nae, “Ana, ngge! Au fee ambon neu sala mara ena.”
21 Un tie rakstu mācītāji un farizeji iesāka domāt pie sevis un sacīt: “Kas Tas tāds, ka Tas runā Dieva zaimošanas? Kas var grēkus piedot kā vien Tas Vienīgais Dievs?”
Rena Yesus olaꞌ naꞌo naa, boe ma atahori Farisi ro meser agama ra mulai ratatane rae, “Heꞌe! Akaꞌ Lamatualain mesaꞌ ne naꞌena hak fee ambon neu atahori sala-kilu nara. Te eni ia, seka, de tao aon onaꞌ Lamatualain! Ia, neꞌemutis!”
22 Bet nomanīdams viņu domas, Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Ko jūs domājat savās sirdīs?
Te Yesus bubꞌuluꞌ rala nara. De Ana olaꞌ nae, “Taꞌo bee de hei duꞌa mae Au ia, olaꞌ neꞌemutis?
23 Kas ir vieglāki sacīt: tavi grēki tev ir piedoti, vai sacīt: celies un staigā?
Au ia, Atahori Matetuꞌ a. Au uꞌena hak fee ambon neu atahori sala-kilu nara. Mete ma Au ufadꞌeꞌ a atahori mamaluꞌuꞌ ia ae, ‘Au fee ambon neu sala mara ena’, hei nda mita Au koasa ngga saa sia raefafoꞌ ia sa. Te mete ma Au ae, ‘Fela leo! Haꞌi mala radꞌat ma fo baliꞌ.’ Mete ma ana fela neuꞌ ena, hei feꞌe mita koasa Ngga. Naa de, Au ae uꞌuhahaiꞌ atahori mamaluꞌuꞌ ia, naa fo hei o bubꞌuluꞌ, Au uꞌena hak fee ambon neu atahori sala-kilun.” Boe ma Ana heoꞌ mbali atahori mamaluꞌuꞌ a, de olaꞌ nae, “Mumburiꞌ leo! Haꞌi mala radꞌat ma, fo lao baliꞌ ume muu!”
24 Bet lai jūs zināt, ka Tam Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes, grēkus piedot, (tad Viņš uz to melmeņu sērdzīgo sacīja: ) Es tev saku: celies un ņem savu gultu un ej uz savām mājām!”
25 Un tas tūdaļ viņiem redzot pacēlās, paņēma to, uz ko tas bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām Dievu slavēdams.
Aiboiꞌ ma, atahori naa fela nambariiꞌ sia atahori hetar mata nara, de haꞌi nala radꞌat na. Boe ma ana lao baliꞌ no koa-kio Lamatualain.
26 Un brīnīšanās visiem uzgāja, un tie slavēja Dievu: un tie bijāšanas pilni sacīja: “Mēs šodien brīnuma lietas esam redzējuši.”
Rita taꞌo naa ma basa atahori mbo-mboꞌ a. Boe ma ara soꞌu rananaru Lamatualain naran rae, “Lamatualain manaseliꞌ, o! Faiꞌ ia, hita tita dꞌala manaseliꞌ no mata ao tara ena!”
27 Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja vienu muitnieku, vārdā Levi, pie muitas sēžam un uz to sacīja: “Nāc Man pakaļ.”
Nda doo sa ma, Yesus dea nema mia ume naa, ma nita atahori mana edꞌa bea sa endoꞌ sia mamana edꞌa bea na. Atahori naa naran Lewi. Boe ma Yesus noꞌe nae, “Uma tungga Au!”
28 Un visu atstājis tas cēlās un gāja Viņam pakaļ.
Lewi rena nala, ma ana fela neuꞌ ena, lao hela basa-bꞌasaꞌ e sia naa, de neu tungga Yesus.
29 Un Levi Viņam taisīja lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas līdz ar tiem apsēdās.
Basa ma, Lewi tao fefetas fo noꞌe Yesus neu sia umen. Ana o noꞌe nonoo mana edꞌa bea nara, ro fuiꞌ ra, fo rema ra fefetas.
30 Un tie rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: “Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?”
Te hambu atahori partei agama Farisi hira, ro meser agama ra, oꞌolaꞌ Yesus ana dedꞌenu nara rae, “Taꞌo bee de hei endoꞌ mia mo atahori nda papakeꞌ ra sa, onaꞌ mana edꞌa bea ro atahori nda malololeꞌ naa ra sa? Atahori maloleꞌ afiꞌ miꞌibꞌue mo atahori mataꞌ naa ra!”
31 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Veseliem ārstus nevajag, bet vājiem.
Te Yesus nafadꞌe se nae, “Atahori mamahedꞌiꞌ memaꞌ parlu doter. Te atahori nda mamahedꞌiꞌ ra sa, nda parlu sa.
32 Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēcinekus.”
Au uma fo mete-seꞌu atahori nda maloleꞌ ra sa. Te nda uma fo mete-seꞌu atahori mana duꞌa rae sira aon ndoo-tetuꞌ ena.”
33 Bet tie uz Viņu sacīja: “Kāpēc Jāņa mācekļi tik daudz gavē un Dievu lūdz, tā kā arī tie farizeju mācekļi, bet tavi ēd un dzer?”
Basa ma, atahori mia partei agama Farisi ro meser agama ra oꞌolaꞌ mbali Yesus rae, “Taꞌo ia, Amaꞌ! Yohanis Mana Saraniꞌ a ana mana tungga nara puasa ma hule-oꞌe rakandooꞌ a. Atahori Farisi ra ana mana tungga nara o tao onaꞌ naa boe. Te taꞌo bee de Amaꞌ ana mana tungga mara akaꞌ raa rinu rakandooꞌ a? Ara nda puasa rita sa, do?
34 Bet Viņš uz tiem sacīja: “Kāzu ļaudīm jūs nevarat likt gavēt, kamēr brūtgāns pie viņiem.
Te Yesus olaꞌ no se nendiꞌ nekendandaaꞌ nae, “Memaꞌ hei bubꞌuluꞌ ena, mete ma hambu feta kakabꞌiꞌ, mana neu fefetas ra nda puasa sa, te raa-rinu raꞌabeta. Mete ma touꞌ mana masao feuꞌ a feꞌe sia naa, na tantu basa se raa-rinu raꞌabꞌue.
35 Bet nāks dienas, kad brūtgāns tiem būs atņemts, tanīs dienās tad tie gavēs.”
Te dei fo lao esa, mete ma atahori feaꞌ toꞌu rendi tou mana sao feuꞌ a, na nonoo nara susa, fo ara feꞌe puasa ena.”
36 Un Viņš sacīja uz tiem arī līdzību: “Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām; citādi viņš tik saplēsīs tās jaunās, un tas ielāps no tām jaunām nederēs uz tām vecām.
Basa ma, Yesus nafadꞌe nekendandaaꞌ esa fai nae, “Nda hambu atahori haꞌi teme feuꞌ eꞌetuꞌ esa, fo tanda neu badꞌu mbara manasikaꞌ sa. Te mete ma safe badꞌu a, na teme feuꞌ naa kukundu ma badꞌu a boe sika.
37 Un neviens nelej jaunu vīnu vecos ādas traukos; citādi tas jaunais vīns tos traukus pārplēsīs un izgāzīsies, un tie trauki ies bojā;
Onaꞌ naa boe atahori nda oni tua feuꞌ nisiꞌ sambat mana mbokoꞌ sa. Te mete ma sambat fanggi e, na tuaꞌ nandali hendi e. Dadꞌi tua feuꞌ musi oni neu sambat feuꞌ boe. [No taꞌo naa, Yesus nanori se nae, Eni nenori feun, afiꞌ neꞌebꞌue no atahori Farisi ra nenori mbaran.]
38 Bet jaunu vīnu būs liet jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.
39 Un nevienam, kas to veco dzēris, tūdaļ neiegribās tā jaunā, jo tas saka: tas vecais ir labāks.”
Atahori mana ninu nita oe anggor mbaraaꞌ ena, nda hii ninu anggor feuꞌ sa. Huu nahine nae, “Anggor mana nenembedꞌa mbaraaꞌ naa, maladꞌan seli!”
