Lūkas Evaņg̒elijs 15
1 Un visādi muitnieki un grēcinieki steidzās pie Viņa, gribēdami Viņu dzirdēt.
Loino boonse basimutelo abamwi basizibi bakalikuza kuzoswiilizya Jesu.
2 Un tie farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis uzņem grēciniekus un ēd ar tiem.”
Bloonse baFalisi abalembi bakatongooka chabo chabo, kabaamba kuti, “Ooyu mwaalumi ulatambula basizibi, alimwi ulalya ambabo.”
3 Bet Viņš tiem šo līdzību stāstīja un sacīja:
Jesu wakabaambila chikozyanisyo eechi, wakati,
4 “Ja kādam cilvēkam jūsu starpā ir simts avis, un tam viena no tām pazūd, vai tas neatstāj tās deviņdesmit deviņas tuksnesī un nenoiet pēc tās pazudušās, tiekams to atrod?
“Ngwani aakati kenu uunga ulaba aambelele zilimwaanda mpawo yomwe yasweekwa, aleke kusiya zili makumi musanu amakumi one alamusanu azine mulusaka, akuya kukuyanduula yomwe mane akayibone?
5 Un to atradis, viņš līksmodamies to ceļ uz saviem pleciem.
Mpawo nayijana uyooyipika aamakuko akubotelwa
6 Un mājās pārnācis viņš sasauc savus draugus un kaimiņus, uz tiem sacīdams: priecājaties ar mani, es savu avi esmu atradis, kas bija pazudusi.
Naaboola kumuunzi wiita benziinyina ambayakilene aabo, akubaambila kuti, 'Amubotelwe antoomwe andime, nkaambo ndayibona mbelele yangu yakasweekede.'
7 Es jums saku: tā arī debesīs būs vairāk līksmības par vienu pašu grēcinieku, kas atgriežas no grēkiem, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās no grēkiem nevajag.
Ndiliikumwaambila kuti nikuba boobo, kuyooba lukondo kujulu aatala asizibi omwe wasanduka, kwiinda aabo balimakumi miusanu amakumi one alamusanu abane basandukide kale.
8 Jeb ja kādai sievai ir desmit graši un viens tai nozūd, vai tā neiededzina sveci un nemēž namu, rūpīgi meklēdama, kamēr to atrod?
Nakuti ngwani wachikayintu ulangodo zya siliva zilikumi, kuti kwasweeka yomwe, uunga ulaleka kumunika, kuyiila ng'anda akuyanduula loko mane akiijane?
9 Un to atradusi, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes sacīdama: priecājaties ar mani, jo es savu grasi atkal esmu atradusi, kas man bija nozudis.
Nayijana ulayita beenzinyina ambayakilene aabo kaamba kuti, 'Amuboole tubotelwe nkaambo ndayibona nsiliva yandisweekede.'
10 Tā, Es jums saku, būs arī līksmība pie Dieva eņģeļiem par vienu pašu grēcinieku, kas atgriežas no grēkiem.”
Nikuba boobo ndikumwaambila kuti kuli kukondwa kunembo lyabangelo ba Leza aatala asizibi omwe uusanduka.”
11 Un Viņš sacīja: “Vienam cilvēkam bija divi dēli.
Mpawo Jesu wakati, “Kwakali mwaalumi wakali aabana balombe babili,
12 Un tas jaunākais no tiem sacīja uz tēvu: tēvs, dod man manu tiesu no tās mantas, kas man nākas; un viņš tiem to mantu dalīja.
aawo mwana muniini wakati kuli wisi, “Ndeende, ndipe buvubi mumweelwe uulangene aandime.” Mpawo wakaaba buvubi aakati kabo.
13 Un pēc necik ilga laika tas jaunākais, visu saņēmis kopā, aizgāja uz tālu zemi un tur savu mantu izšķērdēja, negodīgi dzīvodams.
Kakutanayiknda mazuba miingi, mwana muniini wakabungania buvubi bwakwe wiinka aabo kunyika iilikule ooko wakakunyonyoona buvubi bwakwe mukupana bunjaka.
14 Kad nu tas visu savu mantu bija iztērējis, tad liels bads nāca tanī zemē, un tam iesāka pietrūkt.
Lino nakamaninsya zyoonse kwakaba nzala mpati munyika yoonse, mpawo wakatalika kubula.
15 Tad viņš gāja un pieķērās turpat pie viena namnieka; tas to sūtīja uz savu tīrumu, cūkas ganīt.
Wakayinka kuyolipeda kubelekela umwi wabantu bamuchisi eecho, wakakumutuma kusanina ngulube mumuunda wakwe.
16 Un viņš gribēja savu vēderu pildīt ar sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens ne tās tam nedeva.
Wakalikunoonga wajana kukondwa naalya tukuli twakali kuligwa ngulube nkaambo taakwe wakalikumupa chakulya.
17 Tad viņš pie atzīšanas nācis sacīja: cik algādžu manam tēvam, kam maizes papilnam, un es mirstu badu!
Mpawo aawo mwana muniini ooyu nakaboola kumizeezo yakwe, wakati, 'Mbangane babelesi ba ndeende balikulya chakulya chizulila, mpawo me ndaano ndikufwa aanzala!
18 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu uz viņu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi,
Ndilanyampuka aano ndiye kuli ndeende ndikatedi, “Ndeende ndakabisizya julu anduwe.
19 Un vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; dari mani par vienu no taviem algādžiem.
Nsichikwe bulemu bwakwiitwa kuti mndimwana wako; ndichite kuti ndibe uumwi wanbabelesi bako.'”
20 Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet kad tas vēl bija tālu, tad viņa tēvs to redzēja, un viņš iežēlojās par to un skrēja un krita tam ap kaklu un to skūpstīja.
Mpawo mwana miniini ooyo wakazwa kunyika nkwaakabede waboola kuli wisi. Aawo naakachili kulele kule alimwi wisi wakamubona wabotelwa, walkachijaana, wakumumbungatila akumumyonta.
21 Un dēls sacīja uz viņu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesi un pret tevi un neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
Mwana wakati kuli nguwe, 'Ndeende, ndakabisizya julu anduwe, nsichikwe bulemu bwakwiitwa kuti ndili mwana wako.'
22 Bet tēvs sacīja uz saviem kalpiem: atnesiet tās viskrāšņākās drēbes un ģērbiet to un dodiet tam gredzenu rokā un kurpes kājās.
Wisi wakati kubabelesi bakwe, 'Mufwambaamne mwee te jansi bbotu kwiindilila, mumusasike, alimwi mubikke nweenwe kukuboko kwakwe, ansangu kumawulu aakwe.
23 Un atnesat treknu teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies.
Mpawo mweete mwana wan'gombe uneneede mumujaye. Atupobole tubotelwe!
24 Jo šis mans dēls bija nomiris un atkal tapis dzīvs; viņš bija pazudis un ir atrasts. Un tie sāka līksmoties.
Nkaambo mwana wangu wakalisweekede, lino waboneka.' Mpawo bakatalika kubotelwa
25 Bet vecākais dēls bija uz lauka, un pārnākdams tuvu pie mājām viņš dzirdēja to dziedāšanu un diešanu.
Lino mwana wakwe mupati wakachili kumuunda. Aawo naakaboola akusika afwiifwi amuunzi, wakamvwa miimbo akuzyana.
26 Un vienu no tiem kalpiem pasaucis, viņš jautāja, kas tas esot?
Wakayita umwi mubelesi wabuzya kuti zyaambanzi eezi.
27 Un šis sacīja uz viņu: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir nokāvis treknu teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis.
Mubelesi wakamwaambila kuti, 'Mwanike wako waboola kumuunzi alimwi wuso wajaya mwana wang'ombe uuneneede nkaambo waboola kali muumi.'
28 Tad viņš apskaitās un negribēja ieiet. Bet viņa tēvs gāja ārā un to lūdza iekšā.
Mwana mupati wakanyema alimwi taakanjila pe mukati, wisi wakazwa aanze, kuzo mukombelezya.
29 Bet viņš atbildēja un sacīja uz tēvu: redzi, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad vēl neesmu pārkāpis tavu bausli, un tomēr man tu vēl nekad ne kazlēnu neesi devis, ka es būtu līksmojies ar saviem draugiem.
Pesi mwana mupati wakasandula wisi wati, “Langa, eeyi minyaka myiingi yoonse ndakubelekela chabuzike, alimwi taakwe nindakatyola nuuba omwe mulawu wako, pesi taakwe nwakandipa mwana wampongo kuti ndibotelwe abeenzuma.
30 Bet kad nu šis tavs dēls ir atnācis, kas tavu mantu aprijis ar maukām, tad tu viņam esi nokāvis barotu teļu.
Pesi mbaboola, ooyo wakakulya lubono lwako abasi bwaamu, wamujiila mwana wangombe uneneede.'
31 Un viņš sacīja uz to: dēls, tu pie manis esi vienmēr un viss, kas mans, tas ir arī tavs.
Wisi wakamusandula kuti, “Mwanaangu ukkede koli aandime chiindi choonse, alimwi choonse changu nchichako.
32 Bet tev bija būt līksmam un priecīgam, jo šis tavs brālis bija nomiris un ir atkal tapis dzīvs, viņš bija pazudis un ir atrasts.”
Pesi chali chibotu kuti tubotelwe nkaambo mwanike wako ooyu wakalifwide; lino wapona; wakali sweekede alimwi waboneka.'”
