Lūkas Evaņg̒elijs 10
1 Un pēc tam Tas Kungs vēl septiņdesmit citus iecēla un tos sūtīja pa diviem savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kur Viņš gribēja iet.
Lino musule azyoonse eezi, Mwami wakasala bambi basika makkumi mousanu amakumi aabili, [amwi malembe manji achiindi aamba kuti makumi usanu aabili pesi amwi ati makumi musanu ababili] mpawo wakabatuma babili babili, kunembo lyakwe kumadolopo woonse ngakalangilide kwiinda mulingawo.
2 Un Viņš uz tiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz; tāpēc lūdziet tā pļaujamā Kungu, lai Tas strādniekus sūta Savā pļaujamā.
Wakati kulimbabo, “Butebuzi mbunji loko, pesi babelesi mbache. Aboobo amukumbile kuli Leza wabutezi kuti atumine babelesi kumuunda wakwe.
3 Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā.
Amwinke munzila yanu. Amulange ndamutuma mbuli mbelele akati kabawumpe.
4 Nenesiet maku, nedz kulīti, nedz kurpes, un nesveicinājiet nevienu uz ceļa.
Tamubwezi nkomwe yamali, tamubwezi zikwama, tamubwezi nsangu, mpawo tamujuzyi bantu munzila.
5 Un kurā namā jūs ieiesiet, sakāt papriekš: miers lai ir ar šo namu.
Kufumbwa ng'anda njimuyonjila, amukasangune akuti, “Luumuno alube aatala ang'and eeyi!'
6 Un ja tur būs kāds miera bērns, tad jūsu miers uz tā dusēs; bet ja ne, tad tas pie jums atgriezīsies.
Na kakuli muntu waluumuno aawo, luumuno lwenu luyokkala aalinguwe, pesi kuti kaatakwe, luyoobola kulindinywe.
7 Tanī pašā namā paliekat, un ēdat un dzerat, kas tiem pie rokas, jo strādniekam sava alga pienākas; neejat no viena nama uz otru.
Amukakkale mung'anda eeyo kamulya akunywa eezyo nzibayoomupa, nkaambo mubelesi uleelede mufolo walkwe. Tamukeendi kuzwa kulimwi ng'anda kuya kuliimbi.
8 Un kurā pilsētā jūs ieiesiet, un tie jūs uzņem, tur ēdat, ko jums ceļ priekšā.
Kufumbwa dolopo ndimuyoonjila, bakamutambule, amukalye eezyo nzibatakamupe,
9 Un dariet tur veselus tos vājos un sakāt uz tiem: Dieva valstība tuvu pie jums ir nākusi.
mpawo mukasilike bachiswa aawo. Amukatedi kulmbabo, 'Bwami bwa Leza bwasika afwiifwi andinywe.'
10 Bet kurā pilsētā jūs ieejat, un tie jūs neuzņem, tad izgājuši uz viņu ielām sakiet:
Kufumbwa dolo[o ndimuyoonjila, bakakake kumutambula, amukayinke mumigwagwa mukatedi,
11 Arī tos pīšļus, kas mums no šīs pilsētas pielīp, mēs nokratām uz jums; tomēr to ziniet, ka Dieva valstība tuvu ir nākusi.
'Nikuba lusuko lwamudolopo lyenu lwajatilila kumawulu eesu tulalukunkumuna kunembo lyenu! Pesi amuzibe eechi: Bwami bwa Leza bwasika afwiifwi.'
12 Bet Es jums saku, ka Sodomas ļaudīm viņā dienā vieglāki būs, nekā tādai pilsētai.
Ndamwaambila kuti nibwayoosika buzuba bwakubetekwa kuyoba mbubo ku Sodoma kwiinda eelyo dolopo.
13 Vai tev, Horacin! vai tev, Betsaida! jo kad iekš Tirus un Sidonas tie brīnumi būtu notikuši, kas pie jums notikuši, tad tie jau sen no grēkiem būtu atgriezušies maisos un pelnos.
Mapenzi kulinduwe, Kkolazini! Mapenzi kulinduwe, Bbetisayida! Na milimu mipati yakachitwa mulindinywe yakali yachitwa mu Taya amu Sidon, nibanga bakasanduka chiindi loko, kabakkede muzizwato zyamasaka akulinana dota.
14 Tomēr Tirum un Sidonai vieglāki būs tiesas dienā nekā jums.
Pesi chiyoba mbubo ku Taya a Sidon kwiinda ndinywe.
Iwe, Kkapenawuma, uyeeya kuti uzosumpwidwa kujulu na? Pepe, uzoboozegwa aansi ku Hadesi. (Hadēs g86)
16 Kas jūs dzird, tas Mani dzird, un kas jūs nicina, tas Mani nicina; bet kas Mani nicina, tas nicina To, kas Mani sūtījis.”
Ooyo uyoomuswiilila waswiilila ndime, ayooyo uyoomukaka wakaka ndime, aboobo ooyo undikaka wakaka awakandituma.”
17 Un tie septiņdesmit pārnāca ar prieku sacīdami: “Kungs, arī tie velni mums padodas Tavā Vārdā.”
Aaba balimakumi musanu amakumi aabili nakaboola lkabali mulukondo, kabaamba kuti, “Mwami, abadayimona boonse bakali kutuswiilila muzina lyako.”
18 Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sātanu redzēju itin kā zibeni no debess krītam.
Jesu wakasandula kati, “Ndalikweeba Satani kawa kuzwa kujulu mbuli kalabi.
19 Redzi, Es jums esmu devis spēku, staigāt uz čūskām un skorpioniem, un pār visu ienaidnieka varu, un nekas jums nekaitēs.
Amulange ndamupa manguzu aakulyata aatala anzoka atubanze, anguuzu zyoonse kwiinda zyasinkondonyokwe, alimwi taakwe nikuba muliili nzila chiyoomuchisa.
20 Tomēr nepriecājaties par to, ka tie gari jums padodas, bet priecājaties, kā jūsu vārdi ir rakstīti debesīs.”
Nikuliboobo tamukondwi loko kuli zeezi azilike, pesi amupakale nkaambo mazina aanu alembwa kujulu.”
21 Un tanī stundā Jēzus priecājās garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šās lietas esi paslēpis gudriem un prātīgiem, un no tām ziņu devis bērniņiem. Tiešām, Tēvs, jo tā tas ir bijis Tavs labais prāts.
Kuchiindi nchincheecho wakabotelwa loko mu Muuya Uusalala, mpawo wakati, “Ndakutembawula, Taata, Mwami wa julu anyika, nkaambo wakasisa zikntu eezi kulibasibusongo akumvwisisisya, mpawo waziyubununa kuli aabo batayisizigwe, mbuli bana baniini. Iyii, Taata, kakuliboobo chalikubotezya kubusyu bwako.”
22 Visas lietas Man ir nodotas no Mana Tēva. Un neviens neatzīst, kas ir Tas Dēls, kā vien Tas Tēvs, un kas ir Tas Tēvs, kā vien Tas Dēls, un kam Tas Dēls to grib darīt zināmu.”
Zintu zyoonse zyapegwa kulindime kuzwa kuli Taata, alimwi taakwe uuzi Mwana kuti ngwani kunze kwa Taata, mpawo taakwe uuzi kuti Taata ngwani kunze kwa Mwana akuli wooyo Mwana ngasala kuybunwida.”
23 Un Viņš griezies pie tiem mācekļiem sacīja sevišķi: “Svētīgas ir tās acis, kas redz, ko jūs redzat.
Mpawo wakachengunukila kuli basikwiiya bakwe mpawo wabaambila chansiswa kuti, “Balilongezezegwe aabo babona nzimubona.
24 Jo Es jums saku: daudz pravieši un ķēniņi gribēja redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.”
Ndati kulindinywe, kuli basinsimi biingi bakali aachiyandsyo chakubona nzimubona, pesi taakwe nibakazibona pe, akumvwa zintu nzimumvwa, pesi, taakwe nibakazimvwa pe.
25 Un redzi, viens rakstu mācītājs cēlās, Viņu kārdinādams, un sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, ka es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” (aiōnios g166)
Amulange umwi muyiisyi wamilawu yachi Juda, wakanyampuka kayanda kumusunka, wakati, “Muyiisyi, niinzi nchenga ndilachita kuti ndijane buumi butamani?” (aiōnios g166)
26 Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts? Kā tu lasi?”
Jesu wakamusandula wati, “Kulembedwe kutyeni mumulawu? Muubala biyeni?”
27 Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava spēka un no visa sava prāta, un savu tuvāku kā sevi pašu.”
Naakasandula wakati, “Yanda Mwami Leza wako amoyo wako woonse, amuuya wako woonse, anguzu zyako zyoonse, akuyeeya kwako koonse, mpawo uyande simabambanwa wako mbuli mbmoliyanda omwini.”
28 Tad Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; ej, dari to, tad tu dzīvosi.”
Jesu wakatgu kulinguwe, “Wasandula kabotu. Zichite eei ulapona.”
29 Bet tas gribēdams pats taisnoties sacīja uz Jēzu: “Kas tad ir mans tuvākais?”
Pesi muyiisyi ooyu, nakalikweezya kulilwanina wakabuzya lubo kuli Jesu wati, “Animpo simabambanwa wangu ngwani?”
30 Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Viens cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita slepkavu rokās, tie tam noplēsa drēbes, un to sasituši, aizgāja un to pameta pusmirušu.
Kalikumusandula Jesu wakati, “Umwi mwaalumi wakalikuyabuselela kazwa ku Jelusalema katozya ku Jelikko, wakaswaana babbi bakamubbida zintu zyakwe, mpawo bakamuuma bamusiya kali waamba kufwa.
31 Bet no nejauši viens priesteris staigāja pa to pašu ceļu; kad tas to redzēja, tad viņš aizgāja garām.
Muchoolwe umwi mupayizi wakalikuyabweenda anzila njiyeeyo, mpawo naakamubona, wakiimnda mbali.
32 Tāpat arī viens levits; tas pie tās vietas nācis to redzēja un aizgāja garām.
Alubo mu Levi alakwe, nakasika aawo wamubona, wakiinda mbali.
33 Bet viens Samarietis, savu ceļu iedams, nāca pie viņa, un viņu redzot sirds tam iežēlojās,
Pesi umwi mu Samaliya, wakali mulweendo lwakwe alakwe, wakasika aawo mpaakabede. Naakamubona wakamufwida luzyalo.
34 Un piegājis sasēja viņa vātis, tanīs eļļu un vīnu ieliedams; pēc viņš to cēla uz savu lopu un to noveda mājas vietā un to apkopa.
Wakaswena aafwiifwi wamwaanga zilonda, akumutila mafuta awayini aazilonda. Wakamutansika aamunyama wakwe mpawo wamutola kung'anda yabeenzu, kuyomubamba.
35 Un otrā dienā aiziedams viņš izvilka divus sudraba grašus un deva tos tam saimniekam un uz to sacīja: “Kopi šo, un ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams es tev to atdošu.”
Nibwakacha wakagwisya maseleni aabili, wapa mwani muunzi mpawo wakati, “Mubambe alimwi zyoonse nzuyoobelesya kwiinda aawa, ndaboola ndizokuliya.'
36 Kurš no šiem trim tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis slepkavu rokās?”
Ngwani akati kabaaba batatu, ngumunga mulayeeya kuti, ngosimabambanwa kuli ooyo pwakawumwa abasikubba?”
37 Bet tas sacīja: “Tas, kas žēlastību pie viņa darījis.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad ej nu un dari tu tāpat arīdzan.”
Muyiisyi wakati, “Ooyo wakamutondeezya luzyalo.” Jesu wakamusandula wati, “Koya ukachite mbubo ayebo.”
38 Un notikās, Viņam Savu ceļu staigājot, Viņš nāca vienā pilsētiņā; un viena sieva, Marta vārdā, Viņu uzņēma savā namā.
Lino nibakali kuyobweenda wakanjila mulilimwi gunzi, mpawo umwi mwanakazi uutegwa ngu Malita wakamutambula mung'anda.
39 Un tai bija māsa, vārdā Marija; tā nosēdās pie Jēzus kājām un klausījās Viņa vārdus.
Wakali amwana wakwabo walikutegwa ngi Meli, ooyo wakakkala kumawu a Mwami akumvwa jwi lyakwe.
40 Bet Marta daudz nodarbojās kalpodama un piegāja sacīdama: “Kungs, vai Tev nekas par to, ka mana māsa mani ir atstājusi vienu pašu kalpojam? Saki jel viņai, lai tā man palīdz”.
Pesi Malita wakalijisinkini loko akubakutawukila kuti abape chakulya. Wakasika kuli Jesu wati, “Mwami, tokubwene na kuti mwanakesu wandilekelezya kuti ndibeleke endike? Mwaambile asike azoondoigwasye.”
41 Bet Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Marta, Marta, tu gan daudz rūpējies un pūlējies;
Pesi Mwami wakamusandula wati, “Malita, Malita, uli aakulikataazya azintu zyiingi,
42 Bet vienas lietas vajag; Marija to labo daļu sev ir izredzējusi, tā no tās netaps atņemta.”
pesi nchintu chomwe biyo chiyandikana. Meli wasala chibotu loko kwiindilila alimwi tachikwe nayoochinyanzigwa pe.”
