Lūkas Evaņg̒elijs 1
1 Kad nu daudzi uzņēmušies sarakstīt stāstus par tām lietām, kas mūsu starpā tik tiešām notikušas,
Forsothe for manye men enforceden to ordeyne the tellyng of thingis, whiche ben fillid in vs,
2 Tā kā tie mums ziņu devuši, kas no iesākuma paši tās redzējuši un Dieva vārda kalpi bijuši:
as thei that seyn atte the bigynnyng, and weren ministris of the word,
3 Tad arī man likās labi esam, ka es visas šīs lietas no pirmā gala it smalki izmeklējis, pēc kārtas tev sarakstu, mans mīļais Teofil,
bitaken, it is seen also to me, hauynge alle thingis diligentli bi ordre, to write to thee,
4 Ka tu vari atzīt to īsteno mācības patiesību, kas tev mācīta.
thou best Theofile, that thou knowe the treuthe of tho wordis, of whiche thou art lerned.
5 Hērodus, Jūdejas ķēniņa, laikā bija viens priesteris, vārdā Zaharija, no Abijas kārtas, un viņa sieva no Ārona meitām, un viņai vārds bija Elizabete.
In the daies of Eroude, kyng of Judee, ther was a prest, Sakarie bi name, of the sorte of Abia, and his wijf was of the douytris of Aaron, and hir name was Elizabeth.
6 Un tie abi bija taisni Dieva priekšā, nenoziedzīgi staigādami iekš visiem Tā Kunga baušļiem un likumiem.
And bothe weren iust bifor God, goynge in alle the maundementis and iustifiyngis of the Lord, withouten pleynt.
7 Un tiem nebija neviena bērna; jo Elizabete bija neauglīga, un tie abi jau bija piedzīvojuši labu vecumu.
And thei hadden no child, for Elizabeth was bareyn, and bothe weren of grete age in her daies.
8 Bet notikās, viņam svēto priestera darbu Dieva priekšā darot savā pienākamā kārtā,
And it bifel, that whanne Zacarie schulde do the office of preesthod, in the ordre of his cours tofor God,
9 Tad pēc priesteru ieraduma viņam pienācās ieiet Tā Kunga namā un kvēpināt.
aftir the custome of the preesthod, he wente forth bi lot, and entride in to the temple, to encense.
10 Un viss ļaužu pulks ārā lūdza Dievu tai kvēpināšanas stundā.
And al the multitude of the puple was with outforth, and preiede in the our of encensyng.
11 Bet viņam Tā Kunga eņģelis parādījās, stāvēdams pie kvēpināšanas altāra labās puses.
And an aungel of the Lord apperide to hym, and stood on the riythalf of the auter of encense.
12 Un Zaharija to redzēdams izbijās, un bailes tam uznāca.
And Zacarie seynge was afraied, and drede fel vpon hym.
13 Bet tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Zaharija, jo tava lūgšana ir paklausīta, un tava sieva Elizabete dzemdēs dēlu, un tu viņa vārdu sauksi: Jānis.
And the aungel seide to hym, Zacarie, drede thou not; for thi preyer is herd, and Elizabeth, thi wijf, schal bere to thee a sone, and his name schal be clepid Joon.
14 Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi par viņa piedzimšanu priecāsies.
And ioye and gladyng schal be to thee; and many schulen `haue ioye in his natyuyte.
15 Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers un vēl savas mātes miesās viņš taps piepildīts ar Svētu Garu.
For he schal be greet bifor the Lord, and he schal not drynke wyn and sidir, and he schal be fulfillid with the Hooli Goost yit of his modir wombe.
16 Un viņš daudz no Israēla bērniem atgriezīs pie Tā Kunga, sava Dieva.
And he schal conuerte many of the children of Israel to her Lord God;
17 Un viņš ies Viņa priekšā Elijas garā un spēkā, atgriezdams tēvu sirdis pie bērniem un neklausīgos pie taisno gudrības, Tam Kungam sataisīt gatavus ļaudis.”
and he schal go bifor hym in the spirit and the vertu of Helie; and he schal turne the hertis of the fadris in to the sones, and men out of bileue to the prudence of iust men, to make redi a perfit puple to the Lord.
18 Un Zaharija sacīja uz to eņģeli: “Kā es to zināšu? Jo es esmu vecs, un mana sieva jau ir vecīga.”
And Zacarie seide to the aungel, Wherof schal Y wite this? for Y am eld, and my wijf hath gon fer in to hir daies.
19 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Es esmu Gabriēls, kas stāv Dieva priekšā, un esmu sūtīts ar tevi runāt un tev pasludināt šo prieka vēsti.
And the aungel answeride, and seide to hym, For Y am Gabriel, that stonde niy bifor God; and Y am sent to thee to speke, and to euangelize to thee these thingis.
20 Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
And lo! thou schalt be doumbe, and thou schalt not mow speke til in to the dai, in which these thingis schulen be don; for thou hast not bileued to my wordis, whiche schulen be fulfillid in her tyme.
21 Un tie ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
And the puple was abidynge Zacarie, and thei wondriden, that he tariede in the temple.
22 Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
And he yede out, and myyte not speke to hem, and thei knewen that he hadde seyn a visioun in the temple. And he bikenyde to hem, and he dwellide stille doumbe.
23 Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
And it was don, whanne the daies of his office weren fulfillid, he wente in to his hous.
24 Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
And aftir these daies Elizabeth, his wijf, conseyuede, and hidde hir fyue monethis, and seide,
25 “Tā Tas Kungs man ir darījis tanīs dienās, kad Viņš mani uzlūkojis, no manis atņemt manu kaunu starp cilvēkiem.”
For so the Lord dide to me in the daies, in whiche he bihelde, to take awei my repreef among men.
26 Un sestā mēnesī eņģelis Gabriēls no Dieva tapa sūtīts uz Galilejas pilsētu ar vārdu Nacarete
But in the sixte moneth the aungel Gabriel was sent fro God in to a citee of Galilee, whos name was Nazareth,
27 Pie jumpravas, kas bija saderēta vīram, kam vārds Jāzeps, no Dāvida cilts, un tās jumpravas vārds bija Marija.
to a maidyn, weddid to a man, whos name was Joseph, of the hous of Dauid; and the name of the maidun was Marie.
28 Un pie tās ienācis tas eņģelis sacīja: “Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi, tu augsti teicama starp sievām.”
And the aungel entride to hir, and seide, Heil, ful of grace; the Lord be with thee; blessid be thou among wymmen.
29 Bet viņa to redzēdama iztrūkās par viņa valodu un domāja pie sevis, kas tā par sveicināšanu?
And whanne sche hadde herd, sche was troublid in his word, and thouyte what maner salutacioun this was.
30 Un tas eņģelis uz to sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu žēlastību esi atradusi pie Dieva.
And the aungel seide to hir, Ne drede thou not, Marie, for thou hast foundun grace anentis God.
31 Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu un sauksi Viņa vārdu: Jēzus.
Lo! thou schalt conceyue in wombe, and schalt bere a sone, and thou schalt clepe his name Jhesus.
32 Tas būs liels un taps nosaukts Tā Visuaugstākā Dēls, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida krēslu.
This schal be greet, and he schal be clepid the sone of the Hiyeste; and the Lord God schal yeue to hym the seete of Dauid, his fadir,
and he schal regne in the hous of Jacob with outen ende, and of his rewme schal be noon ende. (aiōn g165)
34 Bet Marija sacīja uz to eņģeli: “Kā lai tas notiek? Jo es no vīra nezinos.”
And Marie seide to the aungel, On what maner schal this thing be doon, for Y knowe not man?
35 Un tas eņģelis atbildēja un uz to sacīja: “Tas Svētais Gars nāks pār tevi un Tā Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc arī Tas Svētais, kas no tevis dzims, taps nosaukts Dieva Dēls.
And the aungel answeride, and seide to hir, The Hooly Goost schal come fro aboue in to thee, and the vertu of the Hiyeste schal ouerschadewe thee; and therfor that hooli thing that schal be borun of thee, schal be clepid the sone of God.
36 Un redzi, Elizabete, tava radiniece, savā vecumā arīdzan ir grūta ar dēlu un iet tagad sestā mēnesī, kurai tāda slava, ka esot neauglīga.
And lo! Elizabeth, thi cosyn, and sche also hath conceyued a sone in hir eelde, and this moneth is the sixte to hir that is clepid bareyn;
37 Jo Dievam nekāda lieta nav neiespējama.”
for euery word schal not be inpossible anentis God.
38 Bet Marija sacīja: “Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Un tas eņģelis no tās aizgāja.
And Marie seide, Lo! the handmaydyn of the Lord; be it don to me aftir thi word. And the aungel departide fro hir.
39 Un Marija cēlās tanīs dienās un steidzās iet pār tiem kalniem uz vienu pilsētu iekš Jūda,
And Marie roos vp in tho daies, and wente with haaste in to the mounteyns, in to a citee of Judee.
40 Un iegāja Zaharijas namā un sveicināja Elizabeti.
And sche entride in to the hous of Zacarie, and grette Elizabeth.
41 Un notikās, kad Elizabete Marijas sveicināšanu dzirdēja, tad tas bērniņš uzlēca viņas miesās, un Elizabete tapa Svēta Gara pilna.
And it was don, as Elizabeth herde the salutacioun of Marie, the yong child in hir wombe gladide. And Elizabeth was fulfillid with the Hooli Goost,
42 Un viņa stiprā balsī sauca un sacīja: “Tu esi augsti teicama starp sievām un augsti teicams ir tavas miesas auglis.
and criede with a greet vois, and seide, Blessid be thou among wymmen, and blessid be the fruyt of thi wombe.
43 Un kā tas man notiek, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
And whereof is this thing to me, that the modir of my Lord come to me?
44 Jo redzi, tikko tavas sveicināšanas balss manās ausīs atskanēja, tad tas bērniņš manās miesās ar līksmību uzlēca.
For lo! as the voice of thi salutacioun was maad in myn eeris, the yong child gladide in ioye in my wombe.
45 Un svētīga tu, kas esi ticējusi, jo tas taps piepildīts, kas tev no Tā Kunga sacīts.”
And blessid be thou, that hast bileued, for thilke thingis that ben seid of the Lord to thee, schulen be parfitli don.
46 Un Marija sacīja: “Mana dvēsele teic augsti To Kungu,
And Marie seide, Mi soule magnyfieth the Lord,
47 Un mans gars priecājās par Dievu, manu Pestītāju.
and my spirit hath gladid in God, myn helthe.
48 Jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu.
For he hath biholdun the mekenesse of his handmaidun.
49 Jo Tas Spēcīgais lielas lietas pie manis darījis; un svēts ir Viņa Vārds.
For lo! of this alle generaciouns schulen seie that Y am blessid. For he that is myyti hath don to me grete thingis, and his name is hooli.
50 Un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas.
And his mercy is fro kynrede in to kynredes, to men that dreden hym.
51 Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izkaisījis, kas ir lieli savā sirds prātā.
He made myyt in his arme, he scaterede proude men with the thouyte of his herte.
52 Viņš varenos nogrūdis no augstiem krēsliem, un pacēlis pazemīgos.
He sette doun myyti men fro sete, and enhaunside meke men.
53 Izsalkušos Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus.
He hath fulfillid hungri men with goodis, and he hath left riche men voide.
54 Viņš uzņēmis Savu kalpu Israēli un pieminējis Savu žēlastību,
He, hauynge mynde of his mercy, took Israel, his child;
as he hath spokun to oure fadris, to Abraham and to his seed, in to worldis. (aiōn g165)
56 Un Marija palika pie tās kādus trīs mēnešus, pēc tam viņa atgriezās atpakaļ uz savām mājām.
And Marie dwellide with hir, as it were thre monethis, and turnede ayen in to hir hous.
57 Un Elizabetes laiks nāca, ka tai bija dzemdēt, un viņa dzemdēja dēlu.
But the tyme of beryng child was fulfillid to Elizabeth, and sche bare a sone.
58 Un viņas kaimiņi un radi dzirdēja, ka Tas Kungs lielu žēlastību pie tās bija darījis, un tie priecājās līdz ar viņu.
And the neiyboris and cosyns of hir herden, that the Lord hadde magnyfied his mercy with hir; and thei thankiden hym.
59 Un notikās astotā dienā, tad tie nāca, to bērniņu apgraizīt, un pēc viņa tēva vārda to sauca Zahariju.
And it was don in the eiyte dai, thei camen to circumcide the child; and thei clepiden hym Zacarie, bi the name of his fadir.
60 Un viņa māte atbildēja un sacīja: “Nē, bet to būs nosaukt Jānis.”
And his moder answeride, and seide, Nay, but he schal be clepid Joon.
61 Un tie viņai sacīja: “Neviena nav tavos rados, kam tāds vārds.”
And thei seiden to hir, For no man is in thi kynrede, that is clepid this name.
62 Un tie prasīja zīmes no viņa tēva, kā viņš gribētu, lai to sauc.
And thei bikeneden to his fadir, what he wolde that he were clepid.
63 Un tas galdiņu prasījis rakstīja tā: viņa vārds ir Jānis. Par to visi brīnījās.
And he axynge a poyntil, wroot, seiynge, Joon is his name.
64 Un tūdaļ viņa mute atdarījās, un viņa mēle tapa atraisīta, un tas runāja, Dievu slavēdams.
And alle men wondriden. And anoon his mouth was openyd, and his tunge, and he spak, and blesside God.
65 Un izbailes uznāca visiem kaimiņiem, un visa šī lieta tapa zināma pa visiem Jūdu zemes kalniem.
And drede was maad on alle her neiyboris, and alle these wordis weren pupplischid on alle the mounteyns of Judee.
66 Un visi, kas to dzirdēja, to ņēma pie sirds un sacīja: “Kas būs ar šo bērniņu? Jo Tā Kunga roka bija ar viņu.”
And alle men that herden puttiden in her herte, and seiden, What maner child schal this be? For the hoond of the Lord was with hym.
67 Un viņa tēvs Zaharija tapa Svēta Gara pilns, sludināja un sacīja:
And Zacarie, his fadir, was fulfillid with the Hooli Goost, and prophesiede,
68 “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo tas Savus ļaudis piemeklējis un pestījis.
and seide, Blessid be the Lord God of Israel, for he hath visitid, and maad redempcioun of his puple.
69 Un mums uzcēlis pestīšanas ragu Sava kalpa Dāvida namā.
And he hath rerid to vs an horn of heelthe in the hous of Dauid, his child.
As he spak bi the mouth of hise hooli prophetis, that weren fro the world. (aiōn g165)
71 Ka Viņš mūs pestītu no mūsu ienaidniekiem un no visu to rokas, kas mūs ienīst;
Helthe fro oure enemyes, and fro the hoond of alle men that hatiden vs.
72 Un parādītu žēlastību mūsu tēviem un pieminētu Savu svēto derību
To do merci with oure fadris, and to haue mynde of his hooli testament.
73 Un to stipro solīšanu, ko Viņš mūsu tēvam Ābrahāmam ir zvērējis, mums dot,
The greet ooth that he swoor to Abraham, oure fadir, to yyue hym silf to vs.
74 Ka mēs, no savu ienaidnieku rokām pestīti, Viņam bez bailības kalpojam
That we with out drede delyuered fro the hoond of oure enemyes,
75 Iekš svētības un taisnības Viņa priekšā visu savu mūžu.
serue to hym, in hoolynesse and riytwisnesse bifor hym in alle oure daies.
76 Un tu, bērniņ, tapsi nosaukts tā Visuaugstākā pravietis; un tu Tam Kungam iesi priekšā, Viņa ceļus sataisīt,
And thou, child, schalt be clepid the prophete of the Hiyest; for thou schalt go bifor the face of the Lord, to make redi hise weies.
77 Un Viņa ļaudīm dot pestīšanas atzīšanu uz grēku piedošanu,
To yyue scyence of helthe to his puple, in to remyssioun of her synnes;
78 Mūsu Dieva sirsnīgas žēlastības dēļ caur ko tas auseklis no augstības mūs apraudzījis;
bi the inwardnesse of the merci of oure God, in the whiche he spryngynge vp fro an hiy hath visitid vs.
79 Ka tas tiem atspīdētu, kas sēž tumsībā un nāves ēnā, un mūsu kājas atgrieztu uz miera ceļu.”
To yyue liyt to hem that sitten in derknessis and in schadewe of deeth; to dresse oure feet in to the weie of pees.
80 Un tas bērniņš auga un garā stiprinājās, un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tas parādījās priekš Israēla ļaudīm.
And the child wexide, and was coumfortid in spirit, and was in desert placis `til to the dai of his schewing to Israel.
