< Raudu Dziesmas 3 >

1 Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
Alef: Yo soy un hombre que ve aflicción en la vara de su enojo.
2 Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
Alef: Me guió y me llevó en tinieblas, mas no en luz.
3 Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
Alef: Ciertamente contra mí volvió y revolvió su mano todo el día.
4 Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
Bet: Hizo envejecer mi carne y mi piel; quebrantó mis huesos.
5 Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
Bet: Edificó contra mí, y me cercó de tósigo y de trabajo.
6 Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
Bet: Me asentó en oscuridades, como los muertos para siempre.
7 Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
Guímel: Me cercó de seto, y no saldré; agravó mis grillos.
8 Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
Guímel: Aun cuando clamé y di voces, cerró mi oración.
9 Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas tekas aizķīlājis.
Guímel: Cercó de seto mis caminos a piedra tajada, torció mis senderos.
10 Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
Dálet: Oso que acecha fue para mí, como león en escondrijos.
11 Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
Dálet: Torció mis caminos, y me despedazó; me tornó asolado.
12 Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
Dálet: Su arco entesó, y me puso como blanco a la saeta.
13 Viņš savas bultas iešāvis manās īkstīs.
He: Hizo entrar en mis riñones las saetas de su aljaba.
14 Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
He: Fui escarnio a todo mi pueblo, canción de ellos todos los días.
15 Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
He: Me llenó de amarguras, me embriagó de ajenjos.
16 Viņš manus zobus ar zvirgzdiem(grants akmeņiem) sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
Vau: Me quebró los dientes con cascajo, me cubrió de ceniza.
17 Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
Vau: Y mi alma se alejó de la paz, me olvidé del bien.
18 Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir pagalam.
Vau: Y dije: Pereció mi fortaleza, y mi esperanza del SEÑOR.
19 Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
Zain: Acuérdate de mi aflicción y de mi lloro, del ajenjo y de la hiel.
20 Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
Zain: Lo tendrá aún en memoria mi alma, porque en mí está humillada.
21 To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
Zain: Esto reduciré a mi corazón, por tanto esperaré.
22 Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam pagalam, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
Chet: Es por las misericordias del SEÑOR que no somos consumidos, porque nunca decayeron sus misericordias.
23 Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
Chet: Nuevas son cada mañana; grande es tu fe.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
Chet: Mi parte es el SEÑOR, dijo mi alma; por tanto a él esperaré.
25 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
Tet: Bueno es el SEÑOR a los que en él esperan, al alma que le buscare.
26 Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
Tet: Bueno es esperar callando en la salud del SEÑOR.
27 Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
Tet: Bueno es al varón, si llevare el yugo desde su juventud.
28 Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
Yod: Se sentará solo, y callará, porque lo llevó sobre sí.
29 Lai krīt uz savu muti pīšļos, - varbūt vēl cerība, -
Yod: Pondrá su boca en el polvo, si por ventura habrá esperanza.
30 Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
Yod: Dará la mejilla al que le hiriere; se llenará de afrenta.
31 Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
Cof: Porque el Señor no desechará para siempre;
32 Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
Cof: Antes si afligiere, también se compadecerá según la multitud de sus misericordias.
33 Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
Cof: Porque no aflige ni acongoja de su corazón a los hijos de los hombres.
34 Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
Lámed: Para desmenuzar debajo de sus pies todos los encarcelados de la tierra,
35 Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
Lámed: Para hacer apartar el derecho del hombre ante la presencia del Altísimo,
36 Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
Lámed: Para trastornar al hombre en su causa, el Señor no lo sabe.
37 Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
Mem: ¿Quién será aquel que diga, que vino algo que el Señor no mandó?
38 Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
Mem: ¿De la boca del Altísimo no saldrá malo ni bueno?
39 Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
Mem: ¿Por qué tiene dolor el hombre viviente, el hombre en su pecado?
40 Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
Nun: Escudriñemos nuestros caminos, y busquemos, y volvámonos al SEÑOR.
41 Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
Nun: Levantemos nuestros corazones con las manos a Dios en los cielos.
42 Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
Nun: Nosotros nos hemos rebelado, y fuimos desleales; por tanto tú no perdonaste.
43 Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
Sámec: Desplegaste la ira, y nos perseguiste; mataste, no perdonaste.
44 Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
Sámec: Te cubriste de nube, para que no pasase la oración nuestra.
45 Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
Sámec: Raedura y abominación nos tornaste en medio de los pueblos.
46 Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
Pe: Todos nuestros enemigos abrieron sobre nosotros su boca.
47 Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
Pe: Temor y lazo fue para nosotros, asolamiento y quebrantamiento.
48 Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
Pe: Ríos de aguas echan mis ojos, por el quebrantamiento de la hija de mi pueblo.
49 Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
Ayin Mis ojos destilan, y no cesan, porque no hay alivio,
50 Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
Ayin Hasta que el SEÑOR mire y vea desde los cielos.
51 Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
Ayin Mis ojos contristaron mi alma, por todas las hijas de mi ciudad.
52 Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
Tsade: Mis enemigos me dieron caza como a ave, sin razón.
53 Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
Tsade: Ataron mi vida en mazmorra, pusieron piedra sobre mí.
54 Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
Tsade Aguas de avenida vinieron sobre mi cabeza; yo dije: muerto soy.
55 Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
Cof: Invoqué tu nombre, oh SEÑOR, desde la cárcel profunda.
56 Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
Cof: Oíste mi voz; no escondas tu oído a mi clamor, para mi respiro.
57 Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
Cof: Te acercaste el día que te invoqué; dijiste: No temas.
58 Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
Resh: Abogaste, Señor, la causa de mi alma; redimiste mi vida.
59 Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, - tiesā tu manu tiesu!
Resh: Tú has visto, oh SEÑOR, mi sinrazón; pleitea mi causa.
60 Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
Resh: Tú has visto toda su venganza; todos sus pensamientos contra mí.
61 Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
Sin: Tú has oído la afrenta de ellos, oh SEÑOR, todas sus maquinaciones contra mí;
62 Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
Sin: Los dichos de los que se levantaron contra mí, y su designio contra mí todo el día.
63 Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
Sin: Su sentarse, y su levantarse mira; yo soy su canción.
64 Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
Tau: Dales el pago, oh SEÑOR, según la obra de sus manos.
65 Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, - Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
Tau: Dales ansia de corazón, tu maldición a ellos.
66 Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.
Tau: Persíguelos en tu furor, y quebrántalos de debajo de los cielos, oh SEÑOR.

< Raudu Dziesmas 3 >