Lūkas Evaņg̒elijs 14

1 Un gadījās, ka Jēzus viena farizeju virsnieka namā nāca svētdienā uz mielastu, un tie uz Viņu glūnēja.

安息日，耶穌到一個法利賽人的首領家裏去吃飯，他們就窺探他。

2 Un lūk, viens ūdens sērdzīgs cilvēks tur bija Viņa priekšā.

在他面前有一個患水臌的人。

3 Un Jēzus iesāka runāt uz tiem bauslības mācītājiem un farizejiem un sacīja: “Vai brīv svētdienā dziedināt?” Bet tie cieta klusu.

耶穌對律法師和法利賽人說：「安息日治病可以不可以？」

4 Un, to ņēmis, Viņš to dziedināja un sūtīja projām.

他們卻不言語。耶穌就治好那人，叫他走了；

5 Pēc Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kurš ir jūsu starpā, kam savs ēzelis vai vērsis iekrīt akā, un viņš to tūdaļ neizvilks svētā dienā.”

便對他們說：「你們中間誰有驢或有牛，在安息日掉在井裏，不立時拉牠上來呢？」

6 Un tie tam nenieka uz to nevarēja atbildēt.

他們不能對答這話。

7 Viņš arī tiem viesiem teica kādu līdzību, nomanīdams, ka tie izraudzījās sēdēt jo augstā vietā, un uz tiem sacīja:

耶穌見所請的客揀擇首位，就用比喻對他們說：

8 “Kad tu no kāda topi kāzās lūgts, tad nesēdies augstākajā vietā, ka negadās jo cienīgs nekā tu, kas arī no viņa lūgts,

「你被人請去赴婚姻的筵席，不要坐在首位上，恐怕有比你尊貴的客被他請來；

9 Un ka tas, kas tevi un viņu lūdzis, nenāk uz tevi sacīt: dod šim vietas, un tad tev ar kaunu būs jāsēž zemākajā vietā.

那請你們的人前來對你說：『讓座給這一位吧！』你就羞羞慚慚地退到末位上去了。

10 Bet kad tu esi lūgts, tad ej un sēdies jo zemā vietā, ka tas, kas tevi lūdzis, nāk uz tevi sacīt: draugs, virzies augšām: tad tev būs gods priekš tiem, kas līdz ar tevi sēž pie galda.

你被請的時候，就去坐在末位上，好叫那請你的人來對你說：『朋友，請上座。』那時，你在同席的人面前就有光彩了。

11 Jo kas pats paaugstinājās, taps pazemots, un kas pats pazemojās, taps paaugstināts.”

因為，凡自高的，必降為卑；自卑的，必升為高。」

12 Un Viņš sacīja arī uz to, kas Viņu bija aicinājis: “Kad tu azaidu vai vakariņu taisi, tad nelūdzi savus draugus, nedz savus brāļus, nedz savus radus, nedz bagātus kaimiņus, ka tie tevi atkal nelūdz, un tu savu atmaksu dabū.

耶穌又對請他的人說：「你擺設午飯或晚飯，不要請你的朋友、弟兄、親屬，和富足的鄰舍，恐怕他們也請你，你就得了報答。

13 Bet kad tu viesības dari, aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus.

你擺設筵席，倒要請那貧窮的、殘廢的、瘸腿的、瞎眼的，你就有福了！

14 Tad tu būsi svētīgs, jo tiem nav, ko tev atmaksāt; un tev taps atdots, kad tie taisnie augšām celsies.”

因為他們沒有甚麼可報答你。到義人復活的時候，你要得着報答。」

15 Bet viens no tiem, kas pie galda sēdēja, to dzirdējis, uz Viņu sacīja: “Svētīgs, kas maizi ēd Dieva valstībā.”

同席的有一人聽見這話，就對耶穌說：「在上帝國裏吃飯的有福了！」

16 Bet Viņš uz to sacīja: “Viens cilvēks lielu vakariņu sataisīja un lūdza daudzus pie tā.

耶穌對他說：「有一人擺設大筵席，請了許多客。

17 Un viņš savu kalpu sūtīja ap to vakariņa stundu, tiem aicinātiem sacīt: nāciet, jo visas lietas sataisītas.

到了坐席的時候，打發僕人去對所請的人說：『請來吧！樣樣都齊備了。』

18 Bet tie visi cits pēc cita iesāka aizbildināties. Pirmais uz to sacīja: es tīrumu esmu pircis, un man jānoiet, to apraudzīt; lūdzos, aizbildini mani.

眾人一口同音地推辭。頭一個說：『我買了一塊地，必須去看看。請你准我辭了。』

19 Un otrs sacīja: es pieci jūgus vēršu esmu pircis un noeju, tos apraudzīt; lūdzos, aizbildini mani.

又有一個說：『我買了五對牛，要去試一試。請你准我辭了。』

20 Un cits sacīja: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru nākt.

又有一個說：『我才娶了妻，所以不能去。』

21 Un tas kalps nāca un savam kungam to atsacīja; tad tas nama kungs tapa dusmīgs un sacīja uz savu kalpu: ej steigšus uz gatvēm un pilsētas ielām, un ieved tos nabagus un kropļus un tizlus un aklus šeit iekšā.

那僕人回來，把這事都告訴了主人。家主就動怒，對僕人說：『快出去，到城裏大街小巷，領那貧窮的、殘廢的、瞎眼的、瘸腿的來。』

22 Un tas kalps sacīja: kungs, tas ir padarīts, ko tu esi pavēlējis, bet vēl ir rūmes.

僕人說：『主啊，你所吩咐的已經辦了，還有空座。』

23 Un Tas Kungs sacīja uz to kalpu: Izej uz lielceļiem un pie sētmalām un spiedi tos nākt iekšā, lai mans nams top pilns.

主人對僕人說：『你出去到路上和籬笆那裏，勉強人進來，坐滿我的屋子。

24 Jo es jums saku, ka neviens no tiem vīriem, kas bija aicināti, manu vakariņu nebaudīs.”

我告訴你們，先前所請的人沒有一個得嘗我的筵席。』」

25 Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdz, un Viņš atgriezdamies uz tiem sacīja:

有極多的人和耶穌同行。他轉過來對他們說：

26 “Ja kas nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti un sievu un bērnus un brāļus un māsas un arī turklāt savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.

「人到我這裏來，若不愛我勝過愛自己的父母、妻子、兒女、弟兄、姊妹，和自己的性命，就不能作我的門徒。

27 Un kas savu krustu nenes un nestaigā Man pakaļ tas nevar būt Mans māceklis.

凡不背着自己十字架跟從我的，也不能作我的門徒。

28 Jo kurš ir jūsu starpā, kas torni grib uztaisīt un papriekš neapsēžās un nepārdomā, cik tas maksā, vai viņam būs padoma līdz pat galam?

你們哪一個要蓋一座樓，不先坐下算計花費，能蓋成不能呢？

29 Lai, kad pamatu licis un nespēj pabeigt, visi, kas to redz, nesāk viņu apsmiet,

恐怕安了地基，不能成功，看見的人都笑話他，說：

30 Sacīdami: Šis cilvēks ir iesācis celt, bet nav spējis pabeigt.

『這個人開了工，卻不能完工。』

31 Jeb kurš ķēniņš, karā iedams kauties ar citu ķēniņu, papriekš neapsēžās un neapdomājās, vai būs spēcīgs, iet pretī ar desmit tūkstošiem tam, kas viņam uziet ar divdesmit tūkstošiem?

或是一個王出去和別的王打仗，豈不先坐下酌量，能用一萬兵去敵那領二萬兵來攻打他的嗎？

32 Bet kad nav, tad viņš sūta vēsti, kamēr vēl ir tālu, un lūdz mieru.

若是不能，就趁敵人還遠的時候，派使者去求和息的條款。

33 Tad nu tāpat ikkatrs no jums, kas visai savai rocībai neatsaka, tas nevar būt Mans māceklis.

這樣，你們無論甚麼人，若不撇下一切所有的，就不能作我的門徒。」

34 Sāls ir laba, bet ja sāls paliek nelietīga, ar ko tad to darīs derīgu?

「鹽本是好的；鹽若失了味，可用甚麼叫它再鹹呢？

35 Tā neder ne zemei, ne sūdos. To izmet ārā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”

或用在田裏，或堆在糞裏，都不合式，只好丟在外面。有耳可聽的，就應當聽！」