Lūkas Evaņg̒elijs 24
1 Bet pirmajā nedēļas dienā it agri, gaismai austot, tās sievas nāca pie kapa un nesa tās svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.
ⲁ̅ⲛ̅ⲥⲟⲩⲁ ⲇⲉ ⲙⲡⲥⲁⲃⲃⲁⲧⲟⲛ ⲉϩⲧⲟⲟⲩⲉ ⲛ̅ϣⲱⲣⲡ̅ ⲁⲩⲉ͡ⲓ ⲉⲡⲉⲙϩⲁⲟⲩ ⲉⲣⲉⲛ̅ϩⲏⲛⲉ ⲛ̅ⲧⲟⲟⲧⲟⲩ ⲉⲛⲧⲁⲩⲥⲃ̅ⲧⲱⲧⲟⲩ ⲛⲙϩⲉⲛⲕⲟⲟⲩⲉ ⲛⲙ̅ⲙⲁⲩ. ⲛⲉⲩⲙⲉⲩⲉ ⲇⲉ ⲡⲉ ϩⲣⲁⲓ̈ ⲛ̅ϩⲏⲧⲟⲩ ϫⲉ ⲛⲓⲙ ⲁⲣⲁ ⲡⲉⲧⲛⲁⲥⲕⲟⲣⲕⲣ ⲛⲁⲛ ⲙ̅ⲡⲱⲛⲉ.
2 Un tās atrada to akmeni no kapa noveltu,
ⲃ̅ⲛ̅ⲧⲉⲣⲟⲩⲉ͡ⲓ ⲇⲉ ⲁⲩϩⲉ ⲉⲡⲱⲛⲉ ⲉⲁⲩⲥⲕⲣⲕⲱⲣϥ̅ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲙⲡⲉⲙϩⲁⲟⲩ.
3 Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
ⲅ̅ⲁⲩⲃⲱⲕ ⲇⲉ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲙ̅ⲡⲟⲩϩⲉ ⲉⲡⲥⲱⲙⲁ ⲙ̅ⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲓ̅ⲥ̅.
4 Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens.
ⲇ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ϩⲙ̅ⲡⲧⲣⲉⲩϣⲧⲟⲣⲧⲣ̅ ⲉⲧⲃⲉⲡⲁⲓ̈ ⲉⲓⲥⲣⲱⲙⲉ ⲥⲛⲁⲩ ⲁⲩⲉ͡ⲓ ⲉϫⲱⲟⲩ ϩⲛ̅ϩⲉⲛϩⲃⲥⲱ ⲉⲩⲣⲟⲩⲟⲓ̈ⲛ.
5 Un kad tās pārbijušās galvu nokāra, viņi uz tām sacīja: “Ko jūs meklējat to dzīvo pie mirušiem?
ⲉ̅ⲛⲧⲉⲣⲟⲩⲣ̅ϩⲟⲧⲉ ⲇⲉ ⲁⲩⲡⲁϩⲧϫⲱⲟⲩ ⲉⲡⲉⲥⲏⲧ ⲉϫⲙⲡⲕⲁϩ ⲡⲉϫⲁⲩ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲁϩⲣⲱⲧⲛ̅ ⲧⲉⲧⲛ̅ϣⲓⲛⲉ ⲛ̅ⲥⲁⲡⲉⲧⲟⲛϩ̅ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲧⲙⲟⲟⲩⲧʾ
6 Viņš nav šeitan, bet ir uzcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams iekš Galilejas,
ⲋ̅ⲛϥ̅ⲙ̅ⲡⲉⲓ̈ⲙⲁ ⲁⲛ ⲁⲗⲗⲁ ⲁϥⲧⲱⲟⲩⲛ ⲁⲣⲓⲡⲙⲉⲩⲉ ⲛ̅ⲑⲉ ⲉⲛⲧⲁϥϣⲁϫⲉ ⲛⲙ̅ⲙⲏⲧⲛ̅ ϫⲓⲛⲉϥϩⲛ̅ⲧⲅⲁⲗⲓⲗⲁⲓⲁ
7 Sacīdams: Tam Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšām celties.”
ⲍ̅ⲉϥϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ϩⲁⲡⲥ̅ ⲉⲧⲣⲉⲩⲡⲁⲣⲁⲇⲓⲇⲟⲩ ⲙ̅ⲡϣⲏⲣⲉ ⲙ̅ⲡⲣⲱⲙⲉ ⲉⲧⲟⲟⲧⲟⲩ ⲛϩⲉⲛⲣⲱⲙⲉ ⲣ̅ⲣⲉϥⲣ̅ⲛⲟⲃⲉ ⲛ̅ⲥⲉⲥxⲟⲩ ⲙ̅ⲙⲟϥ ⲛϥⲧⲱⲟⲩⲛ ϩⲙ̅ⲡⲙⲉϩϣⲟⲙⲛⲧ̅ ⲛ̅ϩⲟⲟⲩ.
8 Un tās pieminēja Viņa vārdus.
ⲏ̅ⲁⲩⲱ ⲁⲩⲣ̅ⲡⲙⲉⲉⲩⲉ ⲛ̅ⲛⲉϥϣⲁϫⲉ
9 Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
ⲑ̅ⲁⲩⲕⲟⲧⲟⲩ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲙ̅ⲡⲉⲙϩⲁⲟⲩ ⲁⲩϫⲉⲛⲁⲓ̈ ⲉⲡⲙⲛ̅ⲧⲟⲩⲉ ⲛⲙ̅ⲡⲕⲉⲥⲉⲉⲡⲉ ⲧⲏⲣϥ̅.
10 Un tur bija Marija Madaļa un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un tās citas ar tām, tās tiem apustuļiem to sacīja.
ⲓ̅ⲛⲉⲙⲁⲣⲓⲁ ⲇⲉ ⲧⲉ ⲧⲙⲁⲅⲇⲁⲗⲏⲛⲏ ⲛⲙ̅ⲓ̈ⲱϩⲁⲛⲛⲁ ⲛⲙ̅ⲙⲁⲣⲓⲁ ⲧⲁⲓ̈ⲁⲕⲱⲃⲟⲥ ⲁⲩⲱ ⲡⲕⲉⲥⲉⲉⲡⲉ ⲉⲧⲛⲙⲙⲁⲩ. ⲛⲉⲩϫⲱ ⲇⲉ ⲛ̅ⲛⲁⲓ̈ ⲡⲉ ⲉⲛⲁⲡⲟⲥⲧⲟⲗⲟⲥ
11 Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja.
ⲓ̅ⲁ̅ⲁⲩⲣ̅ⲑⲉ ⲛ̅ⲛⲓϩⲱⲃ ⲛ̅ⲥⲱⲃⲉ ⲙ̅ⲡⲉⲩⲙ̅ⲧⲟ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϭⲓⲛⲉⲓ̈ϣⲁϫⲉ ⲁⲩⲱ ⲙ̅ⲡⲟⲩⲡⲓⲥⲧⲉⲩⲉ ⲛⲁⲩ.
12 Un Pēteris cēlās, tecēja pie tā kapa un locīdamies paskatījās un redzēja tos autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.
ⲓ̅ⲃ̅ⲁⲡⲉⲧⲣⲟⲥ ⲇⲉ ⲧⲱⲟⲩⲛ ⲁϥⲃⲱⲕ ⲉⲡⲉⲙϩⲁⲟⲩ ⲁϥϭⲱϣⲧ̅ʾ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲁϥⲛⲁⲩ ⲉⲛⲉϩⲃⲱⲱⲥ ⲛ̅ⲥⲁⲟⲩ(ⲥ)ⲁ ⲁϥⲃⲱⲕ ⲇⲉ ⲉϥⲣ̅ⲙⲟⲓ̈ϩⲉ ϩⲣⲁⲓ̈ ⲛ̅ϩⲏⲧϥ̅ ⲙ̅ⲡⲉⲛⲧⲁϥϣⲱⲡⲉ.
13 Un redzi, divi no tiem gāja tanī pašā dienā uz kādu pilsētiņu, kas bija no Jeruzālemes labu jūdzi (zemes) tālu, ar vārdu Emmaūs.
ⲓ̅ⲅ̅ⲁⲩⲱ ⲉⲓⲥⲣⲱⲙⲉ ⲥⲛⲁⲩ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϩⲏⲧⲟⲩ ⲉⲩⲙⲟⲟϣⲉ ⲉⲩϯⲙⲉ ⲙ̅ⲡⲉⲓ̈ϩⲟⲟⲩ ⲛⲟⲩⲱⲧʾ ⲉϥⲟⲩⲏⲟⲩ ⲛ̅ⲑⲓⲉⲣⲟⲩⲥⲁⲗⲏⲙ ⲛ̅ⲥⲉⲛ̅ⲥⲧⲁⲇⲓⲟⲛ ⲉⲡⲉϥⲣⲁⲛ ⲡⲉ ⲉⲙⲙⲁⲟⲩⲥ.
14 Un tie runāja savā starpā par visām tām lietām, kas bija notikušas.
ⲓ̅ⲇ̅ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲛⲉⲩϣⲁϫⲉ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲩⲉⲣⲏⲟⲩ ⲉⲧⲃⲉⲛⲁⲓ̈ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲉⲛⲧⲁⲩϣⲱⲡⲉ.
15 Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
ⲓ̅ⲉ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ϩⲙⲡⲧⲣⲉⲩϣⲁϫⲉ ⲁⲩⲱ ⲛ̅ⲥⲉⲥⲩⲛⲍⲏⲧⲓ ⲁⲓ̅ⲥ̅ ϩⲱⲛ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲉⲣⲟⲟⲩ ⲁϥⲙⲟⲟϣⲉ ⲛⲙ̅ⲙⲁⲩ.
16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
ⲓ̅ⲋ̅ⲛⲉⲩⲁⲙⲁϩⲧⲉ ⲇⲉ ⲛⲛⲉⲩⲃⲁⲗ ⲉⲧⲙ̅ⲥⲟⲩⲱⲛϥ.
17 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?”
ⲓ̅ⲍ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ ⲟⲩ ⲛⲉ ⲛⲉⲓ̈ϣⲁϫⲉ ⲉⲧⲉⲧⲛ̅ϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲟⲩ ⲛⲙ̅ⲛⲉⲧⲛⲉⲣⲏⲟⲩ ⲉⲧⲉⲧⲛⲙⲟⲟϣⲉ. ⲁⲩⲱ ⲁⲩⲁϩⲉⲣⲁⲧⲟⲩ ⲉⲩⲟⲕⲙ̅.
18 Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?”
ⲓ̅ⲏ̅ⲁⲟⲩⲁ ⲇⲉ ⲛ̅ϩⲏⲧⲟⲩ ⲟⲩⲱϣⲃ̅ ⲉⲡⲉϥⲣⲁⲛ (ⲡⲉ) ⲕⲗⲉⲟⲡⲁⲥ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁϥ ϫⲉ. ⲛ̅ⲧⲟⲕ ⲙⲁⲩⲁⲁⲕ ⲉⲕⲟ ⲛ̅ϣⲙ̅ⲙⲟ ⲉⲑⲓⲉⲣⲟⲩⲥⲁⲗⲏⲙ ⲁⲩⲱ ⲙⲡⲕ̅ⲓ̈ⲙⲉ ⲉⲛⲉⲛⲧⲁⲩϣⲱⲡⲉ ⲛϩⲏⲧⲥ̅ ⲛ̅ⲛⲉⲓ̈ϩⲟⲟⲩ.
19 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kas tad?” Un tie uz Viņu sacīja: “Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos priekš Dieva un visiem ļaudīm,
ⲓ̅ⲑ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲁϣ ⲛⲉ. ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲡⲉϫⲁⲩ ⲛⲁϥ ϫⲉ ⲉⲧⲃⲉⲓ̅ⲥ̅ ⲡⲛⲁⲍⲱⲣⲁⲓⲟⲥ ⲡⲁⲓ̈ ⲉⲛⲧⲁϥϣⲱⲡⲉ ⲛ̅ⲟⲩⲣⲱⲙⲉ ⲙ̅ⲡⲣⲟⲫⲏⲧⲏⲥ ⲛ̅ⲇⲩⲛⲁⲧⲟⲥ ϩⲙ̅ⲫⲱⲃ ⲛⲙⲡϣⲁϫⲉ (ⲙⲡⲉⲙⲧⲟ ⲉⲃⲟⲗ) ⲙ̅ⲡⲛⲟⲩⲧⲉ. ⲛⲙ̅ⲡⲗⲁⲟⲥ ⲧⲏⲣϥ̅
20 Kā to mūsu augstie priesteri un virsnieki ir nodevuši pie pazudināšanas uz nāvi un Viņu situši krustā.
ⲕ̅ⲉⲁⲩⲡⲁⲣⲁⲇⲓⲇⲟⲩ ⲙⲙⲟϥ ⲛ̅ϭⲓⲛⲁⲣⲭⲓⲉⲣⲉⲩⲥ ⲛⲙ̅ⲛ̅ⲛⲁⲣⲭⲱⲛ ⲉⲩϩⲁⲡ ⲛ̅ⲧⲉⲡⲙⲟⲩ ⲁⲩⲥxⲟⲩ ⲙⲙⲟϥ.
21 Bet mēs cerējām, ka Viņam bija Israēli atpestīt; un pār visu to šodien ir tā trešā diena, ka šīs lietas ir notikušas.
ⲕ̅ⲁ̅ⲁⲛⲟⲛ ⲇⲉ ⲉⲛϩⲉⲗⲡⲓⲍⲉ ϫⲉ ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲡⲉⲧⲛⲁⲥⲱⲧⲉ ⲙ̅ⲡⲓⲥⲣⲁⲏⲗ ⲁⲗⲗⲁ ⲃ̅ⲃⲗ̅ⲗⲛ̅ⲛⲁⲓ̈ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲡⲙⲉϩϣⲟⲙⲛ̅ⲧ ⲛ̅ϩⲟⲟⲩ ⲡⲟⲟⲩ ϫⲓⲛⲧⲁⲛⲁⲓ̈ ϣⲱⲡⲉ.
22 Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedējušas; tās agri bijušas pie kapa,
ⲕ̅ⲃ̅ⲁϩⲉⲛⲕⲉⲥϩⲓⲙⲉ ⲇⲉ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϩⲏⲧⲛ̅ ⲡⲉϣⲥ̅ⲡⲉⲛϩⲏⲧʾ ⲉⲁⲩⲃⲱⲕ ⲉϩⲧⲟⲟⲩⲉ ⲉⲡⲉⲙϩⲁⲟⲩ
23 Un Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot eņģeļu parādīšanu redzējušas, kas saka, Viņš esot dzīvs.
ⲕ̅ⲅ̅ⲙ̅ⲡⲟⲩϩⲉ ⲉⲡⲉϥⲥⲱⲙⲁ ⲁⲩⲉ͡ⲓ ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲁⲛⲛⲁⲩ ⲉⲩⲟⲡⲧⲁⲥⲓⲁ ⲛ̅ⲁⲅⲅⲉⲗⲟⲥ ⲛⲁⲓ̈ ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ⲁϥⲧⲱⲟⲩⲛ
24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā tās sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.”
ⲕ̅ⲇ̅ⲁⲩⲱ ⲁϩⲟⲓ̈ⲛⲉ ⲛ̅ⲛⲉⲧⲛⲙ̅ⲙⲁⲛ ⲃⲱⲕ ⲉⲡⲉⲙϩⲁⲟⲩ ⲁⲩϩⲉ ⲉⲣⲟϥ ϩⲓⲛⲁⲓ̈ ⲕⲁⲧⲁⲑⲉ ⲉⲛⲧⲁⲛⲉϩⲓⲟⲙⲉ ϫⲟⲟⲥ. ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲙ̅ⲡⲟⲩⲛⲁⲩ ⲉⲣⲟϥ
25 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko tie pravieši sludinājuši!
ⲕ̅ⲉ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲱ̑ ⲛⲁⲛⲟⲏⲧⲟⲥ ⲁⲩⲱ ⲛⲉⲧⲟⲥⲕ̅ ϩⲙ̅ⲡⲉⲩϩⲏⲧʾ ⲉⲡⲓⲥⲧⲉⲩⲉ ⲉϩⲱⲃ ⲛⲓⲙ ⲉⲛⲧⲁⲛⲉⲡⲣⲟⲫⲏⲧⲏⲥ ϫⲟⲟⲩ
26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā.”
ⲕ̅ⲋ̅ⲙⲏ ϩⲁⲡⲥ̅ ⲁⲛ ⲉⲧⲣⲉⲡⲉⲭ̅ⲥ̅ ϣⲉⲡⲛⲁⲓ̈ ⲁⲩⲱ ⲛϥ̅ⲃⲱⲕ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲉⲡⲉϥⲉⲟⲟⲩ.
27 Pēc iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem Viņš tiem izstāstīja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti.
ⲕ̅ⲍ̅ⲁϥⲁⲣⲭⲓ ⲇⲉ ϫⲓⲛⲙⲱⲩ̈ⲥⲏⲥ ⲛⲙⲛⲉⲡⲣⲟⲫⲏⲧⲏⲥ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲉⲃⲱⲗ ⲉⲣⲟⲟⲩ ϩⲛⲛⲉⲅⲣⲁⲫⲏ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲉⲧⲃⲏⲏⲧϥ̅.
28 Un tie nāca klāt pie tās pilsētiņas, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
ⲕ̅ⲏ̅ⲁⲩⲱ ⲁⲩⲃⲱⲕ (ⲉ)ϩⲟⲩⲛ ⲉⲡϯⲙⲉ ⲉⲧⲟⲩⲛⲁⲃⲱⲕ ⲉⲣⲟϥ. ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲁϥϩⲓⲧⲟⲟⲧϥ̅ ⲉⲟⲩⲉ ⲙ̅ⲙⲟⲟⲩ ⲉϥⲙⲟⲟϣⲉ.
29 Un tie to gauži lūdza un sacīja: “Palieci pie mums, jo vakars jau metās, un tā diena ir pagalam;” un Viņš iegāja pie tiem palikt.
ⲕ̅ⲑ̅ⲁⲩⲁⲙⲁϩⲧⲉ ⲙ̅ⲙⲟϥ ⲉⲩϫⲱ ⲙ̅ⲙⲟⲥ ϫⲉ ϭⲱ ⲛⲙ̅ⲙⲁⲛ ϫⲉ ⲡⲛⲁⲩ ⲣⲣⲟⲩϩⲉ ⲡⲉ ⲁⲩⲱ ⲁⲡⲉϩⲟⲟⲩ ⲣⲓⲕⲉ. ⲁϥⲃⲱⲕ ⲇⲉ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲁϥϭⲱ ⲛⲙⲙⲁⲩ.
30 Un notikās, ka Viņš ar tiem sēdēdams pie galda to maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva.
ⲗ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ϩⲙ̅ⲡⲧⲣⲉϥⲛⲟϫϥ̅ ⲛⲙⲙⲁⲩ ⲁϥϫⲓ ⲛⲟⲩⲟⲓ̈ⲕ ⲁϥⲥⲙⲟⲩ ⲉⲣⲟϥ. ⲁϥⲡⲟϣϥ̅ ⲁϥⲧⲁⲁϥ ⲛⲁⲩ.
31 Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
ⲗ̅ⲁ̅ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲛⲉⲩⲃⲁⲗ ⲟⲩⲱⲛ ⲁⲩⲥⲟⲩⲱⲛϥ̅. ⲛ̅ⲧⲟϥ ⲇⲉ ⲁϥϩⲟⲡϥ̅ ⲉⲣⲟⲟⲩ.
32 Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds iekš mums nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, mums tos rakstus izstāstīdams?”
ⲗ̅ⲃ̅ⲡⲉϫⲁⲩ ⲇⲉ ⲛ̅ⲛⲉⲩⲉⲣⲏⲩ ϫⲉ. ⲉⲓ̈ⲉ (ⲛ)ⲉⲣⲉⲡⲉⲛϩⲏⲧʾ ϩⲟⲃⲥ̅ ⲉⲣⲟⲛ ⲁⲛ ⲡⲉ ⲛ̅ⲑⲉ ⲉⲛⲧⲁϥϣⲁϫⲉ ⲛⲙ̅ⲙⲁⲛ ϩⲓⲧⲉϩⲓⲏ ⲉϥⲃⲱⲗ ⲉⲣⲟⲛ ⲛ̅ⲛⲉⲅⲣⲁⲫⲏ
33 Un tanī pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcētus un tos, kas pie tiem bija.
ⲗ̅ⲅ̅ⲁⲩⲱ ⲁⲩⲧⲱⲟⲩⲛ ⲉⲩⲗⲩⲡⲓ. ϩⲛ̅ⲧⲉⲩⲛⲟⲩ ⲉⲧⲙ̅ⲙⲁⲩ ⲁⲩⲕⲟⲧⲟⲩ ⲉⲑⲓⲉⲣⲟⲩⲥⲁⲗⲏⲙ. ⲁⲩϩⲉ ⲉⲡⲙⲛ̅ⲧⲟⲩⲉ ⲉⲩⲥⲱⲟⲩϩ ⲉϩⲟⲩⲛ ⲛⲙⲛⲉⲧⲛⲙⲙⲁⲩ
34 Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi ir augšām cēlies un Sīmanim parādījies.”
ⲗ̅ⲇ̅ⲉⲩϫⲱ ⲙⲙⲟⲥ ϫⲉ. ⲟⲛⲧⲱⲥ ⲁⲡϫⲟⲉⲓⲥ ⲧⲱⲟⲩⲛ ⲁⲩⲱ ⲁϥⲟⲩⲱⲛϩ ⲉⲥⲓⲙⲱⲛ
35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, to maizi lauzdams.
ⲗ̅ⲉ̅ⲁⲩϫⲱ ϩⲱⲟⲩ ⲛⲛⲉⲧⲁⲩϣⲱⲡⲉ ϩⲓⲧⲉϩⲓⲏ. ⲁⲩⲱ ⲛⲑⲉ ⲉⲛⲧⲁϥⲟⲩⲱⲛϩ ⲉⲣⲟⲟⲩ ϩⲙⲡⲡⲱϣ ⲙ̅ⲡⲟⲓ̈ⲕ.
36 Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: “Miers ar jums!”
ⲗ̅ⲋ̅ⲉⲩϫⲱ ⲇⲉ ⲛⲛⲁⲓ̈ ⲁϥⲁϩⲉⲣⲁⲧϥ ϩⲛ̅ⲧⲉⲩⲙⲏⲧⲉ ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ ϯⲣⲏⲛⲏ ⲛⲏⲧⲛ̅
37 Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot.
ⲗ̅ⲍ̅ⲛ̅ⲧⲉⲣⲟⲩϣⲧⲟⲣⲧⲣ̅ ⲇⲉ ⲁⲩⲱ ⲁⲩⲣ̅ϩⲟⲧⲉ ⲉⲩⲙⲉⲩⲉ ϫⲉ ⲛⲉⲩⲛⲁⲩ ⲉⲩⲡⲛ̅ⲁ.
38 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs?
ⲗ̅ⲏ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲁϩⲣⲱⲧⲛ̅ ⲧⲉⲧⲛ̅ϣⲧⲣ̅ⲧⲱⲣ ⲁⲩⲱ ⲉⲧⲃⲉⲟⲩ ⲟⲩⲛϩⲉⲛⲙⲉⲩⲉ ⲁⲗⲉ ⲉϩⲣⲁⲓ̈ ⲉϫⲛ̅ⲡⲉⲧⲛ̅ϩⲏⲧʾ
39 Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.”
ⲗ̅ⲑ̅ⲁⲛⲁⲩ ⲉⲛⲁϭⲓϫ ⲛⲙⲛⲁⲩⲉⲣⲏⲧⲉ ϫⲉ ⲁⲛⲟⲕ ⲡⲉ. ϭⲟⲙϭⲙ ⲉⲣⲟⲓ̈ ⲛⲧⲉⲧⲛ̅ⲛⲁⲩ ϫⲉ ⲙⲙⲛⲧⲉⲡⲛ̅ⲁ ⲕⲁⲥ ϩⲓⲥⲁⲣⲝ̅ ⲕⲁⲧⲁⲑⲉ ⲉⲧⲉⲧⲛ̅ⲛⲁⲩ ⲉⲣⲟⲓ̈ ⲉⲩⲛⲟⲩⲟⲛ ⲙ̅ⲙⲟⲓ̈.
40 Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
ⲙ̅ⲁⲩⲱ ⲛ̅ⲧⲉⲣⲉϥϫⲉⲡⲁⲓ̈ ⲁⲩⲧⲟⲩⲟⲟⲩ ⲉⲛⲉϥϭⲓϫ ⲛⲙ̅ⲛⲉϥⲟⲩⲉⲣⲏⲧⲉ.
41 Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: “Vai jums še kas ir, ko ēst?”
ⲙ̅ⲁ̅ⲉⲧⲓ ⲇⲉ ⲉⲩⲁⲡⲓⲥⲧⲓ ⲉⲃⲟⲗ ⲙ̅ⲡⲣⲁϣⲉ. ⲁⲩⲱ ⲉⲩⲣ̅ϣⲡⲏⲣⲉ. ⲡⲉϫⲁϥ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲟⲩⲛⲧⲏⲧⲛ̅ⲗⲁⲁⲩ ⲛ̅ϭⲓⲛⲟⲩⲱⲙ ⲙ̅ⲡⲉⲓ̈ⲙⲁ.
42 Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu.
ⲙ̅ⲃ̅ⲛ̅ⲧⲟⲟⲩ ⲇⲉ ⲁⲩϯ ⲛⲁϥ ⲛ̅ⲟⲩϣⲁⲁⲧⲉ ⲛ̅ⲧⲃⲧ̅ ⲉⲥϭⲏϭ.
43 Un Viņš ņēma un to ēda viņiem redzot.
ⲙ̅ⲅ̅ⲁϥϫⲓⲧⲥ̅ ⲁϥⲟⲩⲟⲙⲥ̅ ⲙ̅ⲡⲉⲩⲙ̅ⲧⲟ ⲉⲃⲟⲗ.
44 Pēc Viņš uz tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”
ⲙ̅ⲇ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ϫⲉ. ⲛⲁⲓ̈ ⲛⲉ ⲛⲁϣⲁϫⲉ ⲉⲛⲧⲁⲓ̈ϫⲟⲟⲩ ⲛⲏⲧⲛ̅ ϫⲓⲛⲉⲓ̈ϣⲟⲟⲡ ⲛⲙ̅ⲙⲏⲧⲛ̅ ϫⲉ ϩⲁⲡⲥ̅ ⲉⲧⲣⲉⲩϫⲱⲕ ⲉⲃⲟⲗ ⲛ̅ϭⲓⲛⲉⲧⲥⲏϩ ⲧⲏⲣⲟⲩ ϩⲙ̅ⲡⲛⲟⲙⲟⲥ ⲙ̅ⲙⲱⲩ̈ⲥⲏⲥ ⲛⲙⲛⲉⲡⲣⲟⲫⲏⲧⲏⲥ ⲁⲩⲱ ⲛⲉⲯⲁⲗⲙⲟⲥ ⲉⲧⲃⲏⲏⲧʾ
45 Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie tos rakstus saprata,
ⲙ̅ⲉ̅ⲧⲟⲧⲉ ⲁϥⲟⲩⲱⲛ ⲙⲡⲉⲩϩⲏⲧʾ ⲉⲧⲣⲉⲩⲥⲟⲩⲱⲛϥ̅ ⲁⲩⲱ ⲉⲧⲣⲉⲩⲓ̈ⲙⲉ ⲉⲛⲉⲅⲣⲁⲫⲏ.
46 Un uz tiem sacīja: “Tā tas stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšām jāceļas no miroņiem trešā dienā,
ⲙ̅ⲋ̅ⲡⲉϫⲁϥ ⲇⲉ ⲛⲁⲩ ϫⲉ ⲧⲁⲓ̈ ⲧⲉ ⲑⲉ ⲉⲧⲥⲏϩ ⲉⲧⲣⲉⲡⲉⲭ̅ⲥ̅ ⲁⲁⲥ ⲁⲩⲱ ⲛϥ̅ⲧⲱⲟⲩⲛ ϩⲙ̅ⲡⲙⲉϩϣⲟⲙⲛⲧ̅ ⲛ̅ϩⲟⲟⲩ
47 Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanās un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.
ⲙ̅ⲍ̅ⲛ̅ⲥⲉⲧⲁϣⲉⲟⲓ̈ϣ ⲛ̅ⲟⲩⲙⲉⲧⲁⲛⲟⲓⲁ ⲙ̅ⲡⲉϥⲣⲁⲛ ⲉⲩⲕⲁⲛⲟⲃⲉ ⲉⲃⲟⲗ ⲛⲛ̅ϩⲉⲑⲛⲟⲥ ⲧⲏⲣⲟⲩ ⲉⲧⲉⲧⲛ̅ⲁⲣⲭⲓ ϫⲓⲛⲑⲓⲉⲣⲟⲩⲥⲁⲗⲏⲙ.
48 Un jūs esat liecinieki par šo visu.
ⲙ̅ⲏ̅ⲛ̅ⲧⲱⲧⲛ̅ ⲛⲉⲧⲟ ⲙ̅ⲙⲛ̅ⲧⲣⲉ ⲛⲁⲓ̈
49 Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.”
ⲙ̅ⲑ̅ⲁⲛⲟⲕ ϩⲱ ϯⲛⲁⲧⲛ̅ⲛⲟⲟⲩ ⲙ̅ⲡⲉⲣⲏⲧʾ ⲙ̅ⲡⲓⲱⲧ ⲉϩⲣⲁⲓ̈ ⲉϫⲱⲧⲛ̅. ⲛ̅(ⲧⲱ)ⲧⲛ̅ ⲇⲉ ϩⲙⲟⲟⲥ ϩⲛ̅ⲧⲉⲓ̈ⲡⲟⲗⲓⲥ ϣⲁⲛⲧⲉⲧⲛ̅ϯ ϩⲓⲱⲧʾⲧⲏⲟⲩⲧⲛ̅ ⲛ̅ⲟⲩϭⲟⲙ ⲉⲃⲟⲗ ϩⲛⲧⲡⲉ.
50 Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja.
ⲛ̅ⲁϥⲛ̅ⲧⲟⲩ ⲇⲉ ⲉⲃⲟⲗ ϣⲁⲃⲏⲑⲁⲛⲓⲁ. ⲁϥϥⲓⲛⲉϥϭⲓϫ ⲉϩⲣⲁⲓ̈ ⲁϥⲥⲙⲟⲩ ⲉⲣⲟⲟⲩ.
51 Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm.
ⲛ̅ⲁ̅ⲁⲥϣⲱⲡⲉ ⲇⲉ ϩⲙ̅ⲡⲧⲣⲉϥⲥⲙⲟⲩ ⲉⲣⲟⲟⲩ ⲁϥⲟⲩⲉ ⲙ̅ⲙⲟⲟⲩ ⲁⲩⲱ ⲁϥⲃⲱⲕ ⲉϩⲣⲁⲓ̈ ⲉⲧⲡⲉ.
52 Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku,
ⲛ̅ⲃ̅ⲁⲩⲟⲩⲱϣⲧ̅ ϩⲱⲟⲩ ⲙ̅ⲙⲟϥ ⲁⲩⲕⲟⲧⲟⲩ ⲉⲑⲓⲉⲣⲟⲩⲥⲁⲗⲏⲙ ϩⲛ̅ⲟⲩⲛⲟϭ ⲣ̅ⲣⲁϣⲉ
53 Un bija allažiņ Dieva namā, teica un slavēja Dievu. Āmen.
ⲛ̅ⲅ̅ⲁⲩⲱ ⲛⲉⲩϣⲟⲟⲡ ⲡⲉ ϩⲙ̅ⲡⲉⲣⲡⲉ ⲛ̅ⲟⲩⲟⲓ̈ϣ ⲛⲓⲙ ⲉⲩⲥⲙⲟⲩ ⲉⲡⲛⲟⲩⲧⲉ· ⲡⲉⲩⲁⲅⲅⲉⲗⲓⲟⲛ ⲛⲕⲁⲧⲁⲗⲟⲩⲕⲁⲥ
