Lūkas Evaņg̒elijs 24
1 Bet pirmajā nedēļas dienā it agri, gaismai austot, tās sievas nāca pie kapa un nesa tās svaidāmās zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bija līdz ar tām.
Wauhā nanedauwaudaa hesee hauchauvadede, hajesejevesesanith haejeedadauwu hadausaesenanith, haenauuchaudenauau hathāeneevaudenee heesaanuthaunenau, nau jasae hauthauau nauguu.
2 Un tās atrada to akmeni no kapa noveltu,
Nau haenauhauvanauau hauunaugane haeausānene hehethee hadausaesee.
3 Un gāja iekšā un Tā Kunga Jēzus miesas neatrada.
Nau haejedānauau, nau haejeveedenauau hedanayaunene Vahadāhenith Hejavaneauthusaun.
4 Un notikās, kad tās nezināja, ko darīt, redzi, tad pie tām divi vīri piestājās, kam drēbes spīdēja tā kā zibens.
Nau hethauwuu daugaudauwuthajauthee heee, naune, hanesenethe henanenau haetheaugudaunā haenauasāaunenau hedāchaunene:
5 Un kad tās pārbijušās galvu nokāra, viņi uz tām sacīja: “Ko jūs meklējat to dzīvo pie mirušiem?
Nau daunāthajauthee, nau haenaunauagunauau vedauauwuu, haeāedauwunā, Naudu nananena haenaudehauna hanenaededaunaude nethee gaujauaudahehehau?
6 Viņš nav šeitan, bet ir uzcēlies. Pieminiet, ko Viņš jums runājis, vēl būdams iekš Galilejas,
Hehauwanedau hede, hau jaegauhāde: dauyewuwuu neethāedauwunāna denausunanedaude Gananee,
7 Sacīdams: Tam Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšām celties.”
Neesenehede, Heau henane hadvenavathe hejadenene wauwauchudaunanenau, nau hadsaethechauhude, nau nasese hadjaegauhāde.
8 Un tās pieminēja Viņa vārdus.
Nau haedauyewuwunauau hedanadedaunene,
9 Un atpakaļ griezušās no kapa tās to visu pasludināja tiem vienpadsmit un visiem citiem.
Nau haenaudauwu hehethee needausaesenanith, nau haeauthedaunanauau vahee nuu hayauhuhau jasānee, nau vahee hauthauau.
10 Un tur bija Marija Madaļa un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un tās citas ar tām, tās tiem apustuļiem to sacīja.
Haenane Mare Magdalene, nau Joanna, nau Mare henaune James, nau hauthauauau hesānauau henee henethaunādaunenau, neauthedaunauthee nuu hayauhuhau vadauhanau.
11 Un viņu vārdi tiem likās kā pasakas, un tie viņām neticēja.
Nau hedanadedaunenau hathanadauwuyaugaune gaugauyaune, nau haejethauwaudaunaunauau.
12 Un Pēteris cēlās, tecēja pie tā kapa un locīdamies paskatījās un redzēja tos autus pie malas liktus, un aizgāja, pats pie sevis brīnīdamies par to, kas bija noticis.
Hanaāegauhāde Peda, nau haeyeseneegau hadausaesenanith, nau haeewauguau, haenauhaude naunaujānaunee haeānaudanenau jessaa, nau haenaude, haegaugauanade hasaunee.
13 Un redzi, divi no tiem gāja tanī pašā dienā uz kādu pilsētiņu, kas bija no Jeruzālemes labu jūdzi (zemes) tālu, ar vārdu Emmaūs.
Nau, naune, hanesenethe haeyehaunenau henee hajesesenee hajasee hauauwudan Emmaus haseagu, hehethee Dādaunedan wauau nesaudauchu nau gauuu daugauha.
14 Un tie runāja savā starpā par visām tām lietām, kas bija notikušas.
Nau haeanadenauau wauhaunee vahee nuu hayauhuhau hasaunee.
15 Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
Nau hethauwuu, henee, dauanadethee wauhaunee nau haenaunaudedaunadenauau, Hejavaneauthusau Nehayau haeeauchauna, nau haenethauna.
16 Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
Hau hesesānenau haedunenenau henee hadjaenaunauthee.
17 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?”
Nau haeāedauwuna, Hayewnau hadanadedaunenau nuu henee nananena hānegudaudenenau, daujajāwauaunadena, nau daudaneāauna?
18 Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?”
Nau jasaa hanaaseede Cleopas, haeauchuhananadethaa, Gauhanane vavade dauhadavesane nuu Dādaunedan, nau gauhajaene hayauhuhau hasedaudenee hena nuu hesee?
19 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kas tad?” Un tie uz Viņu sacīja: “Tas ar Jēzu no Nacaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos priekš Dieva un visiem ļaudīm,
Nau haeāedauwuna, Hayewnau? Nau haeāedauwunaa, Heee Hejavaneauthusau Nazareth, nananede Haeyāhe naunaudāde hanasedaude nau hedanadede hathaāhenith Hejavaneauthu nau vahee henanedanede:
20 Kā to mūsu augstie priesteri un virsnieki ir nodevuši pie pazudināšanas uz nāvi un Viņu situši krustā.
Nau najanauau vevethahevahehauau nau hadauchuwunanevene neesevānethe gaujauaudahede hadneauchuwuhade, nau nesaethechauhude.
21 Bet mēs cerējām, ka Viņam bija Israēli atpestīt; un pār visu to šodien ir tā trešā diena, ka šīs lietas ir notikušas.
Hau nejauwuwuhaunauau Nananede hadnenayaudede Israel: nau nauguu vahee nuu, desenee nanasāe hesee hāesenesedaudenee.
22 Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedējušas; tās agri bijušas pie kapa,
Haa, nau jasae hesānauau jea hadahenauau nenāvānauau, naugusāge neanedauthee hadausaesenanith;
23 Un Viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot eņģeļu parādīšanu redzējušas, kas saka, Viņš esot dzīvs.
Nau dejeveedethee hedanayaunene, nejenuusathee, neauthedathee, henee jea haenauhauvanauau hautheaunau neethāhaugaunee henee daujaenaedeyaugaune.
24 Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā tās sievas sacīja, bet Viņu pašu tie neredzēja.”
Nau hauthauauau hānethaunādaunene deyehaunauau hadausaesee, nau haeveedenauau vavade hesānauau neesenehenethe: hau haejenauhauvanauau.
25 Tad Viņš uz tiem sacīja: “Ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko tie pravieši sludinājuši!
Hanaāāedauwunaude, Hau hāhauwaenava nau gaunauanuu hadahenau hethauwaudanee vahee henee haeyāhehauau nethauthedathee:
26 Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā.”
Naasauau Chris hadnasenede nuu, nau hadjedāde hadnedauvasāthaa.
27 Pēc iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem Viņš tiem izstāstīja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti.
Nau jeeejasesee Mosese nau vahee haeyāhehauau, neevavesāedauwunaude heee vahee hanathauthaunauhunee hayauhuhau hadnesenaedede Nehayau.
28 Un tie nāca klāt pie tās pilsētiņas, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
Nau haeeauchauwu hajasee hauauwudan hasesathee: nau nehayau haenanedauneha hadjavesade.
29 Un tie to gauži lūdza un sacīja: “Palieci pie mums, jo vakars jau metās, un tā diena ir pagalam;” un Viņš iegāja pie tiem palikt.
Hau haeneenadaunanauau, hathauhaugaunee, Hanedaudaunāa: hayānaesade, nau hesee hayāenauwusanauau. Nau haejedā hadnanedaudaunaude.
30 Un notikās, ka Viņš ar tiem sēdēdams pie galda to maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva.
Nau hethauwuu, daujanaugude haenethevetheheva, Haeedane jauaujau, nau haevaveene, nau haejeane, nau haevena.
31 Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.
Nau hesesānenau haegaunanenenau, nau hanaāaenaunauthee; nau haeeyauhaudenauau.
32 Un tie sacīja savā starpā: “Vai mūsu sirds iekš mums nedega, kad Viņš ar mums runāja uz ceļa, mums tos rakstus izstāstīdams?”
Nau hadāhene gauhauchāe hethauvaa, hanathadagaunee jaee, deanadethānauau jāthee, nau hāegaunanauwunānauau wauthaunauhanau?
33 Un tanī pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcētus un tos, kas pie tiem bija.
Nau haegauhānauau chauchaunu nau haejaeyehaunauau Dādaunedan, nau haeveehanauau jasānee haeaunauudaunāhenenau, nau hauthauau henee hanedaudaunādaunenau,
34 Tie sacīja: “Tas Kungs patiesi ir augšām cēlies un Sīmanim parādījies.”
Vahadāde gauhāde hethauwuu, nau haenauhautheha Simon, hathahaugaunee.
35 Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticis uz ceļa, un kā Tas no viņiem pazīts, to maizi lauzdams.
Nau haeauthedanauau hayauhuhau hanasedaunith hadesathee, nau hasaenaunāde daujeanauau jauaujau.
36 Un kad tie runāja par šīm lietām, tad Jēzus stāvēja pats vidū starp tiem un uz tiem sacīja: “Miers ar jums!”
Nau daunausunanadethee, Hejavaneauthusau Nehayau haetheaugu nahethāe hadauthee, nau hathāhaugaunee, Danādauyauau vanenathana.
37 Bet tie ļoti izbijās un tiem šķita, ka garu redzot.
Hau haenānauaunauau nau haenāthajaunauau, nau hasethajauhaugaunee henee haenauhauvanauau vadathu.
38 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas ceļas jūsu sirdīs?
Nau hathauhuk, Naudu nananena haenāthajauna, nau naudu haegaugauuthajauna gauhānauha hadahenau?
39 Redziet Manas rokas un Manas kājas; Es pats tas esmu. Aptaustiet Mani un apskatiet; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam.”
Nauhaudauwuu Najadenau nau Nauaudau, henee Nananenau nehayau: Vasanee, nau nauhauwuu; hanau vadathau hehauwudausānune nau hehauwudechaunave, hathauhauwuna.
40 Un to sacījis Viņš tiem rādīja Savas rokas un kājas.
Nau dauhanadede, haenauhautheha hejadenau nau heaudau.
41 Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, tad Viņš uz tiem sacīja: “Vai jums še kas ir, ko ēst?”
Nau haejethauwuthajaunauau heee haunauwuthajaude, nau haegaugauuthajaunauau, Haeāedauwuna, Gauhajevetheneva hede?
42 Un tie Tam cēla priekšā ceptas zivs gabalu un tīru medu.
Nau haevenanauau hanesāhenith nauwu haeaujaunene, nau gauhauaugunaugauye.
43 Un Viņš ņēma un to ēda viņiem redzot.
Nau haeedane, nau haevethe hathaājenethe.
44 Pēc Viņš uz tiem sacīja: “Šie ir tie vārdi, ko Es jums esmu sacījis, pie jums vēl būdams, ka visam būs notikt, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.”
Nau haeāedauwuna, Nuu nanāe hanadedaunau hāauthedaunathadenenau, denausunethenaedevathana, henee vahee hayauhuhau hadnethauwunauauchuu, hanathauthaunauhuu henanavaavede Mosese, nau haeyāhehauau, nau psalms heee Nananenau.
45 Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie tos rakstus saprata,
Hanaāegaunanauwunaude hadnaenauwunethe, henee hadnaenauwunethe wauthaunauhanau,
46 Un uz tiem sacīja: “Tā tas stāv rakstīts, ka Kristum bija jācieš un augšām jāceļas no miroņiem trešā dienā,
Nau haeāedauwuna, Hathauthaunauhuu, nau naasauau Chris hadnasenede, nau hadjaegauhāde hehethee gaujauaudahede nasese:
47 Un ka Viņa Vārdā jāsludina atgriešanās un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes.
Nau henee haugauthegaugauuthajaude nau hadjaegudanee wauchudaudenau hadnautheduhunee heee Heneseede nanadee jajaesenanedanede, hehethee Dādaunedan.
48 Un jūs esat liecinieki par šo visu.
Nau nananena haenauwuna nuu hayauhuhau.
49 Un redzi, Es uz jums sūtu Sava Tēva apsolīšanu. Bet paliekat jūs Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr tiksiet apģērbti ar spēku no augšienes.”
Nau, naune, Nananenau vanenathana sayānee Nāsaunau hau theauguu hedan Dādaunedan, haunaude nananena hāchauwunagu nauguu naudahede hehethee hejavaa.
50 Un viņš tos izveda līdz Betānijai un Savas rokas pacēlis tos svētīja.
Nau haejasesenedauwauna hajechaudanee Bethany, nau haeegauha, nau haevevethasa.
51 Un notikās, kad Viņš tos svētīja, tad Viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts uz debesīm.
Nau hethauwuu, daunausuvevethauchaude, Haenautha, nau haeejechauhau jethee hejavaa.
52 Bet tie Viņu pielūdza un griezās atpakaļ uz Jeruzālemi ar lielu prieku,
Nau haevevethedaunanauau, nau haejaeyehaunauau Dādaunedan nauguu vaseneethajaude:
53 Un bija allažiņ Dieva namā, teica un slavēja Dievu. Āmen.
Nau dajauaunee haeanedaunauau jedauwuu Vadannauauwuu, hauwaunede nau haevevethedaunanauau Hejavaneauthu. Hethauvaa.
