Lūkas Evaņg̒elijs 20
1 Un notikās tanīs dienās, kad Viņš Dieva namā tos ļaudis mācīja un evaņģēliju sludināja, tad tie augstie priesteri un rakstu mācītāji ar tiem vecajiem piestājās
Lumbu kimosi Yesu bu kaba longa batu mu nzo Nzambi, wuba kuba samunina Nsamu Wumbote; zimbukila bapfumu banganga Nzambi, minlongi mi mina ayi bakulutu ba batu bayiza,
2 Un runāja uz Viņu sacīdami: “Saki mums, kādā varā Tu to dari, un kas tas ir, kas Tev šo varu devis?
banyuvula: —Wutukamba mu lulendo mbi wulembu vangila mambu momo? Voti nani wuvana lulendo beni e?
3 Un Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Es arī jums vienu vārdu vaicāšu, sakāt Man arīdzan:
Yesu mamvandi wuba kamba: —Minu mamvama kiuvu kimosi kidi yama mu kuluyuvula.
4 Jāņa kristība, vai tā bija no debesīm, vai no cilvēkiem?”
Bika lukhamba: mbotokolo yi Yowani, ku diyilu yiba voti kuidi batu e?
5 Bet tie apdomājās savā starpā sacīdami: “Ja mēs sakām, no debesīm, tad Viņš sacīs: kādēļ tad jūs viņam neesat ticējuši?
Buna beka lembu kayindulanga mu bawu veka. Buna baniunguta: enati tutubidi ti: “Ku diyilu” buna maka tuyuvula “vayi bila mbi lusia kunwilukila ko e?”
6 Un ja mēs sakām: no cilvēkiem, tad visi ļaudis mūs akmeņiem nomētās, jo tie tic, ka Jānis esot pravietis.”
Vayi enati tutubidi ti “kuidi batu” buna batu boso maba tuvondila mu matadi bila batu boso bazebi ti Yowani wuba mbikudi.
7 Un tie atbildēja, ka nezinot, no kurienes.
Buna bavutula ti basi zaba ko kuevi kaba.
8 Un Jēzus uz tiem sacīja: “Tad Es arīdzan jums nesaku, kādā varā Es šās lietas daru.”
Buna Yesu wuba vutudila: —Minu mamvama, ndilendi kulukamba ko kani mu lulendo lu nani ndilembu vangila mambu mama.
9 Bet Viņš iesāka šo līdzību sacīt uz tiem ļaudīm: “Viens cilvēks dēstīja vīna kalnu un to izdeva dārzniekiem un nebija labu laiku mājās.
Bosi wukamba batu nongi yayi: —Mutu wumosi wukuna ndima yi vinu; wuyekudila yawu minkuni muingi mimvananga ndambu yi mimbutu mu kadika mvu ayi wuyenda mu nzietolo mu mimvu miwombo.
10 Un kad bija laiks, tad viņš sūtīja kalpu pie tiem dārzniekiem, ka tie viņam dotu no vīna kalna augļiem, bet tie dārznieki to sita un to aizsūtīja tukšā.
Mu thangu yimvelungu makundi ma vinu, wutuma kisadi kiandikimosi kuidi minkuni bi ndima muingi mimvana ndambu yi mimbutu mi vinu vayi minkuni mi ndima mintuta khuba ayi mimvutula mioko yi mioko.
11 Un viņš vēl otru kalpu sūtīja; un tie arī šo sita un apsmēja un aizsūtīja tukšā.
Wubuela fidisa diaka kisadi kinkaka. Mamvandi wututu khuba, wufingu ayi mimvutula mioko yi mioko.
12 Un viņš vēl trešo sūtīja; bet tie arī šo sakāva un izmeta ārā.
Pfumu yi ndima wubuela fidisa diaka kisadi kintatu vayi minkuni mi ndima minlueka ayi minloza ku nganda yi ndima.
13 Un tā vīna kalna kungs sacīja: ko es darīšu? Es sūtīšu savu mīļo dēlu, varbūt tie šo redzēdami bīsies.
Buna pfumu yi ndima wutuba: A mbi ndieka vanga e? Ndieka fidisamuanꞌama wu luzolo; mananga bela kummona lukinzu bu bela kummona.
14 Bet viņu redzēdami, tie dārznieki sarunājās savā starpā un sacīja: šis tas mantinieks; nāciet, nokausim to, ka tā mantība mums tiek.
Vayi minkuni mi ndima bu mimmona, mitubana bawu na bawu: “Tala mutu wela vinginina ndima, bika tumvonda muingi ndima beniyikituka yeto veka!”
15 Un tie viņu izmeta ārā no tā vīna kalna un nokāva. Ko tad nu tā vīna kalna kungs tiem darīs?
Buna minkoka ku nganda yi ndima ayi mimvonda! Buna pfumu yi ndima mbi kela vangila minkuni mi ndima e?
16 Viņš nāks un nomaitās šos dārzniekus un to vīna kalnu dos citiem.” Tie to dzirdējuši sacīja: “Lai tas nenotiek.”
Buna wela kuiz, wela vondisa minkuni mi ndima ayi wela yekudila ndima beni kuidi minkuni minkaka. Batu bobo bawa, bamvutudila: —Bulendi baka bu bela ko.
17 Bet Viņš tos uzlūkoja un sacīja: “Kas tad tas, kas ir rakstīts: tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir tapis par stūra akmeni?
Vayi niandi wuba tala ayi wuba kamba: —Buna masonuku mama mbi mansundula: Ditadi diloza mintungi dikituka ditadi di mfunu diodi didi va fuma ki nzo
18 Ikkatrs, kas uz šo akmeni kritīs, sadauzīsies; bet uz ko tas kritīs, to tas satrieks.”
woso wela bua va yilu ditadi beni wela keluka tsingu ayi woso mutu ditadi beni diela builu wela kosakana.
19 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja rokas pielikt pie Viņa tanī pašā stundā un bijās no tiem ļaudīm; jo tie noprata, ka Tas šo līdzību par viņiem bija sacījis.
Bapfumu zi zinganga Nzambi ayi minlongi mi mina batomba mu thangu yina kaka, mu kunkanga vayi bamona batu tsisi bila basudika kuawu ti bawukavekula bu katuba nongo yoyi.
20 Un tie uz Viņu glūnēja un izsūtīja, kurus bija izmācījuši, lai izliktos taisni, ka Viņu varētu savaldzināt kādā vārdā un nodot valdībai un zemes soģa varai.
Buna batona kumfiela; diawu bamfidisila batu mu diambu bamfiela. Batu beni baba kukimonikisanga batu basonga mu diambu bambuidila mu moso kuandi mambu kakuiza tubi muingi banyekula mu mioko mi zuzi ayi mu luyalu lu nyadi.
21 Un tie Viņam vaicāja sacīdami: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu pareizi runā un māci un neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu pēc patiesības.
Buna batubeni banyuvula: —A Nlongi, tuzebi ti ngeyo weta tubila mu busonga ayi weta longila mu busonga. Ngeyo wutalanga bizizi bi batu ko vayi weta longila mu bukiedika nzila yi Nzambi.
22 Vai ir brīv, ķeizaram meslus dot, vai ne?”
A buevi, minsua midi yetu mu futa phaku kuidi Sezali voti tuisi ko minsua e?
23 Bet Tas viņu viltību nomanīja un uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdinājāt?
Bu kabakula mayuya mawu, buna wuba kamba:
24 Rādiet Man šurp to nomas naudu; kā ir šī zīme un tas virsraksts?” Un tie atbildēdami sacīja: “Ķeizara.”
—Mbonisanu sengo kimosi ki denali! Mfikula yayi yi nani ayi bisono biabi binani e? Bamvutudila ti bi Sezali.
25 Un Viņš uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”
Buna wuba kamba ti: —Bika luvana bi Sezali kuidi Sezali bosi bi Nzambi kuidi Nzambi.
26 Un tie Viņu nevienā vārdā nevarēja ķert ļaužu priekšā, un brīnījās par Viņa atbildi un palika klusu.
Basia nunga ko kumbuidila mu mambu makatuba va meso ma batu. Basimina bu bawa mvutu andi ayi basia baka diaka diambu di tuba ko.
27 Bet tad kādi no tiem saducejiem (kas pretī runādami saka, augšāmcelšanos neesam) nāca un Viņu vaicāja
Ndambu Basaduki, batu bobo kaba kikininanga ko ti batu beti fuluka, bafikama ayi banyuvula kiuvu:
28 Sacīdami: “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis, kad kādam brālis mirst, kam sieva ir, un tas bez bērniem miris, ka viņa brālim to sievu būs apņemt un savam brālim celt dzimumu.
—A nlongi, Moyize wutusonikina ti: enati mutu fuidi vayi kasia bika muana ko, buna khombꞌandi yi bakala kafueti vinginina nketo wowo kabikidi muingi kabutila khombꞌandi bana.
29 Tad nu septiņi brāļi bija, un tas pirmais sievu apņēmis nomira bez bērniem.
Vayi vaba tsambudidi bakhomba zi babakala. Wutheti wukuela, wufuamu kambu bika muana,
30 Un tas otrais apņēma to sievu; šis arīdzan nomira bez bērniem.
wummuadi, ayi wowo wuntatu bankuela. Buawu bobo buvangimina mu bawu boso,
31 Un tas trešais viņu apņēma. Un tāpat arī visi septiņi; un tiem nepalika bērnu pakaļ un tie nomira.
bawu tsambudi bafua mu kambu bika bana.
32 Pēdīgi pēc visiem arī tā sieva nomira.
Ku nzimunina bawu boso nketo beni mamvandi wufua.
33 Kuram no šiem tā sieva būs augšāmcelšanās laikā? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”
Mu thangu yi mfulukulu, wela ba nketo wu nani bila wuba nketo wu tsambudi di bakhomba ziozo e?
Yesu wuba vutudila: —Bana ba ntoto wawu balembo kuedi ayi balembo kuedisa (aiōn g165)
35 Bet tie, kas būs cienīgi tikt pie mūžīgas dzīvošanas un pie tās augšāmcelšanās no miroņiem, tie nedz precē, nedz top precēti. (aiōn g165)
vayi bobo bela monika ti bafueni mu tula mu thangu yinkuiza ayi mu fuluka mu bafua balendi buela kuela ko ayi balendi buela kuedusu ko. (aiōn g165)
36 Jo tie vairs nevar mirt, un ir eņģeļiem līdzīgi un Dieva bērni, būdami augšāmcelšanās bērni.
Bila balendi buela fua ko bila beka banga zimbasi ayi beka banaba Nzambi, bana ba mfulukulu.
37 Bet, ka miroņi top uzmodināti, to arī Mozus ir parādījis pie tā ērkšķu krūma, kad viņš To Kungu sauc par Ābrahāma Dievu un Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.
Moyize wutelama kimbangi ti bafua bela fuluka mu nzila yi finti fiba lema. Bila kuna katedila Pfumu ti: Nzambi yi Abalahami, Nzambi yi Izaki, Nzambi yi Yakobi.
38 Bet Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs, jo visi Viņam dzīvo.”
Vayi niandi kasi Nzambi yi bafua ko vayi Nzambi yi batu banzinga. Bila kuidi niandi, bawu boso balembu zingi.
39 Bet kādi no tiem rakstu mācītājiem atbildēja un sacīja: “Mācītāj, Tu pareizi esi sacījis.”
Buna ndambu minlongi mi mina mitaba: —A nlongi, vutudi bumbote.
40 Un viņi vairs neuzdrīkstējās Viņam nekā vaicāt.
Basia buela kunyuvula kadi diambu dimosi ko.
41 Un Viņš uz tiem sacīja: “Kā tad saka, Kristu esam Dāvida dēlu?
Buna Yesu wuba yuvula: —A buevi beta tubila ti Klisto widi muana wu Davidi e?
42 Un tas pats Dāvids saka dziesmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku,
Bila niandi veka Davidi wutuba mu minkunga: Pfumu wukamba kuidi Pfumu ama: Vuanda va koko kuama ku lubakala
43 Tiekams es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
nate ndimanisa tula bambeni ziaku banga tetuku kiaku ki malu maku.
44 Tad nu Dāvids Viņu sauc par Kungu, - kā tad Tas ir viņa dēls?”
Davidi wunkuntedila Pfumu, buna buevi kalenda buela bela muanꞌandi e?
45 Un visiem ļaudīm dzirdot Viņš sacīja uz Saviem mācekļiem:
Sumbu batu boso bawa, buna wukamba minlonguki miandi:
46 “Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk staigāt garos svārkos un mīl sveicinātiem tapt tirgos un sēdēt jo augstos krēslos baznīcās un jo augstās vietās viesībās,
—Lulubukila minlongi mi mina mimmonanga khini mu diatilanga mu mazuela ma mula ayi minzolanga baba vaninanga zimbote mu mazandu, minzolanga vuandanga mu bibuangu binzitusu mu zinzo zi zikhutukunu ayi mu minyengo.
47 Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām; tie dabūs jo grūtu sodību.”
Minlongi beni mi mina minyibanga mu zinzo zi mafuola ayi mieta vunikisa sambila zitsambulu zi mula. Bawu bela baka thumbudulu yi lutidi ngolo.
